Kurš gan negribētu pirms aizbraukšanas uz laukiem samazināt apkuri un tādējādi arī ikmēneša rēķinu? Maksāt tikai par individuālo siltuma patēriņu gribētu daudzi, taču realitātē tas nereti nav iespējams – Latvijā gandrīz 50 % daudzdzīvokļu ēku būvētas padomju laikā, gandrīz visās ir viencaurules apkures sistēma bez iespējām to regulēt, bet kopējais rēķins tiek sadalīts pēc dzīvokļu platības.
Uzņēmuma “Ecengo” vadītājs Jānis Eriņš norāda – šīs ēkas strauji noveco, bet apkures cenas palielinās. Tikmēr milzīgā ātrumā attīstās tehnoloģijas, un būtu grēks tās neizmantot savā labā. “Ecengo” ir izstrādājis inovatīvu risinājumu, kas ļauj precīzi noteikt siltumenerģijas patēriņu daudzdzīvokļu mājās ar viencaurules apkures sistēmu un iegūt pārskatāmus datus gan par katru dzīvokli, gan koplietošanas telpām.
“Mūsu risinājums palīdz saprast, kas ir ēkas vājie punkti, lai pēc tam var spert drošu pirmo soli ceļā uz renovāciju,” saka Jānis.
Risinājums, kas palīdz atvērt acis
Uzņēmuma “Ecengo” stāsts sākās pirms 13 gadiem, kad radās ideja par alternatīvu siltumenerģijas uzskaites sistēmu daudzdzīvokļu mājās. Uzņēmuma vadītājs Jānis Eriņš atklāj, ka apmēram desmit gadus tas bija “garāžas projekts”– ar daudziem prototipiem un eksperimentiem. Uzņēmums dibināts 2022. gadā, un šobrīd “Ecengo” komandā ir astoņi cilvēki.
Produkts, ko piedāvā “Ecengo”, ir digitāla siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēma (SPNS). Šis risinājums neprasa izmaiņas ēkas apkures sistēmā, jo SPNS sensori tiek uzstādīti uz apkures caurulēm. Šie sensori mēra caurules virsmas temperatūru, sadalot stāvvadus pa segmentiem, tādējādi iegūstot temperatūras starpību, kas attiecināma uz konkrētu dzīvokli. Katrs stāvvads arī tiek aprīkots ar plūsmas mērītāju, lai fiksētu siltumnesēja apjomu, kas attiecināms uz visu stāvvadu. Tālāk dati tiek nosūtīti uztverošajām iekārtām, kas nogādā tos digitālā platformā, kur ar īpašu algoritmu palīdzību tie tiek pārvērsti saprotamās siltumenerģijas vienībās.
“Visiem mājas iedzīvotājiem tā uzreiz vienoties par renovāciju ir sarežģīti. SPNS sistēma ir kā ceļazīme – tā parāda, kas patiesībā notiek ar siltuma patēriņu ēkā.” Jānis uzsver, ka daļai iedzīvotāju trūkst skaidras izpratnes par siltuma zudumiem. “Kad cilvēki ierauga konkrētus skaitļus, rodas jautājumi – kāpēc mums pagrabā vai kāpņu telpās ir tik liels siltuma patēriņš? Tieši šie jautājumi ir sākums pārmaiņām,” saka Jānis. “Teju visās mājās, kur uzstādīts SPNS risinājums, sperts arī nākamais solis, piemēram, uzstādīti apvadi un termogalvas, lai katrs dzīvoklis varētu regulēt apkuri pēc sava komforta līmeņa vai maka biezuma. Vairākās mājās iedzīvotāji tikuši galā ar kritiskākajiem punktiem vai pat veikta pilna ēkas renovācija.”
