Vairāk nekā desmit gadu Kuldīgas novada Rumbas pagastā gaļas liellopu audzēšanas uzņēmumā saimnieko Aigars un Dace Melderi. Šogad viņi saņēma zemnieku “Oskaru” – “Sējēja” balvu – kā labākā bioloģiskā saimniecība Latvijā.
Bioloģiskā saimniecība daudziem saistās ar zirgu transportu, zaļajiem pirkstiņiem, kā arī senču rituāliem lauku apstrādei un laba laika piesaukšanai. Realitāte ir pavisam cita – Kuldīgas novada tīršķirnes gaļas liellopu saimniecība “Kolumbi” ir moderns, aktuālajās zinātnes tendencēs balstīts uzņēmums, kura laukus apstrādā jaunākā trakortehnika. Aigars un Dace ar savu komandu apsaimnieko ap 600 hektāru bioloģiski sertificētas zemes un uztur vairāk nekā 520 liellopu ganāmpulku. Saimniecībā izveidota vertikāli integrēta sistēma, kurā savienota pašu izaudzētā barība, ganības, mūsdienīgas novietnes, sertificēta kautuve, gaļas pārstrāde un tiešā tirdzniecība. Uzņēmumā nodarbināti 35 cilvēki, un 2025. gadā apgrozījums sasniedza gandrīz septiņus miljonus eiro. Nupat gūtais panākums Zemkopības ministrijas konkursā “Sējējs”, kļūstot par laureātu nominācijā “Bioloģiskā lauku saimniecība”, ir likumsakarīgs novērtējums gadiem ilgam darbam, ieviešot precīzās tehnoloģijas un laužot stereotipus par bioloģisko lauksaimniecību.
No kautuves uz lopu audzēšanu
Ceļš līdz tagadējiem mērogiem sākās ar Aigara pirms 30 gadiem izveidoto gaļas biznesu – nelielu veikalu un kautuvi. Laikam ritot un saimniecībai iegādājoties pirmos lauksaimniecības zemes hektārus, radās loģisks jautājums par nepieciešamību pašiem nodrošināt savu kautuvi ar kvalitatīviem liellopiem.
Par atspēriena punktu kļuva 2012. gads, kad saimniecībā ieveda pirmās desmit Šarolē šķirnes grūsnās teles un vienu vaislas bulli. Pirmā pieredze prasīja milzīgu piepūli, jo dzemdības un ganāmpulka uzraudzība lietainā rudenī pļavā lika saprast, ka bez kārtīgām novietnēm un nopietna mēroga darbs nebūs rentabls. Saimniecība strauji auga, piesaistot Eiropas Savienības fondu atbalstu novietņu, graudu torņu, kaltes un tehnikas bāzes izveidei. Jau 2017. gadā ganāmpulkā bija 150 zīdītājgovju, ievestas no Vācijas un Zviedrijas. Sākotnēji audzējuši dzīvniekus tīršķirnes vaislai citiem zemniekiem, Melderi drīz pievērsās steiku ražošanai, ieviešot Angus šķirni, bet 2019. gadā kā pirmie Latvijā ganāmpulku papildināja ar Japānas Vagjū (Wagyu) liellopiem. Dace, kura Liepājā bija beigusi maģistrantūru uzņēmējdarbības vadībā un vēlāk Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā ieguva arī maģistra grādu zootehnikā, uzsver saimniecības mērķtiecīgo pieeju: “Attīstot steiku biznesu, esam ieguldījuši arī pārstrādē, lai varētu strādāt efektīvāk, produktīvāk un kvalitatīvāk. Mūsu mērķis nav kļūt lielākiem hektāru ziņā vai izaudzēt ārkārtīgi daudz, bet gan panākt visaugstāko kvalitāti.”
