Nevis ražot vairāk, bet gudrāk – kā SIA

Nevis ražot vairāk, bet gudrāk – kā SIA "Timber Trade Development" bruģē ceļu uz efektīvu ražotni

Ekonomikas ministrija

Daudzi uzņēmējdarbībā dzenas pēc ātriem rezultātiem un koncentrējas uz šodienas ieguvumiem – cik daudz izdevies saražot, pārdot un nopelnīt. Taču SIA "Timber Trade Development" īpašnieks un vadītājs Mārtiņš Zvirbulis uz uzņēmuma attīstību raugās citādi. Viņaprāt, lielākā vērtība ir nevis iespējami ātri gūt peļņu, bet radīt apstākļus, lai uzņēmums būtu efektīvs, stabils un konkurētspējīgs arī pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem. Tamdēļ viņš ir gatavs šodien ieguldīt projektos, kuru pilna atdeve būs jūtama tikai pēc vairākiem gadiem.

Uzņēmums: SIA "Timber Trade Development"

Darbības joma: kamīnmalkas ražošana un eksports

Darbinieku skaits: 17

Atrašanās vieta: Bikstu pagasts, Dobeles novads

Tirgus: 100 % saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Angliju, Īriju, Norvēģiju, Skandināviju un citviet

Izaicinājums: augstas enerģijas izmaksas un nepieciešamība ilgtermiņā kāpināt ražošanas efektivitāti, vienlaikus mazinot atkarību no elektrotīkla traucējumiem

Risinājums: 0,5 MW saules elektrostacija ar akumulācijas sistēmu pašpatēriņam; uzņēmums paralēli investējis arī energoefektīvā katlumājā, rekuperācijas sistēmā, ražošanas iekārtās un elektriskajos autopacēlājos

Investīcija: 753 000 eiro saules elektrostacijā un akumulācijas sistēmā

ALTUM atbalsts: 186 000 eiro kapitāla atlaide no ES fondu līdzfinansētas programmas

Ieguvums: pašu saražota elektroenerģija un mazākas enerģijas izmaksas; akumulatori vienlaikus nodrošina enerģijas uzkrāšanu un ļauj ražotnei turpināt darbu elektrotīkla traucējumu gadījumā

Papildu ieguvums: rekuperācijas sistēma ļāvusi samazināt šķeldas patēriņu žāvēšanā par aptuveni 30 %, savukārt pašu saražotā elektroenerģija paver iespēju pakāpeniski pāriet no tehnikas ar iekšdedzes dzinējiem uz elektrotehniku

Uzņēmēja pieeja: energoefektivitāte nav atsevišķs "zaļais" projekts, bet daļa no ilgtermiņa attīstības plāna – katra investīcija papildina nākamo un palīdz uzņēmumam kļūt efektīvākam un konkurētspējīgākam.

Dobeles novada Bikstu pagastā esošais uzņēmums nodarbojas ar kamīnmalkas ražošanu un eksportu. Produkcija vietējā tirgū netiek realizēta – viss saražotais nonāk ārvalstīs. Pats Zvirbulis pēc izglītības ir būvinženieris. 2014. gadā viņš paralēli būvniecībai sāka attīstīt kamīnmalkas ražošanu, bet 2018. gadā ražošanas tehnoloģiju modernizācija un uzņēmuma attīstība Bikstos kļuva par prioritāti.

Uzņēmuma izaugsme notikusi soli pa solim – arī izmantojot dažādas Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmas, ir paplašināta ražotne, tostarp uzbūvētas kaltes un katlumāja, ieviesti energoefektīvi tehnoloģiskie risinājumi. Viens no jaunākajiem projektiem ir 0,5 MW saules elektrostacija ar akumulācijas sistēmu pašpatēriņam. Investīciju kopējais apjoms sasniedza 753 tūkstošus eiro, un būtisku atbalstu projekta realizācijai sniedza ALTUM uzņēmējdarbības zaļināšanas programma ar kapitāla atlaidi, kuras ietvaros kopējā kredīta atlaide sasniedza 186 tūkstošus eiro.