Interesanti, ka līdzīga ideja savulaik radusies arī citiem: “Teorētiski jau viss ir vienkārši – jāuzstāda divi sensori uz vienu apkures “cilpu”, pēc tam jāizmanto fizikas formula, kas datus pārrēķina kilovatstundās. Uz papīra tas izskatās elementāri, taču praksē ir dažādas nianses. Tāpēc arī esam vienīgie, kas tikuši līdz strādājošam risinājumam šādā izpildījumā,” stāsta Jānis Eriņš. Šobrīd “Ecengo” ir arī ceļā uz patenta iegūšanu.
Digitalizācija nav izvēle, tā ir nepieciešamība
“Mums, piemēram, nepieciešams veidot milzīgu ēku un objektu tīklu, kur tiek apkopoti no sensoriem ienākošie dati. Tālāk datu platformā tiek izmantots īpašs algoritms, kas sensoru rādījumus pārrēķina kilovatstundās. Iedomājieties – tur ienāk dati no vairākiem simtiem ierīču, un nākotnē tie noteikti būs tūkstoši,” Jānis stāsta.
Viņš atceras, ka iepriekš uzņēmums izmantoja datu platformu, kas jau sākotnēji nebija īsti piemērota viņu vajadzībām. “Lietojām to pāris gadu un redzējām, ka ir daudz dažādu trūkumu.” Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu bija iespējams iegādāties jaunu datu apstrādes un procesu vadības programmatūru. “Sajūta bija, kā no žiguļa pārkāpt uz “Audi”. Tagad ir pieejamas plašākas datu apstrādes funkcijas, varam šo sistēmu savienot ar citām ārējām sistēmām un automatizēt procesus. Rodas jautājums – kāpēc gan to neizdarījām jau agrāk?” pasmej Jānis.
“Katru darbību, ko manuāli un atkārtoti pie datora dara cilvēks, noteikti var automatizēt. Tas nozīmē mazāk kļūdu, kvalitatīvāku rezultātu klientiem un ietaupītu laiku. Ja jau dzīvojam augsto tehnoloģiju pasaulē, izmantojiet šīs iespējas visās jomās!” Jānis mudina. “Digitalizācija ir nebeidzams process. To nedrīkst atlikt uz nākotni, jo tā ir šodienas nepieciešamība,” stingri iestājas Jānis Eriņš. Viņš mudina uzņēmējus nevilcināties un sākt jau tagad – kaut nelieliem soļiem.
Izrāviens, pateicoties LIAA atbalstam
Nozīmīga loma uzņēmuma digitalizācijas procesā ir LIAA atbalstam. “Esam iegādājušies lāzergravēšanas iekārtu, lai uz katra sensora varētu izveidot unikālu QR kodu. Otrs pirkums bija mobilā lietotne montāžas procesu pārvaldībai. Tas būtiski atvieglo montieru darbu – uzstādot iekārtas, nekas vairs nav jāpieraksta kladītē, atliek vien noskenēt QR kodu lietotnē, un visa informācija automātiski nonāk sistēmā. Citādi šī kladīte varētu pazust, ierīces kods var tikt pierakstīts nepareizi. Šāds risinājums palīdz izvairīties no cilvēciskām kļūdām,” stāsta Jānis. Trešais pirkums ir programmatūra, kas ļauj savienot datu platformu ar grāmatvedības sistēmu.
“Šis digitalizācijas projekts būtiski uzlabojis mūsu iekšējos procesus un ļauj strādāt efektīvāk,” viņš secina. “Tādēļ aicinu arī citus uzņēmējus izmantot šādas iespējas. Noteikti piesakieties LIAA atbalstam, tas nav tik sarežģīti, kā sākumā šķiet. Visu var iemācīties tikai darot, turklāt LIAA strādā ļoti atsaucīgi cilvēki, kas palīdzēs un visu izskaidros. Ja redzat kādu vilinošu iespēju – ņemiet to ciet!”
Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (NextGenerationEU) Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam budžeta līdzekļiem. Raksta tapšana finansēta ar Atveseļošanas fonda atbalstu, un paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