Aigars Melderis uzskata, ka tieši sava pārstrāde ir tā, kas šim saimniekošanas modelim piešķir jēgu un rentabilitāti. “Ja mums nebūtu kautuves un pārstrādes, mēs to nedarītu, bet rīkotos tāpat kā daudzas citas saimniecības, kas izaudzē teļus tikai līdz atšķiršanas vecumam – aptuveni septiņiem mēnešiem –, neko daudz neieguldot lopbarības sagatavošanā vai nobarošanā, un vienkārši atdod tos izsoļu namam izvešanai uz ārvalstīm, nevis pašas ražo gaļu un rada pievienoto vērtību šeit uz vietas. Man vienkārši ir jānodarbina kautuve, un vislielākā pievienotā vērtība rodas tieši tad, kad paši savus lopus nokaujam un pārstrādājam. Iepērkot un pārdodot ir ļoti liela konkurence, izejviela iznāk ļoti dārga, un pārstrādē paliek ārkārtīgi maza peļņas marža.”
Bioloģiskā izvēle
Bioloģiskā saimniekošana nebija mirkļa iegriba, bet gan ģimenes ikdienas izvēles likumsakarīgs turpinājums. Saimnieki vēlējās ražot tīru produktu, kura izcelsmes ceļš no lauka līdz šķīvim ir pilnībā izsekojams. Tajā pašā laikā “Kolumbos” bioloģiskā pieeja netiek pretstatīta zinātnei, bet tieši otrādi – ikdienas darbs ir balstīts precīzās lauksaimniecības metodēs. Sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru regulāri tiek veiktas augsnes un lopbarības analīzes, lai barības galds būtu sabalansēts straujam svara pieaugumam un lai zeme saņemtu tieši tik daudz barības vielu, cik tai nepieciešams. Ganāmpulkā tiek izmantotas mūsdienīgas monitoringa sistēmas, kas aprēķina optimālo sēklošanas brīdi un nodrošina līdz pat 98 % grūsnību jau pirmajā ciklā.
Saražoto bioloģisko gaļu un nogatavinātos steikus realizē pašu veikalā Kuldīgā, ar tiešajām piegādēm caur sociālo tīklu un saziņas lietotņu grupām, universālveikalā “Stockmann” un vadošajās galvaspilsētas burgernīcās.
Dace Meldere neslēpj bažas par vietējā tirgus paradumiem un sabiedrības patēriņa kultūru. “Mēs maz saražojam uz vietas un ļoti daudz ko ievedam no ārzemēm. Visi runā, ka jāpatērē Latvijā audzētie produkti, bet mēs pat to īsti neprotam darīt, nemaz nerunājot par bioloģisko pārtiku. Protams, Lauku konsultāciju centrs un Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iegulda lielu darbu un izglīto sabiedrību, tomēr nesenajos skolu iepirkumos vietējās izcelsmes produkti bija tikai 27 procenti. Tas ir bēdīgi. Par ko mēs cīnāmies, ja mums joprojām nav kultūras patērēt pašiem savu produkciju?” viņa saka.
Runājot par nozares sadrumstalotību un valstiskā regulējuma trūkumiem, Aigars Melderis ir kritisks. “Lielākā problēma ir tā, ka Latvijā ir pārāk daudz mazu pārstrādātāju gan piena, gan gaļas nozarē. Mums pilnīgi pietiktu ar vienu vai diviem piena kombinātiem un pāris kautuvēm. Prasības ir bijušas tik zemas, ka nelielu kautuvi varēja izveidot teju jebkuras fermas galā. Tagad visi šie mazie uzņēmumi cīnās par katru klientu, mokās un knapi velk dzīvību, jo nav pietiekama apjoma. Bet likumsakarība ir vienkārša – jo mazāks ražošanas apjoms, jo lielāka ir galaprodukta cena.”
Dalīšanās un nevēlēšanās dalīties ar pieredzi un zināšanām
Jau vairāk nekā deviņus gadus “Kolumbi” darbojas kā demonstrējumu saimniecība, kas rīko seminārus un uzņem pētniekus, studentus, lauksaimniekus un skolēnus. Tomēr saimnieku pieredze liecina, ka Latvijas laukos atvērtība aizvien saduras ar iesīkstējušu savrupību un aizdomīgumu. Kamēr graudkopībā ar organizāciju “Zemnieku saeima” vai piensaimniecībā ar Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociāciju ir izdevies izveidot vienotu nozares nostāju, gaļas liellopu nozarē joprojām trūkst kopīga redzējuma un spējas vienoties par standartiem. Par šo mentalitātes barjeru Dace Meldere runā tieši: “Tas ir gluži kā politikā – katrs velk deķi uz savu pusi, jo mēs vienkārši neuzticamies cilvēkiem. Tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, ir vieglāk vainot un nomelnot citus, īpaši tad, ja kādam veicas labāk. Mums traucē skaudība un nenovīdība. Mana pieredze diemžēl rāda – jo atvērtāka esmu, jo vairāk dalos ar saviem priekiem, bēdām un zināšanām par to, kas ir un kas nav pareizi, jo lielāku pretreakciju un dubļus nākas saņemt pretī.”
