Mūsdienu lauksaimniecība pieprasa būtisku pieejas maiņu – saimniekošana vairs nevar balstīties tikai uz intuīciju, tradīcijām vai emocionāliem lēmumiem. Palielinoties ražošanas izmaksām un pieaugot tirgus svārstībām, par katras saimniecības izdzīvošanas un izaugsmes pamatu kļūst finanšu pratība un precīza datu uzskaite.
Reālā aina Latvijas laukos liecina par manāmu robu uzņēmējdarbības domāšanā – no vairāk nekā 51 tūkstoša tiešmaksājumu saņēmēju tikai 7 % jeb aptuveni 3600 saimniecību kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību un iesniedz gada pārskatus. Vēl 23 % kārto vienkāršo ierakstu, bet pārējie 69 % faktiski neveic strukturētu finanšu analīzi. Bez precīzas datu uzskaites atbalsta maksājumi bieži vien vienkārši slēpj saimniecības reālās rentabilitātes trūkumu.
No emocijām uz datiem un analīzi
Bieži vien saimnieki lēmumus pieņem, paļaujoties uz pieradumu vai skatoties uz kaimiņa rīcību, nevis savas saimniecības skaitļiem. Raksturojot šo finanšu pratības trūkumu, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietniece Dzintra Lejniece saka: “LOSP un nozares organizētajās mērķa/fokusa darba grupās, tiekoties un diskutējot ar lauksaimniekiem par saimniecību attīstību, man bija liels pārsteigums, kad pat diezgan liela saimniecība jautāja – kur paliek mana nauda? Tad sapratu, ka tā ir liela problēma. Tu redzi, ka kontā ienāk nauda, un šķiet, ka viss ir kārtībā, bet patiesībā tā nav. Nākamais posms ir spēt izanalizēt, kur ir šaurais “pudeles kakls” un kāpēc nauda pazūd kā melnajā caurumā. Ar burtnīciņām un kladītēm vairs nepietiek – ir precīzi jāzina un jāanalizē, cik aiziet izejvielām, elektrībai, darbaspēkam un kādi ir ieņēmumi no pārdošanas.”
Lejniece arī uzsver, ka daudzi uzņēmēji pat nezina savas produkcijas reālo pašizmaksu, un tas traucē pieņemt pamatotus biznesa lēmumus. Viena no būtiskākajām veiksmes atslēgām ir arī saimniekošana atbilstoši reģionam un zemes piemērotībai. Piemēram, mēģinājums 30 hektāru platībā nodarboties ar graudkopību kā pamatbiznesu mūsdienu tirgus apstākļos nav ekonomiski pamatots. Speciāliste atzīst, ka daudzās saimniecībās trūkst stratēģiskas plānošanas. “Ja mirklī ir labas cenas graudiem, visiem nevajag mesties uz graudkopību, un, ja šobrīd ir labas cenas gaļas lopiem, nepārmetamies uz gaļas lopu audzēšanu. Katrā Latvijas reģionā kādai no lauksaimniecības formām ir vislabāk piemērotie apstākļi, un tā ir priekšrocība, kas jāizmanto. Tas pats attiecas uz augsnes kopšanu – pašlaik augsnes analīzes tiek veiktas tikai trešdaļā lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un kaļķošana notiek 52 % platību, lai gan mērķis ir sasniegt 100 % analīžu pārklājumu, jo augsnes auglība ir visas ražības pamats.” Nedrīkst kaļķot lauku tikai tāpēc, ka to dara kaimiņš, bet jābalstās uz konkrētās augsnes analīžu datiem, uzsver Dzintra Lejniece.
Atbalsts nav biznesa modelis
Zemkopības ministrijas un nozares ekspertu galvenais aicinājums saimniekiem ir mainīt domāšanu un veidot biznesa modeli tā, lai saimniecība būtu pašpietiekama arī tad, ja atbalsta maksājumu nākotnē vairs nebūtu. Subsīdijām vajadzētu kalpot kā bonusam attīstībai, nevis būt vienīgajam izdzīvošanas avotam.
