Latvijas jaunuzņēmums “FURE Biostone” no kaņepēm un kaļķa ražo inovatīvu biomūra sienu materiālu, kas ir ilgtspējīga alternatīva tradicionālajiem būvmateriāliem. No tā var būvēt mājas, kas elpo, uztur patīkamu mikroklimatu un vienlaikus samazina CO₂ pēdu. Uzņēmumu 2024. gadā dibināja četri domubiedri – Jānis Nīgals, Didzis Piļāns, Austris Kozuliņš un Uldis Baumanis – ar kopīgu redzējumu: radīt labu produktu cilvēkiem, un attīstīt ilgtspējīgas dabiskās būvniecības jomu Latvijā. Jau pirmajā darbības gadā uzņēmums ir veicis plašu tirgus izpēti, izveidojis pilotražotni, piesaistījis pirmos klientus un uzsācis sadarbību ar vadošajiem Latvijas arhitektiem, kas biomūri iekļauj savos projektos.
“Mēs gribam, lai dabiskā būvniecība kļūtu par normu, nevis nišu,” saka viens no uzņēmuma dibinātājiem Jānis Nīgals. “Nozarē dominē ātri un lēti risinājumi, kas bieži vien ilgtermiņā rada problēmas gan cilvēku veselībai, gan videi. Mēs piedāvājam alternatīvu — dabisku, drošu un ilgmūžīgu.” Būtisks aspekts ir arī tas, ka šie “lētie” risinājumi rada dārgākas problēmas – nepieciešams mājas konstrukciju remonts, vai arī veselības izmaksas cilvēkiem, kam tā sabojāta, piem., pelējuma ietekmes dēļ, bet "FURE Biostone" ir ilgmūžīga investīcija ar zemākām ekspluatācijas izmaksām un rada drošu vidi cilvēkiem.
Biomūris, ko uzņēmums izstrādā un izmanto savos koka karkasa paneļos, sastāv no kaņepes koksnes šķiedrām un īpaša kaļķa maisījuma. Kaņepe ir viens no visātrāk augošajiem augiem pasaulē, un tās stumbrs ir porains, līdzīgs kokam, padarot to par izcilu siltuma un skaņas izolatoru. Savukārt kaļķis ir dabiska saistviela, kas, sacietējot, ar laiku kļūst arvien stiprāks – līdzīgi kā kaļķakmens.
“Biomūris ir elpojošs, bet tajā pašā laikā ļoti siltumizturīgs,” skaidro Jānis. “Tas palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni, ir ugunsdrošs, nav toksisks, neaizraisa alerģijas un pat atbaida kaitēkļus. Turklāt tas nerada pelējumu un ir pilnībā pārstrādājams un kompostējams.”
Šis materiāls ne tikai nepiesārņo vidi, bet to pat attīra, jo absorbē CO₂ atmosfērā. Pateicoties šīm īpašībām, biomūris arvien biežāk tiek izmantots ekoloģiskās būvniecības projektos visā Eiropā – gan jaunu ēku būvei, gan vēsturisku ēku siltināšanai un atjaunošanai. Mūsu izpēte liecina, ka Eiropas tirgus pieprasījums pēc šāda veida dabīgiem būvmateriāliem strauji pieaug. Konkrēti, kaņepju betona tirgum Eiropā tiek prognozēts vidējais gada pieaugums līdz pat 5,6%, ko veicina ES "zaļās" būvniecības un energoefektivitātes regulējumi. FURE Biostone pozicionējas kā šī pieaugošā, nākotnes tirgus dalībnieks.
No idejas līdz attīstības plānam – ar inovāciju vaučera palīdzību
Lai pārietu no idejas līdz reālam produktam, “FURE Biostone” izmantoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju vaučera programmu. Tas uzņēmumam palīdzēja padziļināti izpētīt biomūra ražošanas procesu, uzglabāšanas prasības un tehniskās detaļas.