Saimniece ir pārliecināta, ka izaugsme iespējama tikai tad, ja tiek pārkāptas personīgās ambīcijas. “Daudzi negrib saprast, ka padomju laiku princips, kur katrs domā tikai par sevi, sen vairs nedarbojas. Katrs grib būt ārkārtīgi svarīgs, un tā ir mūsu lielākā problēma. Mūsu lauksaimniecības nākotne ir tikai un vienīgi sadarbībā un kooperācijā. Mēs esam maza valsts, tāpēc zemniekiem ir jānāk kopā, jāvienojas un jāsadarbojas, lai mēs būtu konkurētspējīgi uz kopējā fona.”
Zaļais kurss
Kamēr daļai lauksaimnieku Eiropas Savienības vides prasības un zaļais kurss rada bažas, “Kolumbos” tas pieņemts kā dabisks saimniekošanas veids jau no pirmās dienas. Saimniecība trešo gadu piedalās ekopēdas pētniecības projektā sadarbībā ar LBTU profesori Diānu Rusku un zinātnisko pētnieci Ingu Muižnieci, uzrādot viszemākos siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītājus no visiem pētījuma dalībniekiem.
Visi risinājumi šeit veidoti tā, lai saimniecība neradītu lieku slogu dabai. Mēslu krātuvēm jau laikus uzlikti speciāli pārsegi, lai novērstu emisiju izdalīšanos gaisā, šķidrmēsli tiek iestrādāti tieši augsnē ar iestrādes diskiem, ražotnes un kautuves elektrības patēriņu sedz saules paneļi. Tajā pašā laikā saimnieki ikdienā sastopas ar paradoksālu pretreakciju laukos – bioloģiskā saimniekošana un kūtsmēslu izmantošana reizēm izraisa lielāku neapmierinātību no kaimiņu puses nekā lauku apstrāde ar minerālmēsliem un pesticīdiem.
“Lielākā daļa zemes mums ir īpašumā, bet, ja kāds piedāvā zemi nomāt, mums nereti gadās dzirdēt atteikumu – šiem labāk nedosim, jo viņi smirdinās ar kūtsmēsliem, labāk iznomāsim tiem, kas konvencionāli sēj minerālmēslus un lieto ķīmiju. Bet tad cilvēkam ir jāizdara izvēle, kur viņš vēlas dzīvot – laukos vai pilsētā. Mūsu pagastā mēs esam vienīgie, kas pilnvērtīgi mēslo un apstrādā laukus, tāpēc esam visiem kā uz delnas,” Aigars raksturo vietējo iedzīvotāju attieksmi.
Savukārt Dace uzsver saimnieciskās loģikas un atbildības saikni: “Ja cilvēkam pašam ir apziņa, ka nedrīkst būt piesārņotājs ne mājās, ne dabā, tad dari visu iespējamo, lai saimniekotu tīri. Mani šīs prasības nekad nav biedējušas. Bioloģiskajam saimniekam ar liellopiem ir pat vienkāršāk nekā konvencionālajiem graudkopjiem, kuriem stingri jāievēro visas buferjoslas. Gudrība slēpjas spējā efektīvi izmantot jau pieejamos resursus, samazinot izmaksas un domājot ilgtermiņā.”
Saimniece arī atklāti atzīst, ka mērķtiecīgās investīcijas ļāvušas saimniecībai kļūt finansiāli neatkarīgai. “Visas saņemtās subsīdijas novirzām tikai attīstībai – pērkam zemi, investējam dzīvniekos un augstvērtīgā ģenētikā. Šī nauda reāli tiek ieguldīta ražošanā. Ja kādreiz subsīdijas tiktu atceltas, mēs nepazustu, jo uzņēmuma rādītāji apliecina, ka spējam nopelnīt un izdzīvot arī paši. Tas jau no sākuma bija mans mērķis, jo būsim godīgi – atbalsta maksājumi tādā apjomā nebūs mūžīgi.”
