Par savu ilggadējo darbu un saimniecības izaugsmi Edgars Zviedris un Zv/s “Silzviedri” šogad saņēmuši Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2026” atzinību “Gada labākais vietējā zvejā”.
Taču šis apbalvojums nav stāsts par vienu veiksmīgu sezonu. Tā pamatā ir vairākās paaudzēs mantota zvejniecības tradīcija, mērķtiecīgs darbs un spēja izmantot pieejamās attīstības iespējas. Edgara Zviedra zvejnieku saimniecība “Silzviedri” ir jau devītā paaudze, kas vienā un tajā pašā vietā nodarbojas ar zvejniecību. Mūsdienās vietējā zveja nozīmē ne tikai tradīciju turpināšanu, bet arī spēju izmantot pieejamo atbalstu, lai smago ikdienas darbu padarītu efektīvāku.
Edgaram Zviedrim zvejniecība nav nejauši izvēlēta profesija. Viņš ir devītā paaudze savā dzimtā, kas vienā un tajā pašā vietā turpina nodarboties ar zvejniecību. Savas ģimenes saimniekošanas vēsturei viņš var izsekot līdz pat 1740. gadam. “Es šeit esmu devītā paaudze, kas nav mainījusi ne atrašanās vietu, ne nodarbošanos. Šī pieeja un domāšana tiek mantota no paaudzes paaudzē. Par zvejnieku ir jāpiedzimst, par zvejnieku kļūt ir ļoti grūti,” stāsta Zviedris.
Atbalsts, kas ļauj palikt jūrā
Tomēr ar tradīcijām vien šodien vairs nepietiek. Mazapjoma piekrastes zvejniecība saskaras ar resursu pieejamības, roņu radīto zaudējumu un paaudžu maiņas izaicinājumiem. Tieši tāpēc zvejniekam arvien svarīgāka kļuvusi arī sadarbība un iespēja izmantot Eiropas Savienības finansējumu. Pēdējos piecos gados mazie piekrastes zvejnieki ir vairāk apvienojušies, lai kopīgi aizstāvētu nozares intereses un kļūtu pamanāmāki arī institūcijām. Brīdī, kad zvejnieki sākuši sevi aktīvāk parādīt un runāt par savām vajadzībām, arī atbalsta iespējas kļuvušas pieejamākas. “Kad mēs apvienojāmies, parādījām, ka nozare vēl joprojām ir dzīva. Un, pateicoties tam, atbalsts sāka nākt,” stāsta Zviedris.
Zvejnieku saimniecība īstenojusi vairākus projektus, ieguldot darba apstākļu uzlabošanā, zvejas aprīkojumā, laivas piekabē, navigācijas sistēmā un citā nepieciešamajā tehnikā. Kopumā projektos piesaistīts nozīmīgs ES līdzfinansējums, kas ļāvis saimniecībai soli pa solim modernizēt savu darbību. Pašlaik tiek īstenoti arī projekti aizsargājamo jūras zīdītāju radīto zaudējumu segšanai un selektīvo zvejas rīku izgatavošanai. Šādas iespējas nodrošina Programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam (PZA), kas Latvijā tiek īstenota kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros.
Zvejnieka spēks ir ģimene
Lai arī tehnoloģijas un finansējums palīdz darbu padarīt efektīvāku, Edgars Zviedris uzskata, ka vietējās zvejniecības pamatā joprojām ir cilvēki. “Silzviedros” ikdienas darbos iesaistās pats saimnieks, sieva un tēvs – neliela, bet saliedēta ģimenes komanda. “Tiem, kas ir veiksmīgi zvejnieki, ir zvejnieku ģimenes. Ir sieva, trīs bērni, ir atbalsts, ir komanda. Ir lietas, ko tu viens pats nevari paspēt izdarīt.” Viņš arī neredz savu saimniecību kā lielu uzņēmumu ar daudziem darbiniekiem. Zvejniecības specifika nozīmē, ka darba apjoms var būt mainīgs un ne katru dienu jūrā iespējams doties ar vienādu rezultātu, tāpēc ģimenes modelis ļauj elastīgāk organizēt darbu.
Nākotnē lielākais jautājums ir tas, vai jaunā paaudze vēlēsies šo dzīvesveidu turpināt. Edgara dēlam interese par zvejniecību ir, taču tēvs viņa vietā izvēli neizdarīs. Viņš zina, cik smags ir šis darbs, un tāpēc arī negrib to romantizēt. “Jūra ir spēcīga,” viņš saka. Arī tehnika un atbalsts darbu var padarīt vieglāku, taču jūrā joprojām jāiet pašam. Nākamajai paaudzei būs jāatbild uz pavisam praktisku jautājumu – vai ar zvejniecību būs iespējams uzturēt ģimeni. Edgaram pašam atbilde pagaidām ir skaidra. Pēdējos gados viņš vairs nav spiests ziemā meklēt papildu darbu citur, jo pagaidām “Silzviedri” ļauj iztikt no zvejniecības.
Edgara Zviedra stāsts rāda, ka vietējās zvejniecības izaugsme ne vienmēr nozīmē kļūt lielākam. Tā var nozīmēt arī palikt savā vietā, turpināt paaudžu tradīciju un ar mērķtiecīgi izmantotu atbalstu padarīt savu darbu efektīvāku. Tieši šāda pieredze ir apliecinājums tam, ka atbalsts var palīdzēt saglabāt dzīvu mazo piekrastes zvejniecību un tās tradīcijas arī nākamajām paaudzēm.
LAUKSAIMNIECĪBAS IZAUGSMES PLĀNS 2026 – 2036
Mērķis:
Palielināt lauksaimniecības izlaidi un celt produktivitāti, par 2 %punktiem palielinot IKP un 10 gadu laikā lauksaimniecības izlaidē panākot Somiju no 971 EUR/ha 2026. gadā līdz 2256 EUR/ha 2036. gadā.
Tas sasniedzams,
- paaugstinot produktivitāti;
- uzlabojot konkurētspēju;
- sadarbojoties visā pievienotās vērtības ķēdē;
- pilnveidojot risku vadību.
Informatīvā kampaņa portālā Jauns.lv ar mērķi popularizēt KLP SP un KZP PZA.
