2026. gada 20. maijā norisinājās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizēta konference “Pašvaldība 2.0 – kapacitātes stiprināšana no zināšanām līdz mūsdienīgiem risinājumiem”, kurā pašvaldību un plānošanas reģionu speciālisti, valsts institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un eksperti diskutēja par pašvaldību attīstību, darbu ar jaunatni, uzņēmējdarbības vidi, digitālo transformāciju un drošību.
Atklājot konferenci, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars uzsvēra: “Pašvaldību attīstības centrā vienmēr ir cilvēki – profesionāli speciālisti, aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji, jaunieši un kopienas. Mūsu uzdevums ir ne tikai ieviest jaunus rīkus vai tehnoloģijas, bet arī stiprināt uzticēšanos, sadarbību un spēju kopīgi risināt izaicinājumus.” Ministrs akcentēja, ka pašvaldībām arvien nozīmīgāka kļūst datos balstītu lēmumu pieņemšana, sadarbība starp institūcijām un spēja pielāgoties pārmaiņām, īpaši drošības, digitalizācijas un demogrāfijas izaicinājumu apstākļos.
Savukārt VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša uzsvēra: “Kapacitātes stiprināšana nav vienreizējs process vai atsevišķs projekts, tā ir nepārtraukta attīstība – spēja mācīties, analizēt, izvērtēt un pilnveidoties. Arī turpmāk meklēsim iespējas, kā stiprināt Latvijas pašvaldību kapacitāti un atbalstīt to attīstību.”
Konference tika organizēta Atveseļošanas fonda projekta “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” noslēgumā, kura mērķis ir stiprināt pašvaldību kapacitāti un uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti pēc administratīvi teritoriālās reformas. Projekta laikā kopš 2023. gada kopumā īstenoti vairāk nekā 90 kapacitātes stiprināšanas pasākumi, kuros apmācīti vairāk kā 2000 pašvaldību speciālisti.
Eksperti un pašvaldību pārstāvji konferencē diskutēja par uzņēmējdarbības atbalstu, akcentējot nepieciešamību mazināt birokrātisko slogu un stiprināt sadarbību starp pašvaldībām, uzņēmējiem un izglītības sektoru. Tāpat diskusijās tika uzsvērta jauniešu līdzdalības nozīme un nepieciešamība radīt vidi, kurā jaunieši var attīstīt iniciatīvu, digitālās prasmes un radošumu.
Paneļos par sociālajiem pakalpojumiem un darbu ar jauniešiem ar uzvedības problēmām tika izcelta prevencijas, agrīnas problēmu identificēšanas un starpinstitucionālās sadarbības nozīme. Savukārt būvniecības panelī eksperti diskutēja par ilgtspējīgas infrastruktūras attīstību, kvalitatīvu iepirkumu nozīmi, profesionālās kapacitātes stiprināšanu reģionos un labās prakses apmaiņu starp pašvaldībām un nozares speciālistiem.
Drošības un civilās aizsardzības panelī eksperti akcentēja praktisko mācību un krīžu simulāciju nepieciešamību, kopienu iesaistes nozīmi, pašvaldību gatavību dažādām krīzes situācijām, kā arī nepieciešamību stiprināt kiberdrošības un darbības nepārtrauktības spējas pašvaldībās.
Pasākuma dalībnieki īpaši novērtēja konferences praktisko ievirzi, profesionālos moderatorus un iespēju iepazīt gan Latvijas, gan ārvalstu kolēģu pieredzi civilās aizsardzības un krīžu pārvaldības jomā. Tika uzsvērta nepieciešamība “domāt ārpus rāmjiem”, stiprināt sadarbību un komunikāciju, kā arī vairāk ieklausīties jauniešos un sabiedrībā kopumā. Dalībnieki atzina, ka konference sniegusi vērtīgas idejas un praktiskus piemērus ikdienas darbam, īpaši akcentējot sabiedrības informētības un iesaistes nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepārtrauktas profesionālās pilnveides nepieciešamību.
Konferencē uzstājās arī VARAM projekta vadītāja Baiba Zvejniece, KPMG ekspertes Anita Līce un Elīza Marta Stangaine, OECD politikas analītiķis Michael Flood, kā arī starptautiskie eksperti no Dānijas un Somijas – Benny Husted, Petri Huttunen un Jani Jämsä. Paneļdiskusijas moderēja Aleksandrs Ļubinskis, Lauma Žubule, Agris Starts, Jānis Uzulēns un Kristīne Žilde-Krēvica.
