Konkurss “Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā”, Projekts "Mazaizsargātas sabiedrības grupas - nepilngadīgu grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms".

Projekta mērķis: ir sniegt atbalstu un interešu aizstāvību mazaizsargātai iedzīvotāju grupai (nepilngadīgas grūtnieces, tai skaitā nepilngadīgie tēvi), kā arī, izstrādāt un nodrošināt plašu komunikācijas apmaiņu starp nozares profesionāļiem un iesaistītajām personām. Tāpat, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem, veikt nepilngadīgo grūtnieču mentoru programmas izveidi (analītisks dokuments iesniegšanai lēmumpieņēmējiem) un speciālistu komunikācijas modeļa izstrādi (tai skaitā pilotēšanu), kā daļu no iespējamas nākotnes valsts apmaksātas atbalsta sistēmas. Projekta tiešā mērķa grupa: nepilngadīgas grūtnieces, nepilngadīgās jaunās māmiņas (tai skaitā nepilngadīgi tēvi) un viņu ģimenes, kā arī gaidāmie mazuļi, pusaudzes/jaunietes (līdz pilngadībai - prevencijas darbs). Projekta netiešā mērķa grupa – nozares profesionāļi (ginekologi, sociālie darbinieki, ģimenes ārsti, pašvaldību pārstāvji u.c.). Bērnu tiesību konvencijā tiek minēts, ka par bērnu tiek uzskatīts ikviens cilvēks, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja vien saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem pilngadība neiestājas. (1) Sabiedrībā tiek uzskatīts, ka bērns vēl ir atkarīgs no vecākiem, nav gatavs veidot attiecības, jo prioritātei ir jābūt izglītības iegūšanai, bērnības izbaudīšanai, un bērns lielākoties ir pilnībā atkarīgs no vecākiem. Lai gan pēdējos gadu desmitos labklājības līmenis Latvijā ir būtiski audzis un informācijas pieejamība ir šķietami visaptveroša, situācija, kad jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši pilngadību dzimst bērni, aizvien nav retums. Šī sabiedrības daļa mūsu valstī ir ilgstoši ignorēta, atstājot nepilngadīgās māmiņas likteņa un nezināšanas varā, kā arī bez atbalsta, kas palīdzētu jaunajām māmiņām gan tikt galā ar jaunajiem pienākumiem, gan veltīt laiku arī savai izglītībai. Jaunās māmiņas saskaras ar vairākām problēmām – viena no tām ir sabiedrības nosodījums un nelabvēlīgā attieksme, kas smagi iedragā jauno meiteņu pašapziņu. Dažādu iemeslu dēļ nepilngadīgās māmiņas bieži nesaņem bērnu tēvu un vecāku atbalstu, tādēļ liela daļa gados jaunu māmiņu ir spiestas audzināt mazuli vienas. Bieži vien grūtniecība aprauj izglītības gaitas, un tikai retā meitene pēc mazuļa piedzimšanas turpina mācības. Arī nereti ļoti sliktā finansiālā situācija, kuras iespaidā liela daļa nepilngadīgo grūtnieču burtiski paliek “uz ielas” vai meklē krīzes centru palīdzību. Mūsdienās šī tēma neatstāj vienaldzīgu nevienu – par to runā gan vienaudži savā starpā, gan dažādu jomu speciālisti, vecāki un sabiedrība visā pasaulē. Daži no galvenajiem cēloņiem pusaudžu grūtniecībai ir nelabvēlīgi ģimenes apstākļi, vecāku atbalsta trūkums, kā, piemēram, vide, kur nereti regulāra alkohola lietošana ir svarīgāka par atvasēm. Tas veicina jauniešu klaiņošanu, pāragru alkohola lietošanu un iestāšanos pāragrās, nedrošās seksuālās attiecībās. Nereti meitenes (nepilngadīgās grūtnieces) nāk no bērnunamiem, internātskolām, sociālā riska ģimenēm, kur ir emocionāla atbalsta