Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras stiprināšana Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centrā "Dagda"

Projekta mērķis ir stiprināt Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centra "Dagda" pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu, ilgtspējīgu un integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, lai mazinātu infekciju slimību izplatību un veicinātu epidemioloģisko prasību ievērošanu. Projekts atbilst nosacījumam – nodrošināt infrastruktūras attīstību – iekārtu un aprīkojuma iegādi: prioritāri epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem infrastruktūras attīstībai integrētu pakalpojumu pieejamībai. Krāslavas novada Labklājības pārvaldes pārraudzībā esošā iestāde Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centra "Dagda" sniedz valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus. Katru gadu tiek noslēgts līgums ar Veselības Nacionālo dienestu par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Poliklīnika strādā 40 stundas nedēļā. Poliklīnikā pacientus konsultē ārsti specialisti: ķirurgs, ginekologs, otolaringologs, psihiatrs, narkologs, radiologs un fizioterapeiti. Ir trīs diagnostikas kabineti USG, EKG, RTG un dienas stacionārs ar neiroloģijas profilu. Dienas stacionārā strādā ārsts neirologs un divas māsas. Ir vīriešu palāta ar 6 gultām un sieviešu palāta ar 6 gultām. Tiek veiktas injekcijas un intravenozās infūzijas. Ambulatorajā daļā ir pieejama brūču pārsiešana, šuvju izņemšana u.c. manipulācijas. Fizioterapijā strādā 4 fizioterapeiti, kuri pieņem gan pieaugušos, gan bērnus. Lai pieteiktos uz valsts apmaksātu konsultāciju ir vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Poliklīnika gadā pieņem un apkalpo vidēji 12403 pacientus. Piesardzības pasākumi ir balstīti uz pieņēmumu, ka jebkurš pacients var būt infekcijas slimību izraisītāju nēsātājs, audi, bioloģiskie šķidrumi un atdalījumi tieši vai netieši izplata dzīvus infekcijas slimību izraisītājus vidē, kas tādējādi, iespējams, kļūst piesārņota. Galvenais mērķis ir novērst infekciju un infekcioza aģenta izplatīšanos gan no zināma, gan nezināma avota, lai nodrošinātu pacientu, darbinieku un apmeklētāju drošību. Pasākumi jāievēro visam ārstniecības personālam, vienmēr un ikviena pacienta aprūpes laikā, neatkarīgi no pieejamās informācijas par infekcijas klātbūtni pacientam. Infekcioza aģenta iespējamie avoti: asinis un citi bioloģiskie materiāli, sekrēti, ekskrēti (ieskaitot sviedrus), bojāta āda, gļotādas. Atsevišķi izšķir piesardzības pasākumus aerogēnām, gaisa pilienu un kontaktu ceļā izplatāmām infekcijas slimībām. Šos pasākumus nodrošina saskaņā ar Noteikumu Nr.104 4. Pielikumu. Telpu tīrīšana ir organizēta tā, lai mazinātu risku iegūt kaitējumu pacienta veselībai saistībā ar sniegto veselības aprūpi un izslēgtu infekcijas izplatīšanas risku. Ārstniecības iestādē strādā pēc higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plāna. Līdz ar to, ārstniecības iestādes telpās virsmām jābūt gludām (bez bojājumiem) viegli tīrāmām, mazgājamām un dezinficējamām. Roku higiēniskā dezinfekcija vai roku mazgāšana ir nozīmīga prakse, lai novērstu: - pacientu kolonizāciju ar mikroorganismiem un VASI iegūšanu; - veselības aprūpes darbinieku inficēšanos; - veselības aprūpes iestādes vides un veselības aprūpes darbinieku (ādas, apģērba) kolonizāciju ar mikroorganismiem. Apmeklētājiem un pacientiem ieteicams veikt roku dezinfekciju ierodoties ārstniecības iestādē un dodoties prom. Kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu sniegšanai un epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ir nepieciešamas modernas, komfortablas un ērtas medicīnas iekārtas. Lai noteiktu diagnozi un pareizi ārstētu pacientu, ir vajadzīgi diagnostiskie medicīniskie aparāti, kas nodrošina epidemioloģisko drošību. Projekta ietvaros plānotās darbības vērstas uz iekārtu un aprīkojuma iegādi. Visas projekta darbības tiks sasaistītas ar epidemioloģiskās drošības pamatprincipiem, pamatojoties uz Veselības inspekcijas izstrādātajām Epidemioloģijas prasību rekomendācijām: http://www.vi.gov.lv/lv/epidemiologijas-prasibu-rekomendacijas, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas darbības nepārtrauktību, t.sk. sabiedrības veselības krīžu situācijās. Projekta darbības vērstas uz integrētās veselības aprūpes pamatprincipiem, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, t.sk. nodrošinot ietvaru dažādu līmeņu pēctecīgu pakalpojumu pieejamību ārstniecības iestādē. Projekta ietvaros tiks ievēroti un sasniegti regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un regulas Nr. 2020/852 17. panta “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi: - klimata pārmaiņu mazināšana: projekta darbības neradīs ievērojamas SEG emisijas. Plānots, ka vecās iekārtas un aprīkojums tiks nomainītas atbilstoši mūsdienu prasībām, iespējama pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām. - pielāgošanās klimata pārmaiņām: projektā paredzēti ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs un tie neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radītos potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme. Tehnoloģiju attīstības pasākums vērsts uz energoresursu efektīvu izmantošanu, kas labvēlīgi ietekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām. - ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība: pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai. - pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu: projekta darbībām nav būtiskas ietekmes. - piesārņojuma novēršana un kontrole: nav paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē. - bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. Taču kopumā uzlabojot iekārtas - un samazinoties vides piesārņojumam, t.sk. no ne AER radītajām emisijām, ir iespējama netieša pozitīva ietekme uz sugām un biotopiem, kā arī ekosistēmām. Šobrīd tika noslēgts līgums un notiek projektēšanas darbi energoefektivitātes paaugstināšanai Krāslavas novada Labklājības pārvaldes pārraudzībā esošajām Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centra "Dagda" ēkām, kas ietver arī ventilācijas sistēmas pārbūvi, tāpēc nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi, kā arī fiziskās vides piekļūstamības uzlabošana tiks veiktas citu projektu ietvaros. Infrastruktūras uzlabošanas darbības ir vērstas uz Krāslavas novada Labklājības pārvaldes pārraudzībā esošās iestādes "Krāslavas novada Veselības un sociālo pakalpojumu centra "Dagda"" infrastruktūras struktūrvienību attīstību atbilstoši ārstniecības iestādes sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un programmām saskaņā ar normatīvo regulējumu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas jomā; No pašu līdzekļiem tiks nodrošināta dokumentācijas glabāšana 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām. Tiks ievērotas noteiktās informācijas un publicitātes nodrošināšanas prasības atbilstoši regulas 2021/241 34.panta 2.punktā, Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantā un “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās” noteiktajam. Projekta īstenošanas laikā nekustamais īpašums, kurš nepieciešams projekta īstenošanai, ir Krāslavas novada pašvaldības īpašumā vismaz 10 gadus. Atbilstoši regulas Nr. 2021/241 27. pantam tiks nodrošināta datu uzkrāšana par kopīgo rādītāju "Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu jauda".