Projekts "Bērnu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā" / tematiskais virziens “Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā”

Latvijā dzīvo 358 534 bērnu, kas veido 18,9% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta ģimeni, vecāku un bērna tiesības, īpaši akcentējot nepieciešamību palīdzēt bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības. Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtās Bērnu tiesību konvencijas pamatprincipiem, nosaka, ka visās darbībās, t.sk. likumdošanas un normatīvo aktu piemērošanas procesā, primārajam apsvērumam jābūt bērnu interesēm, tajā skaitā attiecinot šo principu ne tikai uz bērnu tiesību jomu regulējošiem tiesību aktiem, bet arī tiem likumprojektiem, kas netieši var skart bērnu. Gan Valsts kontrole, gan Tiesībsargs ir norādījuši uz nopietnām problēmām esošajā bērnu tiesību aizsardzības sistēmā un pauduši uzskatu, ka valstij ir jāpieņem izšķirīgi lēmumi un jāsper nozīmīgi soļi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformēšanā. Statistikas dati liecina, ka katrs piektais bērns Latvijā (20,1%) ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Eiropas Savienības politiskā iniciatīva “Eiropas bērnu garantija” paredz gan bērniem labvēlīgas nacionālās politikas plānošanu un atbilstošu tiesību aktu pieņemšanu, gan preventīvus pasākumus, lai nepieļautu bērnu sociālo atstumtību, gan arī atbalsta pasākumus tiem bērniem, kuru pamatvajadzības nav nodrošinātas. Tomēr šobrīd valstī gan institūciju, gan nevalstisko organizāciju līmenī ir ļoti fragmentēta pieeja dziļu sociālu problēmu risināšanai un trūkst vienota visaptveroša stratēģiskā un datos balstīta skatījuma. Projekta mērķis ir veidot uz bērnu labbūtību orientētu politiku Latvijā, uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesu bērnu labbūtības un sociālās drošības veicināšanai. Lai to panāktu, nepieciešams ieviest konsekventu praksi pierādījumos balstītai interešu aizstāvībai bērnu labbūtības jomā. Projektā paredzēts izveidot Latvijas bērnu labbūtības mērījumu, kas būtu balstīts ANO bērnu tiesību konvencijā definētajās bērnu pamattiesībās. Monitorings nepieciešams, lai būtu iespēja veikt regulārus bērnu tiesību īstenošanas mērījumus, kas uzskatāmi parādītu tās bērnu tiesību jomas, kurām būtu nepieciešams atbalsts vai palīdzība. Mērījums dotu iespēju izstrādāt tādas bērnu situāciju un sociālo drošību uzlabojošas stratēģijas, kas būtu pierādījumos balstītas un palīdzētu īsā laikā un efektīvā veidā uzlabot bērnu situāciju un sociālo drošību Latvijā. Šobrīd Latvijas bērnu labbūtības galvenie izaicinājumi ir nesistēmiska un slikti plānota nacionālā līmeņa politika, kas automātiski rada nesistēmisku un slikti plānotu lokālo izpildījumu. Rezultātā problēmas, kas saistītas ar bērnu situācijas, īpaši sociālās drošības, uzlabošanu netiek risinātas gadiem, to risināšana ir fragmentāra, kampaņveidīga, bērnu interesēm neatbilstoša, bērnus neiesaistoša un dārga. Latvijas bērnu labbūtības nodrošināšanu un interešu aizstāvību nevar skatīt atrauti no jebkuras mazāk aizsargātās grupas sociālās drošības nodrošināšanas, jo bērnu dzīves kvalitāte tiešā veidā ir saistīta un atkarīga no to ģimenes apstākļiem, dzīves vides un apkārtējās sabiedrības ietekmes. Līdz ar to jebkura politikas iniciatīva un lēmums jāvērtē