nepietiekamība un meitenes mīlestību meklē arvien agrākos vecumu posmos. Grūtniecība meitenēm šķiet kā glābiņš, cerība, ka viņas kādam būs vajadzīgas. Jaunajām māmiņām trūkst gan elementāru zināšanu par cilvēka fizioloģiju, gan par ģimenes plānošanas metodēm. Tuvinieki bieži novēršas, nereti pat kaunina jauno meiteni, kas noved pie smagas depresijas, bērna nodošanas glābēju silītēs, bērnu namos. Kā liecina statistikas dati, Latvijā ik gadu mammām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, piedzimst 200–300 mazuļu. Tostarp ik gadu vismaz trīs meitenes kļūst par mātēm jau 14 gadu vecumā. Savukārt veikto mākslīgo abortu skaits ir 174 meitenēm, nesasniedzot pilngadību. (2) “Tīņu vecuma meitenēm var un arī iestājas grūtniecība. Jauna meitene, kurai iestājusies grūtniecība, pārdzīvo bailes, apmulsumu, vainas apziņu, norobežojas no cilvēkiem. Ļoti svarīga ir konsultanta palīdzība, lai izlemtu – turpināt vai pārtraukt grūtniecību. Tas ir ļoti svarīgs lēmums, varbūt pat visvarīgākais, kāds viņai jebkad savā dzīvē būs jāpieņem.” (3) Mediķi ir satraukušies par pusaudžu grūtniecību, saslimšanu ar seksuāli transmisīvajām slimībām, grūtniecības pārtraukšanas gadījumiem – viss liecina, ka jauniešiem trūkst zināšanu, bet sabiedrība neprot tās jauniešiem sniegt. Problēmu būtu jārisina valstiskā līmenī, iesaistot skolas, sabiedriskās organizācijas, atbildīgās institūcijas (sociālie dienesti, bāriņtiesas, pašvaldības) un ģimenes. (4) Latvijā, kas ir ceļā uz labklājības valsts izveidi, būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā, kas samazina bērnu aprūpes tiešās izmaksas un palīdz vecākiem gādāt par bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam, rīcības virzienos noteikts par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, pilnveidojot esošos pakalpojumus un attīstot jaunus, tai skaitā prioritāri mātes un bērna veselības aprūpes jomā. (5) Tā kā gadu no gada nepilngadīgo grūtnieču statistika īpaši nesamazinās un, arī demogrāfijas aspektā, Latvijā bērni dzimst arvien mazāk, tad ļoti būtiski ir ne tikai uzlabot jauniešu vispārēju izglītošanos par savu veselību (zināšanas par cilvēka ķermeni, reproduktīvo dzīvi u.c.), bet arī sniegt palīdzību tām nepilngadīgajām meitenēm, kuras ir nonākušas “jaunās māmiņas” statusā. Neapšaubāmi valstij būtu jāsniedz atbalsta mehānisms, kā palīdzēt nepilngadīgajām māmiņām, jo ik katrs bērns un veselas, stipras ģimenes ir Latvijas nākotne. Nonākot nepilngadīgas grūtnieces statusā, meitenei un viņas ģimenei, ja jaunajai sievietei tāda ir, kā arī nepilngadīgajam tēvam, ja viņš iesaistās, lielākoties iestājas būtiskas grūtības – gan finansiāli, gan psiholoģiski, turklāt satraukums par nākotni ir ne vien pašai jaunajai grūtniecei, dzīvesbiedram, bet visiem līdzcilvēkiem, ģimenei. Kā risināt jautājumus, kas saistīti ar veselības pakalpojumu un nepieciešamo produktu izmaksām, kur rast psiholoģisku, izglītojošu vai nereti arī juridisku atbalstu? Šie un arī citi būtiski jautājumi ir satraukuma iemesls daudziem jaunajiem vecākiem. Īpaši grūti klājās nepilngadīgajām grūtniecēm no sociālā riska grupām – apzinoties situācijas smagumu, viņas nereti meklē palīdzību pašvaldību sociālajos dienestos, tostarp lūdzot sociālajiem darbiniekiem