2025. gada februārī Baltijas valstu energosistēmas atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir pēdējās desmitgadēs vērienīgākais energoneatkarības un vienlaikus reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), Lietuvas "Litgrid" un Igaunijas "Elering". Baltija ir gatava pievienoties Eiropas energosistēmai, apliecina AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Foto (LETA Foto, Zane Bitere): https://failiem.lv/u/xns5v6c95j
Kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmā. Lai tos novērstu, Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas sistēmai notiks gandrīz gadu agrāk nekā plānots – 2025. gadā no 7. līdz 9. februārim. Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir ieguldījuši lielu darbu 15 gadu garumā, lai šis process noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
"Sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu uzturēt un kontrolēt tīklu, nodrošināt stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņu darbībām. Lai nodrošinātu kvalitatīvas informācijas pieejamību par vērienīgāko neatkarības projektu Baltijā, rīkojam virkni diskusiju ar sadarbības partneriem un citu ministriju resoriem, kurā skaidrojam sinhronizācijas projekta būtību. Tiesa gan, sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka, un jo tuvāk nāk noliktais sinhronizācijas projekta noslēguma datums, jo biežāk mēs saskaramies ar maldinošu informāciju. Aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un neuzķerties uz emocionāli pielādētiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām. Aktuālai informācijai aicinu sekot līdzi KEM, AST tīmekļvietnēs, sociālo mediju tīklos,” skaidro Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
"Latvijas integrācija Eiropas energosistēmā, tāpat kā integrācija Eiropas Savienībā un NATO, ir izšķirīgi svarīga un loģisks nākamais solis ceļā uz pilnīgu energoneatkarību. Ciešā sadarbībā Baltijas pārvades sistēmas operatoriem ir izdevies veiksmīgi sagatavot šo vērienīgo Eiropas kopīgo interešu projektu ar nozīmīgu ES līdzfinansējumu, tādā veidā neradot būtisku ietekmi uz pārvades tarifu un elektroenerģijas cenām," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Atbilstoši Baltijas valstu sistēmas operatoru paziņojumam, BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudēs spēku 2025. gada 7. februārī. Jau 2025. gada 8. februārī Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla, pārtraucot Baltijas 21 savienojumu ar Krievijas energosistēmu. Pēc tam tiks veikts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests. Pēc testa pabeigšanas 2025. gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai – sinhronizācija notiks pa Lietuvas – Polijas 400 kV gaisvadu elektropārvades līniju. "Sinhronizācija" nozīmē, ka Baltijas un kontinentālās Eiropas energosistēmās ģeneratoru rotācijas frekvences tiks salāgotas, paaugstinot energosistēmas darbības stabilitāti. Patērētāji sinhronizācijas pārslēgumus nejutīs. Pārslēgšanās process ir saistīts ar paaugstinātu risku, bet ar speciālu energosistēmas režīmu riski ir akceptējami. Īpaši sensitīviem patērētājiem šo risku pārslēguma laikā vēlams ņemt vērā.
AST valdes loceklis Gatis Junghāns apliecina, ka Somijas-Igaunijas starpsvienojuma ESTLINK-2 nepieejamība nekavēs sinhronizācijas norisi, kā arī neietekmē elektroapgādi reģionā. Tomēr Baltijas pārvades sistēmas operatori koordinācijā ar Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīklu (ENTSO-E) pārskata tehnisko realizāciju, izskatot iespēju izolētas darbības testu organizēt citā laikā pēc sinhronizācijas.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā Latvijā piesaistot vairāk nekā 300 milj. eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei. Investīcijas Latvijā sasniedz 483 milj. EUR - gan līniju rekonstrukcijā, gan jaunajās iekārtās un IT sistēmās. Lielākā daļa no šīm investīcijām tiek segtas ar ES līdzfinansējumu un sastrēgumu vadības ieņēmumiem, kas ļāvis mazinātu ietekmi elektroenerģijas pārvades uz tarifu. Sinhronizācijas projekts neatstāj ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem 2025. gadā, ņemot vērā, ka kopējās AST izmaksas regulatīvajā periodā līdz 2025. gadam jau ir ietvertas tarifā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tās ir apstiprinājusi 2023. gada 22. maijā. Šajā spēkā esošā tarifa aprēķinā ietverti jau īstenotie infrastruktūras projekti. Savukārt kopējā sinhronizāciju izmaksu ietekmes uz kopējo sistēmas pārvades pakalpojumu tarifu periodā no 2026. gada lēšami tikai ap 1%, kamēr uz sadales tarifu vien 0,25% apmērā.
Tāpat Baltijas valstīs veiktie aprēķini, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%.
Sinhronizācija pati par sevi elektroenerģijas cenas gandrīz neietekmē, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu gadu. Tāpat jāuzsver, ka Baltijas elektroenerģijas tirgus ir adaptējies un pilnībā iztiek bez elektroenerģijas importa no Krievijas. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas, un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā.
Vēl pašlaik Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas darbojas IPS/UPS sistēmā, kur sistēmas frekvenci kontrolē Krievija. Sinhrona darbība ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nodrošinās Baltijas valstu energosistēmām neatkarīgu un drošu sistēmas frekvences kontroli un paaugstinātu energoapgādes drošību. Projekts vienlaicīgi veicinās arī Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību, radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat projekta ietvaros veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.
Sinhronizācijas projekts ir tā noslēdzošajā fāzē un tiek īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu.
Par AS "Augstsprieguma tīkls"
AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā. Tā vīzija ir kļūt par reģiona vadošo pārvades sistēmas operatoru, kas operatīvi un sekmīgi ievieš uz attīstību vērstas izmaiņas. AST pieder dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" 68,46 % kapitāldaļu.
Papildus informācija:
Līva Jēgere
Komunikācijas vadītāja
Tālr. +371 26151344
E-pasts: liva.jegere@ast.lv
