Svinīga diena Latgalē - atklāts katastrofu pārvaldības centrs Daugavpilī, kura būvniecība finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem, kā arī katastrofu pārvaldības centrs Dagdā, kurš pilnībā finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.
Šie objekti ir būtisks solis civilās aizsardzības un sabiedrības drošības infrastruktūras stiprināšanā reģionā. Jaunie katastrofu pārvaldības centri ir izveidoti, lai nodrošinātu operatīvāku un efektīvāku reaģēšanu uz ārkārtas situācijām Latgales reģionā, kā arī sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus sabiedrībai, stiprinot iekšējās drošības sistēmas kapacitāti.
Atklāšanas pasākumā Daugavpilī piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Signe Groza, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa, kā arī iestāžu vadītāji un nodarbinātie, kas uzsāks savu darbību šajā ēkā.
“Šodien ir emocionāla sajūta, jo šis ir izlaiduma mirklis vienam no bērniem. Par šiem katastrofu pārvaldības centriem cīnījāmies kopš 2019.gada dažādos formātos - ar vizuālām bildēm, ar apmeklējumiem vecajos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kuros strādā ugunsdzēsēji, policijas iecirkņos, kuros strādā valsts policisti. 2019.gadā maz bija cilvēku arī valdībā, kuri mums noticēja, ka mēs šo finansējumu no Eiropas Komisijas dabūsim. Iekšlietu resors līdz tam nebija finansējuma saņēmējs Eiropas Reģionālās attīstības fonda Kohēzijas politikas finanšu instrumentos, bet Atveseļošanas fonds bija kaut kas tobrīd pavisam jauns. Eiropas Komisija pirmo reizi šajos finanšu instrumentos nodefinēja prioritāti katastrofu pārvaldības sistēmas sakārtošanai Eiropā, saprata mūs un pirmie mums noticēja. Mēs esam daļa no Katastrofu pārvaldības sistēmas, gan ugunsdzēsēji, gan policisti, gan robežsargi un pārējie iekšlietu dienestu darbinieki kopā ar Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu, visi ir katastrofas pārvaldības sistēmā reaģējošie darbinieki. Šobrīd ir gandarījums redzēt, ka iekšlietu resors, kā fēnikss no pelniem, sāk iegūt savu prestižu un savu vizuālo veidolu, kādam tam jābūt. Darba vietām ir jāizskatās šādi, un aprīkojumam ar ko strādā glābēji, policisti, robežsargi ir jābūt modernam, laikam atbilstošam, lai mums sabiedrībai sniegtu vislabāko atbalstu. Paldies maniem kolēģiem Nodrošinājuma valsts aģentūrā, par visiem sarežģījumiem, kas ir pārvarēti, par visiem risinājumiem, kas tika atrasti. Paldies konkrēti būvniekam par kvalitatīvo, ātro darbu šī katastrofu pārvaldības centra būvniecībā. Dienesti baudiet, šos darba apstākļus, cieniet un mīliet šo vidi, lai jums ar vien jauni papildspēki pievienojas, jo šī ir tā darbavieta, kurā, visticamāk gribēs strādāt jaunieši. Lai mums kopā izdodas un ir mazāk notikumu uz kuriem izbraukt!” - uzrunā teica Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ekonomikas padomniece Signe Groza uzrunāja klātesošos apsveicot ar lielisku rezultātu: "Esam gandarīti par Daugavpils katastrofu pārvaldības centra veiksmīgo un operatīvo izbūvi, kas finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Šīs investīcijas apliecina Eiropas Savienības stingro apņemšanos atbalstīt Latgales reģionu, nostiprinot gan tā drošību, gan spēju efektīvi reaģēt krīzes situācijās".