pabalstu grūtniecības pārtraukšanai. Diemžēl lūkojoties nākotnē jāsecina, ka šāda tendence saglabāsies, ja vien skolās netiks pievērsta lielāka uzmanība zināšanām par jaunieša ķermeni un attiecībām. (6) Nepilngadīgām māmiņām ir ļoti nepieciešams atbalsts, kas bieži vien nav pieejams. Jaunajai māmiņai nepieciešams apmierināt ne tikai savas vajadzības, bet arī viņai jārisina daudz samilzušu problēmu: izglītības turpināšana, dzīves apstākļu sakārtošana, piedzimstot bērniņam, bērna primāro vajadzību nodrošināšana, attiecības ar bērna tēvu utml. Saskaroties ar mātes grūtībām, konfliktiem ar vecākiem, sabiedrības nospiestību un, iespējams, izbeidzot attiecības ar jauno tēvu, jaunajai māmiņai rodas nestabila psihe, kā rezultātā meitene var kļūt agresīva, stresa nomākta, kas savukārt ietekmē bērnu. Šīs un vēl daudzas no problēmām, ar kurām jāsaskaras jaunajai māmiņai, apvienojoties ar atbalsta trūkumu no ģimenes vai valsts, veicina narkotiku atkarību, alkoholismu, cietsirdīgu izturēšanos pret bērnu. Šādās reizēs iesaistās sociālais dienests un bāriņtiesa, kuri, redzot, ka jaunā māmiņa netiek gala ar bērna atbilstošas dzīves kvalitātes nodrošināšanu, ir spiesti atņemt bērnu, kurš uz laiku nonāk vai nu audžuģimenē, vai bērnunamā, kur problēmas turpinās, jo iespējams, bērnam būs pamatotība agrā vecuma posmā radīt pēcnācējus. Ja nepilngadīgā grūtniece pati nejūtas droša par savu nākotni un baidās uzņemties atbildību par bērnu audzināšanu, tad nereti jaunās māmiņas atsakās no savu bērnu aprūpes tiesībām, tādējādi sociālo problēmu loks tikai paplašinās un tieši tādēļ jaunajām māmiņām ir nepieciešams valsts garantēts atbalsts un dažāda veida atbalstoša informācija (bērnu aprūpe, psihologa/mentora atbalsts, mediķu ieteikumi, pieredzes apmaiņa u.c.). Garantēts valsts atbalsts būtiski atvieglotu nepilngadīgo grūtnieču ikdienu ,lai pielāgotos katrai dzīves situācijai un izveidotu pēc iespējas labākus dzīves apstākļus sev un savam bērnam. Kā neatņemama sastāvdaļa nepilngadīgo grūtnieču jautājumu risināšanā ir sabiedrības izglītošana un izpratnes radīšana par šo jauno māmiņu iekļaušanos demokrātiskā sabiedrībā. Diemžēl sabiedrība nepilngadīgo meiteņu grūtniecību uztver negatīvi. Iespējams, ka ne īpaši pozitīvā attieksme pret grūtniecību jaunā vecumā ir saglabājusies no padomju laikiem, kad nosodoša attieksme pret nepilngadīgām māmiņām bija norma un ikdiena. Sabiedrība nemaz nezina, ar ko jaunā meitene saskārusies un, ka varbūt bērniņš ieņemts izvarošanas rezultātā un, esot pret abortu, meitene nolēmusi dot tam dzīvību. Kritika un elastības trūkums bieži vien raksturo sabiedrības attieksmi. Sabiedrība ar grūtībām pieņem citādo, bieži pavada neizpratne, ka viss nenotiek pēc plāna un kā šķietami būtu pareizi. Vērtējums, kas balstīts tikai uz acīmredzamo var būt maldīgs – redzam bērnu, kuram ir bērns, un ar to pietiek pamatīgai kritikas devai. Bērni ir mūsu nākotne, kuri izaugs un piedalīsies valsts veidošanā, iesaistīsies ekonomiskajā dzīvē ar savu pienesumu, strādājot un maksājot nodokļus. Visai sabiedrībai būs labāk, ja šie bērniņi būs veseli, un māmiņas varēs nostāties pašas uz savām kājām. (7) Bērnu slimnīcas fonds ikdienu cieši sadarbojas ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) un