Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau vairāk nekā 30 gadu ir viens no nozīmīgākajiem zināšanu un konsultāciju centriem Latvijas lauksaimniecībā. Pēdējos gados organizācija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, no tehniska atbalsta sniedzēja kļūstot par ilgtermiņa partneri saimniecību attīstībā.
LLKC Lauksaimniecības daļas vadītāja Aija Luse atzīst, ka agrāk konsultantu darbs bieži bija saistīts ar dokumentu sagatavošanu un palīdzību valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanā. “Mūsu uzdevums bija sakārtot dokumentus un palīdzēt saimniekam saņemt finansējumu. Tagad fokuss ir uz saimniecības konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi.”
Savukārt LLKC Lauksaimniecības daļas vadītājas vietniece Ieva Kamerāde-Sniedze norāda, ka organizācija pēdējos trīs gados īpaši pievērsusies kompleksai pieejai saimniecībām. “Agrāk konsultācijas biežāk bija saistītas ar vienu konkrētu pakalpojumu, bet tagad mēs skatāmies uz saimniecību kopumā – kā uz uzņēmumu, kuram jābūt konkurētspējīgam un orientētam uz izaugsmi,” viņa skaidro. Šīs pārmaiņas ir cieši saistītas ar Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas apstiprināto Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam un Latvijas Lauksaimniecības izaugsmes plāna 2026.–2036. gadam mērķiem. Tas paredz palielināt produktivitāti un uzlabot augsnes auglību.
LLKC uzdevums ir palīdzēt saimniecībām izaugt produktīvām un konkurētspējīgām. Ieva Kamerāde-Sniedze stāsta, ka zemniekiem ir pieejams konsultāciju pakalpojums, proti, katram klientam tiek piesaistīts atbildīgais birojs un konsultantu komanda, kas analizē gan saimnieka definētās vajadzības, gan arī tās, kuras viņš pats vēl nav apzinājies. Tiek izstrādāts attīstības plāns un regulāri sekots līdzi rezultātiem.
Pārmaiņas lauksaimniecībā veicina arī tehnoloģiju attīstība. Aija Luse uzsver, ka saimniecībās arvien plašāk tiek izmantotas digitālās vadības sistēmas, sensori, meteostacijas, precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas un lopkopības roboti. “Nākotnes konkurētspējas pamatā būs datu uzkrāšana un analīze, jo tikai tā iespējams efektīvi izmantot zemi, resursus un darbaspēku,” viņa uzsver.
LLKC pārstāves atgādina, ka atbalsts nav pašmērķis. “Mērķis ir ražojoša un konkurētspējīga saimniecība, kas spēj izdzīvot tirgū arī bez atbalsta maksājumiem. ES finansējums ir instruments attīstībai, nevis izdzīvošanai,” uzsver Aija Luse. Tieši šī pieeja atbilst KLP stratēģiskā plāna mērķim veidot ekonomiski dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas saimniecības.
Par vienu no lielākajiem izaicinājumiem tuvākajos gados tiek uzskatītas ražošanas izmaksas, cenu svārstības un paaudžu nomaiņa laukos. Ieva Kamerāde-Sniedze akcentē, ka īpaši svarīgi kļūst ieguldījumi modernās tehnoloģijās, izglītībā un jauniešu piesaistē nozarei, jo daudzās saimniecībās aktuāls ir jautājums par darba turpināšanu nākamajā paaudzē.
LLKC nākotnē sevi redz kā spēcīgu un uzticamu partneri Latvijas lauksaimniekiem. Organizācijas pieredze rāda, ka regulāra sadarbība ar konsultantiem var būtiski uzlabot saimniecības rezultātus un veicināt izaugsmi, un šādi piemēri apliecina, ka zināšanas, dati un mērķtiecīga ES atbalsta izmantošana kļūst par vienu no galvenajiem Latvijas lauku attīstības virzītājspēkiem.
Informatīvā kampaņa portālā Jauns.lv ar mērķi popularizēt KLP SP un KZP PZA.