“Kā saka, velns slēpjas detaļās,” atzīst Jānis Nīgals. “Pirms šī projekta mēs daudz ko nezinājām — kā jāizskatās ražotnei, kāds aprīkojums mums nepieciešams, kā uzglabāt kaļķi un kaņepes, kā šos materiālus salikt vienā produktā – gatavā koka karkasa panelī. Vaučers mums ļāva to visu saprast, kā arī izstrādāt formulas un tehniskos risinājumus, kas pierāda mūsu materiāla priekšrocības pret citiem.”
Projekts norisinājās no 2024. gada rudens līdz 2025. gada pavasarim, un tā rezultātā uzņēmums ne tikai atvēra pilotražotni, bet arī izstrādāja strukturētu biznesa plānu un ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Programmas ietvaros veiktā tirgus izpēte uzņēmumam ļāva detalizēti izprast ražošanas izmaksas, pieprasījuma dinamiku un eksporta potenciālu.
Tagad uzņēmuma pilotražotnē Līgatnē pēc pasūtījuma top koka karkasa paneļi ar biomūra pildījumu – tajos koks nodrošina nesošo funkciju, savukārt biomūris – siltumizolāciju un akustisko komfortu. Tāpat uzņēmums šajās ražotnēs testē dažādas ražošanas metodes un automatizācijas risinājumus. “FURE Biostone” izdevies izveidot sadarbību arī ar vairākiem vadošajiem Latvijas arhitektiem, kas specializējas ilgtspējīgā būvniecībā un biomūri kā materiālu iekļauj savos projektos.
“Latvijā jau ir tapušas pirmās pilotmājas ar biomūra pielietojumu. Pirmais mūsu pasūtītājs bija aktīvs uzņēmējs, kurš pats novadīja savas privātmājas būvniecības darbus un gribēja praksē pārliecināties par šī materiāla priekšrocībām. Atsauksmes ir ļoti labas,” stāsta Jānis.
Šobrīd “FURE Biostone” ir investīciju piesaistes procesā, lai attīstītu ražošanu Latvijā. Uzņēmums izveidojis stratēģiskus kontaktus ar partneriem ASV, Kanādā un Zviedrijā, un drīzumā plāno ar jauno materiālu startēt starptautiskās izstādēs.
Kaņepes – Latvijas zaļais zelts
Uzņēmums cer, ka biomūra ražošanas attīstība varētu dot pozitīvu impulsu ne vien ilgtspējīgai būvniecībai, bet arī jauna lauksaimniecības virziena attīstībai Latvijā. “Kaņepe ir ļoti perspektīvs augs Latvijas apstākļos,” uzsver Jānis Nīgals. “Tā aug ļoti ātri, nepieprasa pesticīdus un uzlabo augsnes kvalitāti, pateicoties dziļai sakņu sistēmai. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā kaņepju uzlabotajā augsnē citi augi ir daudz ražīgāki. Kaņepi var izmantot vairāk nekā 25 000 produktu veidos – no būvmateriāliem līdz pārtikai, tekstilam un pat auto interjera paneļiem. Mēs ceram, ka uzņēmējdarbībai attīstoties, nākotnē nepieciešamos materiālus – kaņepju spaļus – varēsim iepirkt tepat Latvijā, nevis importēt.”
Latvijā dabiskās būvniecības nozare vēl tikai veidojas. Daudzi uzņēmumi, kas reiz mēģinājuši darboties šajā jomā, ir pārtraukuši darbību, un šobrīd tirgū trūkst gan vietējo izejvielu pārstrādes, gan sertificētu materiālu ražotņu. “FURE Biostone” vēlas šo situāciju mainīt, veidojot vietējo ekosistēmu un sadarbojoties ar pētniekiem, arhitektiem un lauksaimniekiem. “Francija ir līdere kaņepju būvniecībā – tur šī industrija ir attīstīta jau gadu desmitiem,” saka Jānis. “Mēs gribam, lai Latvija kļūtu par līdzīgu piemēru Baltijā. Mums ir gan daba, gan zinātnieki, gan domājoši uzņēmēji.”
Programma tiek finansēta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros.