Lai palīdzētu saimniecībām novērtēt savu sniegumu, valsts līmenī tiek plānots veidot īpašu salīdzinošās novērtēšanas sistēmu. Iezīmējot valsts plānus efektivitātes salīdzināšanas rīka izveidē, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns skaidro: “Sagaidām, ka saimniecības vairāk pievērsīsies divkāršā ieraksta grāmatvedībai, kam būs paredzēti arī konsultatīvie un atbalsta instrumenti. Lai saimniecības vairāk stimulētu domāt par darbības efektivitāti, valsts līmenī plānojam veidot salīdzinošo rādītāju sistēmu, kas parādīs vidējos valsts un nozares rādītājus. Ja par saimniecību šie dati būs pieejami, mēs palīdzēsim tos sarēķināt un parādīt, kā saimniecība izskatās uz nozares fona, sniedzot informācijas avotu snieguma uzlabošanai.”
Viņš arī uzsver, ka tas palīdzēs saimniecībām apzināties savu reālo finanšu atdevi. “Daudzās saimniecībās atbalsta atdeve ir nepilni divi eiro uz vienu saņemto eiro atbalsta. Tas ir ļoti zems rādītājs, kas nozīmē, ka tām vispirms jāpievēršas datu ieguvei un apkopošanai, izanalizējot izmaksu un ieņēmumu pusi, lai saprastu, ko var darīt labāk.”
Risku vadība ikdienā
Papildus finanšu rādītājiem lauksaimniekiem jārēķinās ar pieaugošajiem ārējiem riskiem – klimata pārmaiņām, ekstremāliem laikapstākļiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem tirgū. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka sausums, salnas, plūdi vai tirgus krīzes katru gadu spēj iecirst 10–38 % zaudējumu robu atsevišķu kultūru ražās vai ieņēmumos.
Dzintra Lejniece raksturo laikapstākļu graujošo ietekmi: “Klimats ietekmē pilnīgi visas nozares. Dārzkopībā tā ir krusa, salnas un plūdi, savukārt lopkopību ietekmē karstums un ekstremāls aukstums. Aukstums rada papildu elektrības izmaksas, bet karstumā dzīvnieki mazāk ēd, neaug, palielinās to mirstība. Visgrūtāk ir noskatīties, kā viss gada darbs uz lauka aiziet postā vienas stundas laikā.”
Saimniecību ienākumus tiešā veidā ietekmē arī starptautiskās biržas cenas un globālie notikumi. “Mēs esam ļoti atvērti gan Eiropas, gan starptautiskajam tirgum, un daudzi mūsu produkti, piemēram, graudi, tiek pārdoti par starptautisko biržu cenām. Zemniekam nav iespēju šo cenu būtiski ietekmēt. Gadījumos, kad starptautisko krīžu dēļ pieaug minerālmēslu un degvielas cenas, to nevar nokompensēt ar gala produkcijas cenas kāpumu. Līdz ar to rentabilitāte ir ļoti zema, un ir nopietni jādomā par ilgtspējīgu darbību,” Zigmārs Ķikāns vērtē tirgus svārstību ietekmi uz zemnieku ieņēmumiem.
Eksperti ir vienisprātis, ka paļauties tikai uz valsts kompensācijām pēc katras dabas vai tirgus krīzes vairs nav ilgtspējīgi. Risku vadībai – apdrošināšanai, dalībai riska fondos un finanšu spilvenu veidošanai – ir jākļūst par paša saimnieka ikdienas biznesa atbildību, jo tikai datos balstīti lēmumi un gatavība negaidītiem pavērsieniem ļaus saglabāt saimniecību un pelnīt mainīgajos nākotnes apstākļos.
LAUKSAIMNIECĪBAS IZAUGSMES PLĀNA 2026 – 2036 MĒRĶI
Mērķis:
Palielināt lauksaimniecības izlaidi un celt produktivitāti, par 2 %punktiem palielinot IKP un 10 gadu laikā lauksaimniecības izlaidē panākot Somiju no 971 EUR/ha 2026. gadā līdz 2256 EUR/ha 2036. gadā.
Tas sasniedzams:
- paaugstinot produktivitāti;
- uzlabojot konkurētspēju;
- sadarbojoties visā pievienotās vērtības ķēdē;
- pilnveidojot risku vadību.
Informatīvā kampaņa portālā Jauns.lv ar mērķi popularizēt KLP SP un KZP PZA.
