Valdība 24. marta sēdē izskatīja pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas”. Grozījumi pirmo reizi Latvijā ievieš sistēmisku regulējumu, kādā biedrības un nodibinājumi var iesaistīties Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos un pretendēt uz valsts budžeta priekšfinansējumu, ja šo finanšu instrumentu īstenošanu neregulē citi normatīvie akti.
Līdz šim budžeta iestādes varēja uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus, un budžeta iestādes varēja uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Biedrībām un nodibinājumiem nebija iespējas saņemt valsts budžeta līdzfinansējumu virknei ārvalstu programmu, tostarp, Eiropas Ekonomikas zonas programmu īstenošanai pilsoniskās sabiedrības jomā, kas nozīmē, ka nacionālo līdzfinansējumu šo programmu īstenošanai bija jānodrošina no pašu līdzekļiem, samazinot Latvijas nevalstisko organizāciju iespējas konkurēt uz ārvalstu finansējumu.
Noteikumi paredz priekšfinansējuma piešķiršanu biedrībām un nodibinājumiem integrēt esošajā valsts budžeta apropriācijas pārdales sistēmā. Valsts budžeta priekšfinansējumu varēs saņemt biedrības un nodibinājumi, kuri īsteno programmas pilsoniskās sabiedrības jomā un kuri ir saņēmuši finansējuma piešķīrumu no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu palīdzības programmas un Norvēģijas finanšu palīdzības programmas, Šveices – Latvijas sadarbības programmas vai citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kā arī biedrības un nodibinājumi, kuri īsteno projektus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros, ievērojot papildu nosacījumus.
Ņemot vērā to, ka priekšfinansējums pēc projekta noslēgšanās tiek atgriezts valsts budžetā, šīs izmaiņas nerada būtisku robu valsts budžetā, vienlaikus ļaujot nevalstiskajam sektoram potenciāli piesaistīt lielus finanšu līdzekļus pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības attīstībai Latvijā. Jau ir precedents – 2023. gadā Latvijas Pilsoniskā alianse noslēdza Eiropas Ekonomikas zonas programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”, kuras noslēgšanai ar Kultūras ministrijas palīdzību tika nodrošināts priekšfinansējums 130 000 apmērā. Programmas ietvaros kopumā Latvijas nevalstiskajam sektoram tika piesaistīti 8.5 miljoni eiro. 2025. gada nogalē visa priekšfinansējuma summa sekmīgi atgriezta valsts budžetā.
Jaunais regulējums būtiski uzlabos nevalstisko organizāciju iespējas piedalīties programmās un projektos, stiprinās to kapacitāti un veicinās kvalitatīvu projektu īstenošanu dažādas jomās. Sekmējot ieguldījumus saliedētas sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, tiks veicināta sabiedrības izpratne par pilsoniskās sabiedrības lomu un tās nozīmi demokrātiskas valsts attīstībā, stiprināta Latvijas starptautiskā atpazīstamība, kā arī tiks sekmēts nevalstisko organizāciju pienesums Latvijas ekonomikā.
Informāciju sagatavoja:
Alma Rudzīte,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas referente
(+371) 27827647
Alma.Rudzite@km.gov.lv