kompleksi, skatot to ietekmi plašākā mērogā uz bērnu labbūtību un tiesību ievērošanu. Latvijas Bērnu labklājības tīkls kopā ar biedru organizācijām pārstāv plašu spektru organizāciju un speciālistu, kas nodrošina bērnu interešu aizstāvību un atbalsta sniegšanu sociālajā, veselības, izglītības u.c. jomās. Lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi īstenotu bērnu labbūtības interešu aizstāvību, projekta aktivitātes tiks vērstas uz plašu bērnu un jauniešu pārstāvniecību, iekļaujot bērnus un to ģimenes no tādām mazāk aizsargātajām grupām kā viena vecāka ģimenes un ģimenes ar trīs un vairāk bērniem; bērnus no maznodrošinātām ģimenēm; bērnus un jauniešus, kas pakļauti alkohola, narkotisko vielu u.c. atkarību riskiem; bērnus ar invaliditāti un bērnus ārpusģimenes aprūpē, īpaši kam apstākļu dēļ ir zems izglītības līmenis un attiecīgi augsts nabadzības un sociālas nedrošības risks; kā arī bērnus kas cietuši no vardarbības vai pakļauti tās riskam. Tīkla biedru un projekta partnerorganizāciju darbība vērsta uz visu Latvijas bērnu interešu aizstāvību, tādējādi gan bērnu labbūtības “Barometrs”, gan politikas iniciatīvu monitorings un interešu aizstāvības aktivitātes būs vērstas uz visu Latvijas bērnu sociālās drošības nodrošināšanu, veicinot bērnu tiesībās un labbūtībā balstītu valsts politiku. Regulāra monitoringa rezultātā iegūtās informācijas ievākšana, analīze un aktualizācija sabiedrībā liktu bērnu un ģimenes politikas veidotājiem ņemt vērā reālo bērnu un ģimeņu situāciju valstī, atbildīgi plānot bērnu un ģimeņu politiku, novest līdz galam iesākto, meklēt un atrast resursus labu ideju izstrādei un realizācijai, kā arī beigt bērnus un ģimenes piesaukt tikai priekšvēlēšanu laikā un demagoģiskos nolūkos, bet gan saskatīt visu bērnu labbūtību kā valsts politikas un attīstības stūrakmeni. Lai sekmētu NVO iespējas efektīvi pārstāvēt sociālās atstumtības, izolētības un nabadzības riskam pakļauto bērnu tiesības un intereses, nepieciešama regulāra un kvalitatīva datos balstīta informācija un situācijas analīze, ko sniegs projekta ietvaros izstrādātais bērnu labbūtības “Barometrs”. Tas gluži tāpat kā vides zinātnēs, bērnu interešu aizstāvības jomā sniegs bērnu labbūtības jeb jomas “atmosfēras spiediena” rādītājumu, kurā jomā strādājošās organizācijas, lēmumu pieņēmēji un sabiedrība kopumā varēs balstīt turpmākās darbības, kā arī konstruktīvi norādīt uz trūkumiem. Projekta ietvaros izstrādātā “Barometra” metodoloģija un sagatavotais bērnu labbūtības ziņojums liks pamatus regulāram neatkarīgam bērnu labbūtības monitoringam Latvijā, tādējādi izveidojot stabilu atskaites mehānismu, uz kura pamata novērtēt jomas attīstību, izaicinājumus un iespējamos riskus stratēģiskai bērnu sociālās drošības nodrošināšanai ilgtermiņā. Tāpat būtiski veicināt kvalitatīvas informācijas apriti, organizāciju tīklošanos un pieredzes apmaiņu, lai nodrošinātu spēcīgu un kompetentu nevalstisko sektoru bērnu tiesību aizstāvībai. Projekta ietvaros rīkotās tīklošanās aktivitātes, NVO forumi, informatīvās ziņu lapas un pieredzes apmaiņas braucieni veicinās spēcīgāka nevalstiskā sektora un sabiedrības pārstāvju iesaisti bērnu interešu un labbūtības aizstāvībā, tādējādi ilgtermiņā uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesu bērnu labbūtības un sociālās drošības veicināšanai.