pēc slimnīcas datiem, pēdējo trīs gadu laikā, tur vien griezušās vairāk kā 40 nepilngadīgās grūtnieces. Šobrīd Latvijā nav pieejama sistemātiska, valsts organizēta un finansēta atbalsta sistēma nepilngadīgām grūtniecēm (praktiska palīdzība (grūtnieču apģērbs, bērnu mantas – rati, gultas, drēbītes u.c.), būtiskāko medikamentu vai uztura bagātinātāju grūtniecības veiksmīgākai norisei iegāde, psihologa, mentora, jurista pakalpojumi, kontracepcijas izmaksas u.c.), līdz ar to šīs nepilngadīgās grūtnieces ir pilnībā atkarīgas no viņu ģimenes finansiālajām iespējām, vai ir spiestas lūgt palīdzību sabiedrībai (sociālajiem dienestiem, nevalstiskām organizācijām, līdzcilvēkiem). Ņemot vērā pozitīvu un produktīvu iepriekšēju fonda pieredzi dažādu projektu īstenošanā, kas vērsti uz mazaizsargātu grupu interešu aizstāvību un līdzdalību politisku dokumentu izstrādē (tai skaitā dažādu mazaizsargātu sabiedrības grupu iesaistē dokumentu izstrādes, lēmumu pieņemšanas procesos utt.), projekta ietvaros fonds paredz izstrādāt un iesniegt atbildīgajām valsts institūcijām dokumentu - “Mentoru programma nepilngadīgo grūtnieču atbalstam”, kurš nākotnē varētu būt valsts apmaksāts pakalpojums. Šāda valsts apmaksāta mentoru programma būtu ļoti būtisks atbalsts nepilngadīgajām grūtniecēm (psiholoģisks/izglītojošs/uzraugošs atbalsts grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā), kas sniegtu milzīgu pienesumu šīs jomas sakārtošanā un sociālā atbalstā mazaizsargātajai grupai. Programmā tiks ietverts esošās situācijas raksturojums, problēmas izklāsts, turpmākais rīcības plāns, iesaistīto pušu atbildība, nepieciešamais finansējums un sasniedzamie rezultāti. Programma tiks nosūtīta lēmumpieņēmējiem un izplatīta sabiedrībā caur dažādiem informatīvajiem kanāliem. Bez Mentoru programmas izstrādes priekš lēmumpieņēmējiem (analītiska dokumenta), Projekts paredz plašus iesaistīto partneru un citu organizāciju (tai skaitā pašvaldību pārstāvju) tīklošanās pasākumus ar dažādām aktivitātēm (diskusijas un darba grupas; nepilngadīgo grūtnieču jomas speciālistu komunikācijas sadarbības modeļa izstrāde/sadarbības modeļa pilotēšana; preventīvais darbs ar jauniešiem, lai novērstu nepilngadīgo grūtniecību u.c.). Tāpat projekts paredz pilnveidot Bērnu slimnīcas fonda uz šo brīdi pieejamo/ieviesto Mentoru programmu nepilngadīgām grūtniecēm, lai sniegtu maksimālu atbalstu jau esošajā situācijā, par cik šis pakalpojums nav valsts apmaksāts (esošo mentoru apmācības un supervīzijas), kā arī citu speciālistu apmācības (apmācības vecmātēm). Projekta ietvaros tiks organizēta konference (ar apaļā galda diskusiju) par nepilngadīgo grūtnieču veselības pakalpojumu pieejamību Latvijā, valsts redzējumu un virzību šajā aspektā, citu valstu pieredzi un atbalstu u.c. jautājumiem. Konferencē aicināsim aktīvi iesaistīties nozares ekspertus un speciālistus (ginekologi, vecmātes, sociālie darbinieki, mentori u.c.), arī pašu mazaizsargāto sabiedrības daļu (nepilngadīgu grūtnieču vecākus, aizbildņus), Veselības ministriju, Nacionālo Veselības dienestu, Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Saeimas pārstāvjus, lai risinātu šo nozīmīgo problēmu, iesaistot attiecīgos lēmumpieņēmējus. Tāpat projekts paredz