Arī Dagdas katastrofu pārvaldības centra atklāšana bija prieka pilna, īpaši tāpēc, ka pateicoties būvnieka maiņai objekts beidzot tika pabeigts. Direktore uzrunā izteica arī pateicību aģentūras darbiniekiem, par ātru un kvalitatīvu reaģēšanu uz situāciju: “Šī objekta būvniecība bija grūtībām apvīta – to skāra karadarbības Ukrainā radītās sekas, Covid krīze un būvnieks izrādījās neuzticams. Pēdējo reizi, kad mēs šī nepabeigtā objekta telpās tikāmies ar iepriekšējo būvnieku gadu atpakaļ, strīdējāmies par to, cik maz ir atlicis, burtiski astei pārkāpt pāri, lai pabeigtu to vēl pagājušā gada Jāņos, bet būvnieks savus solījumus nepildīja. Tāpēc milzīgs paldies Nodrošinājuma valsts aģentūras visam kolektīvam, kas iesaistījās diendienā mikro menedžmenta līmenī, domāja rodoši, plaši, visu publiskā iepirkuma likuma spektru izanalizēja, lai mēs iespējami ātri tiktu pie jauna būvnieka un ātros tempos iekļaujoties mūsu pieejamā finansējuma apjomā šo ēku beidzot pabeigtu! Lai jums šeit laba sajūta, lai nāk jauni strādāt griboši papildspēki, paldies par jūsu ikdienas darbu!”
Latvijā šobrīd realizācijā dažādās stadijās ir 32 Katastrofu pārvaldības centri - 11 pabeigti, vēl septiņos notiek aktīva būvniecībā, pārējie ir projektēšanas un līgumslēgšanas stadijā.
Finansējuma sinerģija ir ārkārtīgi nozīmīga, īpaši tādās jomās kā katastrofu pārvaldība un drošība. Tā nozīmē dažādu finansējuma avotu, piemēram, Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļu, apvienošanu un koordinētu izmantošanu, lai sasniegtu labākus un ilgtspējīgākus rezultātus.
Kāpēc finansējuma sinerģija ir tik svarīga?
Lielāks tvērums un ietekme - apvienojot resursus, ir iespējams realizēt vērienīgākus projektus, kas citādi nebūtu iespējami. Daugavpils un Dagdas gadījums to lieliski ilustrē – ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un valsts budžeta atbalstu ir izveidoti divi centri, kas kopā nodrošinās efektīvāku reaģēšanu krīzes situācijās.
Optimizēta resursu izmantošana - sinerģija ļauj izvairīties no dublēšanās un nodrošina, ka katrs ieguldītais eiro tiek izmantots pēc iespējas efektīvāk. Tas ir īpaši svarīgi, ja resursi ir ierobežoti.
Ilgtermiņa ilgtspēja - dažādu finansējuma avotu piesaiste var palīdzēt nodrošināt projektu ilgtermiņa ilgtspēju un uzturēšanu arī pēc sākotnējās investīcijas.
Spēcīgāka sadarbība - finansējuma sinerģija veicina sadarbību starp dažādiem līmeņiem – valsts iestādēm, pašvaldībām un starptautiskajām organizācijām. Šāda sadarbība ir būtiska, lai efektīvi risinātu sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņu izraisītās katastrofas.
Drošāka Eiropa - gadījumā ar katastrofu pārvaldības centriem finansējuma sinerģija tieši veicina Eiropas kopējo drošību. Spēcīgāka infrastruktūra un labāka gatavība reaģēt uz krīzēm vienā dalībvalstī stiprina visas Eiropas noturību pret katastrofām.
Latgales piemērs, kurā Daugavpils centrs tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem, bet Dagdas centrs pilnībā finansēts no valsts budžeta, ir spilgts pierādījums tam, ka dažādu līmeņu finansējuma koordinēta izmantošana rada būtisku pievienoto vērtību. Tādējādi tiek stiprinātas valsts un reģionu spējas reaģēt uz ārkārtas situācijām, un tas padara mūsu sabiedrību kopumā drošāku.
