Kontinentālās Eiropas sinhronās zonas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori (PSO) pieņēmuši lēmumus par Baltijas valstu energosistēmu divu dienu izolētās darbības testu no 2025. gada 8. līdz 9. februārim un sekojošu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls", Igaunijas "Elering" un Lietuvas "Litgrid" plāno pievienoties kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai 2025. gada 9. februārī.
Šos lēmumus pieņēma kontinentālās Eiropas reģionālā grupa, kas ir ENTSO-E – Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru asociācijas – struktūra. Baltijas PSO turpinās īstenot atsevišķus atlikušos pasākumus līdz 2024. gada beigām, kas neietekmē sinhronizācijas uzsākšanu.
“Kontinentālās Eiropas operatoru pieņemtie lēmumi apliecina Baltijas valstu nozīmīgo progresu elektroenerģijas sistēmu attīstībā gan infrastruktūras un vadības sistēmu jomā, gan operacionālo procedūru un citu sinhronizācijai būtisku risinājumu ieviešanā. Pirmos starpsavienojumus ar Eiropu Baltija izbūvēja pirms 17 gadiem un tagad esam pēdējā posmā, lai atvienotos no Krievijas kontrolētā tīkla un pievienotos kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai,” norāda AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Vēl šobrīd Igaunija, Latvija un Lietuva darbojas IPS/UPS sistēmā, kur elektroenerģijas frekvenci centrāli kontrolē Krievija. Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu nodrošinās neatkarīgu, stabilu un uzticamu frekvences kontroli Baltijas valstu elektroenerģijas tīklos, kā arī palielinās reģiona enerģētisko drošību.
2025. gada 8. februārī Baltijas PSO atvienos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas sistēmas no IPS/UPS un uzsāks kopīgu izolētās darbības testu. Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Kontinentālās Eiropas sinhrono zonu ir plānota 2025. gada 9. februārī.
Sinhronizācija veicinās labāku ES pārvades sistēmas savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties saskaņā ar kopīgiem un caurskatāmiem Eiropas noteikumiem, sniedzot ieguvumus visiem patērētājiem.
Sinhronizāciju atbalsta ES ar kopējo CEF Energy finansējumu aptuveni 1,2 miljardu EUR apmērā, kas paredzēts līdz 75% no projekta attiecināmajām izmaksām. Investīcijas sinhronizācijas projekta īstenošanai Latvijā sasniedz 500 miljonus EUR, no kuriem vairāk nekā 300 miljonu EUR veido AST veiksmīgi no ES struktūrfondiem piesaistītais finansējums – no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) un Atveseļošanas un noturības mehānisma RePowerEU finansējums.
