Piekļūstams saturs

Fonta izmērs

Kontrasts

Lasīt vairāk
Baltijas valstu un Vācijas robežapsardzības iestāžu vadītāji Postdamā (Vācijā) pārrunā aktuālos jautājumus par ES ārējo robežu aizsardzību

Baltijas valstu un Vācijas robežapsardzības iestāžu vadītāji Postdamā (Vācijā) pārrunā aktuālos jautājumus par ES ārējo robežu aizsardzību

Iekšlietu ministrija

No 2025. gada 17.-18. septembrim Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts piedalījās Baltijas valstu un Vācijas robežapsardzības iestāžu vadītāju tikšanās, kas norisinājās Postdamā (Vācijā).

Tikšanās laikā robežapsardzības iestāžu vadītāji pārrunāja aktuālos jautājumus par ES ārējo robežu aizsardzību, tostarp izaicinājumus uz Baltkrievijas–Latvijas robežas, kas joprojām ir viens no centrālajiem austrumu migrācijas maršruta posmiem. Īpašu uzmanību iestāžu vadītāji pievērsa nākotnes sadarbības plāniem, informācijas apmaiņas uzlabošanai un atbalsta formām starp Baltijas valstīm un Vācijas Federālo policiju. Savukārt tikšanās noslēgumā viesiem sniedza ieskatu Vācijas robežapsardzības struktūru darbībā.

Pasākumā piedalījās Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta priekšnieks ģenerālis Rustamas Ļubajevas, Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektors Egerts Belitševs, kā arī Vācijas Federālās policijas vadība un starptautiskās sadarbības speciālisti.

Šādas tikšanās veicina kopīgu pieeju reģionālās drošības jautājumu risināšanai un stiprina partnerību starp Baltijas valstīm un Vāciju, nodrošinot efektīvāku ES ārējās robežas aizsardzību.

ES atbalsts ārējo robežu stiprināšanai

ES ārējo robežu drošība un aizsardzība ir kopīga atbildība, kuras nodrošināšanai ES sniedz būtisku finansiālu un tehnisku atbalstu dalībvalstīm, īpaši tām, kuras saskaras ar pastiprinātu spiedienu, piemēram, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Šis atbalsts tiek nodrošināts ar dažādu instrumentu palīdzību, kas palīdz stiprināt robežu pārvaldību, cīnīties pret organizēto noziedzību un nodrošināt kopējo iekšējo drošību visā ES teritorijā.

Ārējo robežu pārvaldībai stratēģiski svarīgāks ir ES Finansiālā atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzu politikai (IRPVP). Tas ir mērķtiecīgs ES instruments, kas kalpo kā mugurkauls dalībvalstu centieniem modernizēt un stiprināt robežkontroles infrastruktūru un sistēmas. Šis atbalsts nodrošina ne tikai reaģēšanu uz esošajām krīzēm, bet arī ilgtermiņa noturību:

  • tehnoloģiskā modernizācija - IRPVP finansē augsto tehnoloģiju iekārtu iegādi, kas ir neaizstājamas sarežģītā robežu uzraudzībā. Šīs investīcijas ļauj uzlabot robežas uzraudzību;

  • informācijas sistēmu savietojamība - finansējums tiek novirzīts arī ES mēroga IT sistēmu attīstībai un savietojamībai. Tas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu ātru un efektīvu datu un informācijas apmaiņu starp valstu robežapsardzības dienestiem un Eiropas aģentūrām, tādējādi garantējot, ka visi Šengenas zonas dalībnieki strādā ar aktuālu un pilnīgu informāciju;

  • personāla kapacitāte - IRPVP atbalsta robežsargu un citu drošības iestāžu personāla apmācību, nodrošinot, ka viņi ir gatavi jauniem izaicinājumiem, piemēram, hibrīddraudiem, un spēj profesionāli strādāt ar jaunajām tehnoloģijām atbilstoši ES standartiem un cilvēktiesību normām.

ES atbalsts nodrošina, ka Baltijas valstis un citas ES dalībvalstis var efektīvi reaģēt uz mainīgajiem draudiem un izaicinājumiem pie ES ārējās robežas, tādējādi aizsargājot visu ES iekšējo telpu.

Pasākumi:

Saņem jaunumus un paziņojumus par projektu konkursiem e-pastā