Individuālo mācību kontu pieejas attīstība

Projekts ir pakārtots AF plāna reformai 2.3.1.r “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” (turpmāk – reforma). Reforma paredz izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai, attiecībā uz indivīdiem, radot plašākās iespējas un tiesības nodarbinātajiem piedalīties izglītībā. Reformas tiešais rezultāts ir valsts līmeņa atbalsta sistēmas izveide ar mērķi palielināt iedzīvotāju līdzdalību pieaugušo izglītībā, tai skaitā apmaksātā darba laika ietvaros. AF plānā reforma ir atspoguļota kontekstā ar plānotajām investīcijām digitālo prasmju attīstībai, ņemot vērā to augsto prioritāti tautsaimniecībā. Digitālās transformācijas apstākļos, digitālās prasmes pēc to nozīmīguma tiek pielīdzinātas lasītprasmei un rēķināšanas prasmei. Viens no Eiropas Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam mērķiem paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 80 % 16–74 gadus vecu iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās pamatprasmes. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) (turpmāk – OECD) aplēsēm 2025. gadā 90% darba vietu būs nepieciešamas digitālās prasmes. Covid-19 izraisītās krīzes ietekme ir paātrinājusi digitālo transformāciju. Lai gan attālinātais darbs un izglītība daudziem ir kļuvuši par realitāti, krīzes rezultātā radītie ierobežojumi ir izgaismojuši arī pašreizējā digitālā brieduma nepietiekamību. Krīze ir akcentējusi jau pastāvošo digitālo prasmju plaisu, radot nevienlīdzību, jo daudziem iedzīvotājiem nav vajadzīgā digitālo prasmju līmeņa. Šobrīd Latvijā ir nepietiekamas iedzīvotāju digitālās prasmes visos līmeņos, kas kavē sabiedrības un uzņēmumu digitālo transformāciju; savukārt salīdzinoši zemais uzņēmumu digitalizācijas līmenis neveicina darbinieku digitālo prasmju apgūšanu. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI, Digital Economy and Society Index) indeksu Latvijā 2021. gadā pamata digitālās prasmes bija tikai 50,8% iedzīvotāju, bet augstākās prasmes – 23,8% iedzīvotāju, kas Latviju ierindo zem ES valstu vidējā vērtējuma (ES vidēji – 53,9% un 26,5% attiecīgi). Latvijas iedzīvotāju līdzdalība izglītības aktivitātēs kopumā ir zemāka nekā vidēji ES. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) Darbaspēka apsekojumu ik gadu tiek mērīts iedzīvotāju (25-64 gadi) īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā četru nedēļu laikā pirms aptaujas veikšanas. 2019.gadā izglītībā iesaistījās 7,4% pieaugušo salīdzinājumā ar 10,8% ES valstīs. Covid-19 ierobežojumu dēļ 2020. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 6,6%. Ņemot vērā dažādus atbalsta pasākumus un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, 2021.gadā pieaugušo izglītībā iesaistījās jau 8,6% pieaugušo, taču tas joprojām ir par 2,2 procentpunktiem zemāks kā vidēji ES (10,8%). Latvijā tāpat kā vidēji ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību (15,6%, 2021), bet viszemākā aktivitāte ir personām ar pamata vai zemāku izglītības līmeni (3,7% ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību, 2021). Kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, arī Latvijā sievietes aktīvāk piedalās pieaugušo izglītībā kā vīrieši (attiecīgi 11,5% un 5,5%,2021). 2022. gada 31. maijā tika apstiprināts ES Padomes ieteikums par individuālajiem mācību kontiem. Ieteikuma mērķis ir atbalstīt pieaugušo darbspējīgā vecumā piekļuvi mācībām neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa, nodarbinātības vai profesionālā statusa, kā arī palielināt personām paredzētos stimulus un vairotu motivāciju mācīties. Lai šos mērķus sasniegtu, tiek ieteikts veidot individuālos mācību kontus (turpmāk – IMK). Ņemot vērā iepriekšminēto tiks īstenots projekts, kura mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu IMK pieeju, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā, palīdzot apgūt un pilnveidot sabiedrības digitālās prasmes, tostarp veicinot piekļuvi starptautisku un ārvalstu mācību platformu mācību iespējām, izmantojot IMK resursus. Tāpat projekta mērķis paredz līdz 2026. gada 31. maijam attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu (turpmāk – platforma), kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK un mācību procesu administrēšanu un veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi. Platformā plānots nodrošināt piekļuvi arī Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem. Plašpieejas atvērtie tiešsaistes kursi ir aktuāls e-mācību virziens, kas piedāvā iespēju iegūt izglītību ārpus esošajiem izglītības iestāžu rāmjiem, neatkarīgi no personas ģeogrāfiskās lokācijas, bez nepieciešamības izpildīt formālas iestāšanās/ reģistrēšanās prasības. Plānots izvēlēties atbilstošus digitālo prasmju mācību kursus, nodrošināt to lokalizāciju un adoptāciju, kā arī integrāciju platformā no starptautiskajām un ārvalstu mācību platformām. Šo kursu lokalizācija un adaptācija, t.sk., izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, dos iespēju vienlaicīgi piekļūt mācībām gandrīz neierobežotam dalībnieku skaitam. Attīstot Latvijas kontekstam atbilstošu IMK pieeju un paplašinot digitālo prasmju attīstības iespējas iedzīvotājiem, tiks veicināta ekonomikas transformācija un produktivitāte, tostarp iekšzemes kopprodukta pieaugums. Projekts dos ieguldījumu AF plāna kopējā rādītāja “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem un vecuma grupām, kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās” izpildē un “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem (vīrieši, sievietes, nebinārais) un vecuma grupām (0-17, 18-29, 30-54, 55 un vairāk gadi), kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās sasniegšanā”. Lai sasniegtu projekta mērķi, projekts tiks īstenotas sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk - IZM) un konsultatīvajiem partneriem: Labklājības ministriju (turpmāk – LM), Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM), Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – NVA), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). IZM kā sadarbības partneris tiks iesaistīts projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanas vadībā, t.sk., izvērtēs un saskaņos VIAA izstrādāto tehnisko specifikāciju platformas izstrādei, aprobācijai un pilnveidei, kā arī saskaņos citu iepirkumu dokumentāciju un pakalpojumu sniedzēju nodevumus. Tāpat IZM pienākums būs saskaņot projekta laikā izstrādāto sabiedrības informēšanas un mērķa grupas motivācijas veicināšanas pasākumu stratēģiskās komunikācijas plānu. Savukārt, LM - konsultēs par īstenotajiem pieaugušo izglītības pasākumiem un nodarbinātību, EM, LDDK, LTRK, LBAS - konsultēs par ekonomikas un darba tirgus attīstības tendencēm, prognozēm mācību vajadzību noteikšanai, VARAM - konsultēs par digitālās transformācijas pasākumiem, NVA - konsultēs par iespējamo datu apmaiņu un datubāžu izmantošanu. LIKTA– konsultēs par starptautisku un ārvalstu mācību platformu kursu atlasi lokalizācijai un adoptācijai. Nepieciešamības gadījumā ar konsultatīvajiem sadarbības partneriem, tiks slēgta starpresoru vienošanās, lai nodrošinātu projekta īstenošanai nepieciešamās informācijas un datu apmaiņu. Konsultatīvo partneru pienākums būs piedalīties VIAA rīkotajos konsultatīvajos un informatīvajos pasākumos. Projektā ir paredzēts iesaistīt vismaz 3500 pieaugušos vecumā no 18 gadiem, kuri apgūs digitālās prasmes, izmantojot IMK resursus. Projekta ietvaros tiek plānots īstenot 2.3.1.3.i. investīciju "Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība" (turpmāk -2.3.1.3.i. investīcija), kura mērķis ir no 2025.gada 21.maija līdz 2026. gada 30. jūnijam nodrošināt pašvadītas IKT speciālistu mācības, kas tiek īstenotas ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp nodrošinot nepieciešamo mācīšanās vidi, mācību saturu un atbalstu personām, kuras tiks iesaistītas pašvadītās IKT speciālistu mācībās, lai palielinātu IKT speciālistu (tostarp sieviešu) skaitu Latvijā un mērķa grupa ir pieaugušie vecumā no 18 gadiem ar pabeigtu vismaz vidējo izglītību. Kopumā plānots izglītot 1000 jaunus IKT speciālistus, no kuriem 30% ir sievietes. Projekta kopējais attiecināmais finansējums ir 19 372 518,00 EUR (no tiem 4 226 325 euro - 2.3.1.3.i. investrīcijas finansējums), tai skaitā AF finansējumu 18 506 000,00 EUR apmērā (no tiem 4 200 000 euro - 2.3.1.3.i. investrīcijas finansējums) un nacionālais valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļu segšanai 866 518,00 EUR apmērā (no tiem 26 325 euro - 2.3.1.3.i. investrīcijas finansējums).