nvestīcijas energoefektivitātē uzņēmumam ne vienmēr sākas tikai ar vēlmi samazināt rēķinus. Uzņēmuma "Eva" gadījumā pirmais jautājums bija daudz praktiskāks – kā sakārtot uzņēmuma īpašumā esošu ēku, kurā vairs nebija iespējams nodrošināt patīkamus apstākļus nedz ziemā, nedz vasarā. Atjaunojot veikala "Komforts" ēku Daugavpilī, uzņēmums izvēlējās siltumsūkņus apkurei un dzesēšanai, uzstādīja saules paneļus un veica vēl citus ēkas atjaunošanas darbus. Rezultāts jau ir jūtams ne tikai rēķinos, bet, kas primāri bija svarīgi, ikdienas komfortā.
Uzņēmums: uzņēmumu grupa SIA "EVA" un SIA "EVA-SAT"
Darbības joma: santehnikas un apkures preču tirdzniecība – veikali "Komforts"
Atrašanās vieta: Daugavpils (projekta realizācijas vieta), kā arī vēl sešās Latvijas pilsētās
Darbinieku skaits: 180
Gada apgrozījums: konsolidētais 2025. gada apgrozījums – 40,72 mlj. eiro
Izaicinājums Daugavpilī: morāli un fiziskai novecojusi ēka, neefektīva apkure, telpu pārkaršana vasarā
Risinājums: ēkas siltināšana un daļēja rekonstrukcija + siltumsūkņi + saules paneļi
Investīcija: 248 000 eiro
ALTUM atbalsts: 73 000 eiro kapitāla atlaide (Eiropas Savienības dāvinājums, veiksmīgi realizējot projektu)
Ieguvums: ~63 % aprēķinātais enerģijas ietaupījums un 3–4 reizes mazāki enerģijas rēķini
Papildu gandarījums: komfortablākas telpas un iespēja klientiem darbībā demonstrēt uzņēmuma piedāvātos produktus un risinājumus
Kad uzņēmuma īpašumā nonāk ēka, ko paredzēts izmantot ilgtermiņā, agrāk vai vēlāk nākas pieņemt izšķirošu lēmumu – turpināt pielāgoties esošajām problēmām vai tās atrisināt. "Eva" gadījumā atbilde izkristalizējās brīdī, kad veikala "Komforts" ēkas apkures sistēma vairs nespēja nodrošināt apstākļus, kādus mūsdienās sagaida uzņēmuma darbinieki un klienti.
"Ēka nebija avārijas stāvoklī, taču tā bija tehniski novecojusi. Īpaši kritiskā stāvoklī bija siltumtrases un apkures mezgls. Arī ēkas norobežojošās konstrukcijas un logi prasīja uzlabojumus. Ziemā bija grūti nodrošināt komfortablu temperatūru, bet vasarā telpas pārkarsa. Tāpēc gluži likumsakarīgi bija jāsāk domāt par plašāku ēkas atjaunošanu," stāsta projekta autors un arhitekts Jānis Apsītis.
Viņš uzsver – lēmumu par investīcijām energoefektivitātē nevar reducēt tikai uz vēlmi samazināt enerģijas izmaksas. Bija kritiski svarīgi sakārtot uzņēmumam piederošu un ilgtermiņā izmantojamu ēku, kā arī atrast ilgtspējīgu risinājumu apkures un dzesēšanas problēmām. Inženiersistēmu tehniskais stāvoklis bija tāds, ka iespēja atlikt nepieciešamos darbus uz vēlāku laiku netika pat izskatīta.
"Nepieciešamība sakārtot ēku, tās ilgtermiņa izmantošana un pieejamais ALTUM Uzņēmējdarbības zaļināšanas atbalsts ar kapitāla atlaidi no Eiropas Savienības fondu atbalsta bija apstākļu kopums, kas mūs mudināja rīkoties un neatlikt darbus uz vēlāku," skaidro arhitekts.
Svarīgs aspekts: energoefektivitāte mūsu gadījumā nebija atsevišķs "zaļais" projekts, kas tika izdomāts tikai tāpēc, ka tam pieejams atbalsts. Ēkas atjaunošana bija nepieciešama jebkurā gadījumā, bet ALTUM atbalsts ļāva to paveikt plašāk un izvēlēties mūsdienīgākus risinājumus.
Jānis Apsītis, projekta autors un arhitekts
Kad neko nedarīt nav variants – no nepieciešamības līdz gudrai investīcijai
Uz jautājumu, kā uzņēmums varēja būt drošs, ka tik lielas investīcijas ilgtermiņā atmaksāsies, Apsītis norāda, ka alternatīva neko nedarīt faktiski nepastāvēja. "Situācijā, kad ir sistēma, kas strādā ciešami vai puslīdz normāli, ļoti reāls var būt scenārijs, ka darbi tiek atlikti. Taču mūsu gadījumā neko nedarīt nevarēja. Jautājums nebija par to, vai investēt, bet gan – kā investēt gudrāk."