Darbinieki kā lielākā vērtība
Uzņēmuma panākumu atslēga ir stabils kolektīvs. SIA “Lāses AM” un saimniecībā “Kolumbi” strādā 35 darbinieki, no kuriem seši ir tieši nodarbināti lauksaimniecībā. Saimniekiem izdevies atrisināt vienu no smagākajām lauku problēmām – sezonas darbinieku piesaisti. Darbs visiem tiek nodrošināts cauru gadu – traktoristi un mehanizatori, kuri pavasarī, vasarā un rudenī strādā uz lauka, ziemā veic tehnikas apkopi un remontus vai iesaistās fermas darbos, savukārt lopu kopējiem tas ļauj laikus izmantot brīvdienas.
Attiecības kolektīvā balstītas abpusējā cieņā un uzticībā. Darbiniekiem ir nodrošināts darba apģērbs, brīvpusdienas, moderna tehnika un iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienos uz ārvalstu izstādēm un semināriem. Komandas papildināšanai Melderi piesaista praktikantus no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma, un jaunie speciālisti labprāt atgriežas saimniecībā jau kā pastāvīgi darbinieki.
“Mēs ar Daci šeit nebijām divas dienas, bet darbinieki paši jau bija saplānojuši visu nedēļas darbu gaitu atbilstoši laikapstākļiem. Redzot, ka zeme ir slapja un sēt nevar, viņi bez liekas gaidīšanas paši izlēma izvest kūtsmēslus. Cilvēki nesēž bezdarbībā. Ja darbā atnāk profesionāls traktorists, viņš vēlas strādāt labos apstākļos, braukt ar modernu tehniku un saņemt cienīgu atalgojumu,” saimnieks ir gandarīts par komandas patstāvību.Dace uzsver, ka uzticēšanās ir abpusēja. “Mums ir ārkārtīgi atbildīgi cilvēki, kuri jūtas novērtēti un apzinās sevi kā daļu no uzņēmuma. Mēs vienmēr ieklausāmies viņu viedoklī par to, kāda tehnika vai uzlabojumi ir nepieciešami, jo viņi ir zinoši un spēj savu redzējumu pamatot. Darbinieki paši saka – ja uzņēmumam ies labi, arī mums ies labi. Tas ir abpusējs process. Tāpēc mēs varam droši paplašināties gan platību, gan ganāmpulka ziņā, jo aiz katra veiksmes stāsta stāv saliedēta komanda.”
Prieks par saņemto balvu
Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” augstākais apbalvojums Melderu ģimenei un visai saimniecībai ir dziļi personisks un emocionāls brīdis. Tas apliecina, ka gadu gaitā izdarītās izvēles, milzīgās investīcijas un atteikšanās no vienkāršākajiem peļņas veidiem par labu pašu veidotai, noslēgtai bioloģiskajai ķēdei ir pamanīts un novērtēts valsts mērogā.Saņemot balvu, saimniece pirmajā brīdī pat nav spējusi atrast vārdus, lai paustu visu emociju gammu. Tomēr vislielākais gandarījums ir par to, ka šis novērtējums ir atzinība ikvienam saimniecības un uzņēmuma darbiniekam, kurš ikdienā rūpējas par zemi, lopu labturību un gala produkta kvalitāti.
Dace Meldere ar neviltotu saviļņojumu atminas apbalvošanas brīdi: “Bijām ārkārtīgi pagodināti. Emocijas bija tik spēcīgas, ka no lielā saviļņojuma brīdī, kad bija jārunā, gandrīz aizcirtās elpa. Mūsu saimniecībai tas ir milzīgs pagodinājums, bet pats svarīgākais – aiz katra veiksmes stāsta stāv cilvēki. Uzņēmuma stiprais pamats ir mūsu ģimene un komanda, kas ar patiesu atbildību, cieņu un mīlestību izturas pret savu darbu, dzīvniekiem un zemi. Bez viņiem mēs nebūtu nekas, un šī balva ir novērtējums ikvienam no mums.”
Informatīvā kampaņa portālā Jauns.lv ar mērķi popularizēt KLP SP un KZP PZA.