sadarbību ar 2 partneriem – ar Rīgas Dzemdību nama fondu un Latvijas vecmāšu asociāciju, kuriem būs neatsverama un aktīva loma projekta aktivitāšu īstenošanā. Šim projektam ir arī citu realizēto projektu papildinoša loma sabiedrības informēšanas sfērā, jo ir paredzēta Informatīvā ceļveža www.atbalstacelvedis.lv attīstoša funkcija. Iepriekšējo veiksmīgu projektu realizācijas rezultātā (Sabiedrības integrācijas fonda programmas NVO fonds Covid-19 seku mazināšanai projekts “Interaktīvais ceļvedis – iekļaujošs un drošs palīgs ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām COVID-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai” un “Mazaizsargātas sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022. – 2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā”) tapušais interaktīvais ceļvedis tika papildināts – integrēts jauns pakalpojums “Jaunajiem vecākiem”, kur tika ietverta pārbaudīta un uzticama informācija mērķa grupai (dažādi izglītojoši un pamācoši materiāli digitālā formā, medicīnas pakalpojumu informācija, pieredzes apmaiņa, ieteikumi u.c.). Šis projekts paredz šīs sadaļas “Jaunajiem vecākiem” attīstīšanu un papildināšanu ar noderīgu un pārbaudītu informāciju, kā arī kalpos par platformu - nodrošinās virtuālu rīku gan jomas profesionāļiem, gan pašām nepilngadīgajām grūtniecēm, nepilngadīgajiem tēviem, nepilngadīgām jaunajām māmiņām un viņu ģimenes locekļiem, kur var rast svarīgu, pārbaudītu un noderīgu informāciju vienuviet par sev aktuālām tēmām un problēmām. Dos iespēju lasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, turklāt neierobežotā laika un vides limitā. Tāpat projekts paredz informācijas un publicitātes, un informācijas izplatīšanas pasākumus (podkāsti, informatīvi materiāli (digitāls/drukas formāts), komunikācijas plāna izstrāde, informatīvi izglītojoši materiāli (teksta un video formātā), publicitāte par projekta uzsākšanu/gaitu/īstenošanu visu projekta sadarbības partneru komunikāciju kanālos). Pasaules pieredze liecina, ka valstis, kuras saskaras ar sabiedrības novecošanos, arvien mērķtiecīgāk par savu prioritāti izvirza ģimenes valsts politikas stiprināšanu, sekmējot dzimstību un nabadzības risku mazināšanu ģimenēm ar bērniem, kā arī veidojot piemērotus apstākļus, atbalsta sistēmu un vidi bērnu veselīgai attīstībai un audzināšanai. Latvijai noteikti ir jāvirzās šādas atbalsta politikas ieviešanas virzienā, maksimāli atbalstot visas ģimenes un vientuļās māmiņas, kuras audzina bērnus vienas, it sevišķi nepilngadīgās grūtnieces, kuras ir pakļautas lielam nabadzības riskam un sociālai atstumtībai. (1) https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150 (2) https://stat.gov.lv/lv/meklet?Search=%22demogr%C4%81fija%22&DataSource=%22publications%22 (3) Deinova, Š. “Kā pārdzīvot jūsu bērna tīņa gadus” (1996) (4) https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/jauniesu-zinasanas-par-seksualitati-pasliktinas-sabiedriba-nav-gatava-palidzet.a289490/ (5) https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf (6) https://ir.lv/2017/11/13/skaudra-realitate-joprojam-berniem-dzimst-berni-ka-rikoties/ (7) https://new.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/nepilngadigo-maminu-skaudra-realitate-14201898