Bija svarīgi izvēlēties tehnoloģijas, kas vislabāk atbilstu ēkas specifikai un tās atrašanās vietai. Īpaša uzmanība tika pievērsta apkures sistēmas izvēlei. Projekta vadītājs Jānis Cimdiņš stāsta, ka, izstrādājot risinājumu, tika rūpīgi izvērtētas konkrētajā objektā pieejamās siltumapgādes iespējas, analizējot to efektivitāti, ekspluatācijas aspektus un atbilstību projekta mērķiem. Vienlaikus tika ņemtas vērā arī pilsētvides īpatnības un praktiskās ieviešanas iespējas. Piemēram, Daugavpils pilsētas centrā tādas alternatīvas kā granulu apkure, nebija praktiski īstenojama.
Siltumsūkņi mums ļāva vienlaikus atrisināt vairākas problēmas – nodrošināt apkuri ziemā un dzesēšanu vasarā. Konkrētajā situācijā tas bija racionālākais risinājums. Turklāt ēkas galvenais īrnieks – veikals "Komforts" – izvēlētās iekārtas pats daļēji tirgo, tāpēc varējām izvēlēties un uzstādīt mūsdienīgāko un atbilstošāko risinājumu, kas tirgū šobrīd ir pieejams.
Jānis Cimdiņš, projekta vadītājs
Ja siltumsūkņu uzstādīšanu lielā mērā noteica praktiska nepieciešamība pēc jaunas apkures un dzesēšanas sistēmas, tad saules paneļi bija iespēja projektu padarīt vēl energoefektīvāku. Uz ēkas jumta uzstādītie saules paneļi palīdz saražot daļu ēkai nepieciešamās elektroenerģijas. Uzņēmums, protams, apzinās, ka ziemā saules enerģijas devums būs mazāks, taču gada griezumā tā kļūst par būtisku kopējās sistēmas daļu.
Kopējās investīcijas sasniedza 248 tūkstošus eiro, un šajā projektā būtiska loma bija ALTUM Uzņēmējdarbības zaļināšanas atbalstam ar kapitāla atlaidi. Kapitāla atlaide sastādīja 73 tūkstošus eiro no kopējā kredīta apjoma. Cimdiņš un Apsītis atzīst – apkures sistēma būtu mainīta arī bez atbalsta piesaistes, taču saules paneļu uzstādīšana tad, visticamāk, nebūtu bijusi prioritāte. Tā ir viena no uzņēmuma pieredzes būtiskākajām atziņām: atbalsts ne vienmēr ir tas, kas liek uzņēmumam sākt investēt. Bieži vien uzņēmums jau zina, ka investīcijas nepieciešamas, bet papildu atbalsts ļauj īstenot projektu ar augstāku energoefektivitātes līmeni daudz plašāk, kvalitatīvāk un ar jaunākajām tehnoloģijām.
Uzņēmuma pieredzē ALTUM loma neaprobežojās tikai ar finansējumu un projekta noslēguma kontroli. Cimdiņš īpaši izceļ un novērtē ALTUM speciālistu iesaisti un palīdzību projekta sagatavošanas laikā. Svarīga bijusi arī iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes, kad uzņēmumam radās neskaidrības.
Savukārt projekta īstenošana ar atbalstu nozīmēja arī papildu disciplīnu. Gan pasūtītājam, gan būvniekiem bija skaidrs, ka projekta izpilde tiks pārbaudīta un ieguldītajam finansējumam ir jāatbilst paveiktajam. Uzņēmuma skatījumā šī papildu disciplīna drīzāk ir priekšrocība, nevis slogs. "Mūsuprāt, tas ir plus, ka te bija klāt vēl viens atbalstītājs un attiecīgi – arī pārbaudītājs," saka uzņēmuma pārstāvis.
Foto: Ivars Soikāns
Trīsreiz mazāki rēķini un ēka, kas pielāgojas cilvēkiem
Energoefektivitātes projektos pirms darbu sākšanas tiek aprēķināts paredzamais enerģijas ietaupījums. Šajā projektā tas bija aptuveni 63 %. Taču uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka reālo ieguvumu vislabāk var novērtēt ikdienā. Pēc jaunās sistēmas ieviešanas uzņēmuma enerģijas rēķini ir aptuveni trīs līdz četras reizes mazāki nekā iepriekš. Lai arī enerģijas cenas vienmēr būs mainīgais faktors, tagad uzņēmumam ir moderna sistēma un daļu nepieciešamās elektroenerģijas saražo saules paneļi, līdz ar to arī rēķini kļuvuši prognozējamāki.
Vienlaikus Cimdiņš uzsver, ka problēma nebija tikai dārga apkure, bet galvenokārt – nespēja nodrošināt komfortablu vidi, kas tagad ir atrisināta. Ēku ekspluatācijā nodeva agrā pavasarī, kas ļāva uzņēmuma jauno apkures sistēmu pārbaudīt arī ziemas apstākļos. Sistēma attaisnoja visas cerības.
Atdeve bija jūtama jau uzreiz. Telpās, kur pirms tam nebija komfortablas temperatūras, tagad varam to nodrošināt nepārtraukti. Tas, kā bija iepriekš un tagad, ir kā diena pret nakti. Mūsuprāt, visuzskatāmākais investīcijas ieguvums ir tas, ka darbiniekiem un klientiem vairs nav jāpielāgojas ēkai. Ēka beidzot pielāgojas cilvēkiem.
