Drošība uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir nemainīga prioritāte, kuras īstenošanā izšķiroša loma ir ciešai sadarbībai un mērķtiecīgam finanšu atbalstam.
Šodien Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš tikās ar Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta pārstāvi Henriku Nīlsenu (Henrik Nielsen), lai klātienē pārrunātu aktuālo situāciju un operatīvos izaicinājumus uz Latvijas un ES ārējās robežas.
Sarunas uzmanības centrā bija ES Migrācijas un patvēruma pakta ieviešanas gaita. Kaspars Āboliņš uzsvēra, ka jauno noteikumu praktiskajai īstenošanai jābūt ilgtspējīgai un elastīgai, pilnībā ņemot vērā Latvijas unikālo ģeogrāfisko stāvokli un uzkrāto pieredzi darbā uz ES ārējās robežas hibrīdapdraudējuma apstākļos.
Tikšanās laikā tika akcentēta Eiropas Komisijas sniegtā finansiālā atbalsta būtiskā ietekme. Pateicoties ES fondu investīcijām, Latvija spēj efektīvi stiprināt ārējās robežas uzraudzību, attīstot "viedo" infrastruktūru un ieviešot modernākās tehnoloģijas, kas ir pamats visas Šengenas zonas drošībai.
Izsakām atzinību Eiropas Komisijai par konstruktīvo partnerību un solidaritāti. Kopīgi ieguldījumi robežu drošībā ir fundamentāls solis stiprākas un drošākas Eiropas nākotnei.
Regulārs un tiešs dialogs ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem ir fundamentāli svarīgs, lai nodrošinātu vienotu izpratni par situāciju uz ES ārējās robežas un tās ietekmi uz visas kopienas drošību. Šajā kontekstā ES fondu atbalsts nav uzskatāms vien par papildu resursu – tas ir stratēģisks stūrakmens, kas ļauj Latvijai realizēt vērienīgu un tehnoloģiski augstvērtīgu robežas modernizāciju. Šāda solidaritāte investīciju jomā ir izšķiroša, lai Latvija kā pierobežas valsts varētu garantēt nemainīgi augstu aizsardzības līmeni, kas kalpo kā kopējais Eiropas "Drošības vairogs".