Jānis Cimdiņš, projekta vadītājs
Vai energoefektivitātes investīcija uzņēmumam dod priekšrocības attiecībā pret konkurentiem? "Eva" pārstāvji uzskata, ka šo ieguvumu nevar izmērīt vienā skaitlī, taču tas ir jūtams. Sakārtota ēka nozīmē zemākas ekspluatācijas izmaksas, komfortablākus apstākļus un mazāku nepieciešamību tuvākajos gados atgriezties pie lieliem tehniskiem ieguldījumiem ēkā.
"Tas ir stāsts par iespēju izmantošanu. Ja tu šīs iespējas izmanto, ir tikai likumsakarīgi, ka tava konkurētspēja ir augstāka nekā tiem, kas tās neizmanto. Turklāt pašam uzņēmumam ir arī ļoti konkrēts ieguvums no tā, ka siltumsūkņu tehnoloģija tagad ir redzama pašu objektā. "Komforts" šīs iekārtas tirgo, un atjaunotā ēka kļuvusi arī par sava veida praktisku demonstrācijas vietu, kur klientiem varam parādīt to darbībā," saka Apsītis.
Pierādījums, ka arī Latgalē var – energoefektivitāte ar vietējo spēku
Uzņēmuma pārstāvji izceļ un lepojas, ka investīcija nav īstenota Rīgā vai kādā no lielākajiem Latvijas biznesa centriem, bet Daugavpilī. Tas var kalpot arī kā iedrošinājums citiem uzņēmējiem reģionā.
Mēs parādījām, ka to var realizēt arī Latgalē. Atjaunotā ēka piesaista apkārtējo interesi. Cilvēki jautā, kā projekts izdevies, kā darbojas sistēmas un kāds ir rezultāts. Tas ir svarīgi arī plašākā reģiona kontekstā – ja viens uzņēmums parāda, ka šādu investīciju iespējams īstenot, nākamajam uzņēmējam lēmumu pieņemt var būt vieglāk. Šis ir vēl viens pierādījums tam, ka arī Latgalē var realizēt idejas un ka tas ir ekonomiski pamatoti.
Jānis Cimdiņš, projekta vadītājs
Lai gan siltumsūkņi un saules paneļi ir tehnoloģijas, ko Latvijā neražo, liela daļa pārējo investīciju īstenotas ar vietējiem resursiem. Atjaunojot ēkas "čaulu" – fasādi un jumtu – izmantoti Latvijā ražoti materiāli, tostarp koka fasāde. Savukārt būvdarbus veica vietējie Daugavpils speciālisti jeb, kā saka uzņēmuma pārstāvji, "visu uzbūvēja vietējie Daugavpils puiši". "Šis projekts ir arī piemērs tam, kā investīcijas energoefektivitātē var dot plašāku ekonomisko efektu – ne tikai samazināt viena uzņēmuma izmaksas, bet vienlaikus radīt darbu un pasūtījumus vietējiem uzņēmumiem," papildina Apsītis.
Foto: Ivars Soikāns
Ieguldījums nav veikts tikai tāpēc, lai ēka šobrīd izskatītos labāk. Tās tehniskie risinājumi paredzēti ilgtermiņam. Tas, iespējams, arī vislabāk raksturo "Eva" pieredzi ar uzņēmuma "zaļināšanu" – nevis eksperiments ar jaunām tehnoloģijām, bet konkrēta un praktiska investīcija uzņēmuma nākotnē.
Ko uzņēmums pēc savas pieredzes ieteiktu citiem reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri apsver energoefektivitātes investīcijas, bet vēl šaubās? Pirmkārt – nebaidīties no projekta sākuma un "papīru lietām". Pēc pirmā, sarežģītākā posma process kļūst daudz saprotamāks. Tāpat būtiski ir laikus piesaistīt profesionālus projektētājus un energoauditorus, saprast nepieciešamo dokumentāciju un nebaidīties uzdot jautājumus.
Šeit ļoti racionāli ir ieguldīti finanšu līdzekļi, un, manuprāt, rezultāts ir izdevies ļoti jēdzīgs. Tieši "jēdzīgs", manuprāt, ir vārds, kas šo projektu raksturo vislabāk.
Jānis Apsīti, projekta autors un arhitekts
Uzņēmumi var saņemt ALTUM finansējumu energoefektivitātes projektiem ar kapitāla atlaidi līdz 30 % no projekta finansējuma (300 000 līdz 3 000 000 atkarībā no reģiona un komersanta lieluma). Atbalsts pieejams investīcijām, kas palīdz samazināt enerģijas patēriņu, modernizēt ražošanu vai ieviest atjaunīgās enerģijas risinājumus. Kapitāla atlaide nozīmē, ka pēc projekta sekmīgas īstenošanas daļa aizdevuma tiek dzēsta, samazinot investīciju izmaksas uzņēmumam. Vairāk informācijas: altum.lv.