Foto: Viesturs Radovics/DELFI

"Uzreiz gan jāsaka – saules paneļi nav atsevišķs, pēkšņi radies "zaļais" projekts, bet gan viens no posmiem daudz lielākā uzņēmuma attīstības plānā. Es atbalsta programmas neuztveru kā iespēju sākt investēt. Man vispirms ir ideja un konkrēts mērķis, un tikai pēc tam skatos, vai ir pieejama kāda programma, kas var palīdzēt šo ieceri īstenot. ALTUM atbalsts šajā gadījumā bija instruments, kas ļāva projektu īstenot ātrāk un ar mazāku finansiālo slogu, jo kopējam aizņēmumam tika piemērota 30 % atlaide," stāsta "Timber Trade Development" īpašnieks.

Lasiet arī

Samazināt rēķinu četrkārt – kā AS "Liepājas papīrs" uzlaboja energoefektivitāti

21.09.2026

Pieejami 40 miljoni uzņēmumu zaļināšanai reģionos – kāpēc vērts pieteikties atbalstam?

07.09.2026

Efektivitāte nav greznība, bet izdzīvošanas jautājums

Par energoefektivitāti Zvirbulis domājis jau kopš savas darbības pirmsākumiem būvniecībā. Viņš redzējis, kā gadu gaitā mainās cilvēku attieksme pret enerģijas patēriņu, no vienkāršākiem risinājumiem pamazām pārejot uz energoefektīvākiem logiem, biezāku siltinājumu un citām tehnoloģijām.

Foto: Viesturs Radovics/DELFI

"Enerģija nepaliek lētāka – tā kļūst arvien dārgāka. Tāpēc ir vērts šodien samaksāt nedaudz vairāk, lai ilgtermiņā izmaksas būtu mazākas," viņš saka. Šis princips pārnests arī uz paša uzņēmumu. Zvirbuļa skatījumā, uzņēmējdarbībā galvenais nav pēc iespējas lielāks saražotais apjoms. Daudz svarīgāk ir panākt, lai katra saražotā vienība būtu pēc iespējas efektīvāka izmaksu ziņā,, kas ilgtermiņā nodrošina augstāku konkurētspēju un uzņēmuma rentabilitāti.

Arī tad, kad pieprasījums ir lielāks nekā spējam saražot, ir jāstrādā efektīvi. Bet brīdī, kad konkurence ir liela, efektivitāte kļūst par izdzīvošanas jautājumu. Ja tu strādā neefektīvi, tad katrs saražotais kubikmetrs tev var nest zaudējumus. Un attiecīgi, jo vairāk saražo, jo lielāks zaudējumu apjoms.

Mārtiņš Zvirbulis, SIA "Timber Trade Development" vadītājs

Saules elektrostacija un akumulatori ir tikai viena daļa no kopējās sistēmas. Uzņēmums vienlaikus investē arī modernās ražošanas iekārtās, automatizācijā un tehnoloģijās, kas ļauj samazināt enerģijas, darbaspēka un citu resursu patēriņu.

"ALTUM zaļināšanas programmas ietvaros realizētais ir tikai viens no virzieniem, kā es mērķtiecīgi uzlaboju kopējo uzņēmuma efektivitāti. Ir jāsamazina elektrības izmaksas, apkures izmaksas un darbaspēka izmaksas. Jaunās iekārtas bieži vien ir arī energoefektīvākas, un, visu saliekot kopā, saules paneļi un akumulatori ir viens no puzles gabaliņiem, kas palīdz palielināt kopējo ražošanas efektivitāti," skaidro uzņēmējs.

Foto: Viesturs Radovics/DELFI

Saules paneļi ar akumulāciju – viens posms lielākā plānā

Ideja par saules paneļiem Zvirbuļa galvā nav radusies nesen. Jau 2018. gadā, kad tika īstenots cits projekts un paplašināta ražotne, viņam bija skaidra vīzija, kā uzņēmums attīstīsies tālāk.

2023. gadā sadarbībā ar ALTUM tika izbūvēta jauna šķeldas katlumāja un divas žāvēšanas kaltes, kas ļāva samazināt CO2 emisijas par 30 %. Taču uzņēmējs pie tā neapstājās. Būvinženiera pieredze ļāva ieraudzīt arī citu iespēju – siltumu, kas žāvēšanas procesā tiek izvadīts atmosfērā, izmantot atkārtoti. Sadarbībā ar SIA "Baltbrand" un Mašīnbūves kompetences centru tika izstrādāta rekuperācijas sistēma, kas atgūst siltumu un izmanto to atkārtoti.

Foto: Viesturs Radovics/DELFI

Rezultāts ir iespaidīgs – arī ļoti aukstā laikā, kad ārā temperatūra noslīdējusi līdz mīnus 20 grādiem, kaltēs ieplūstošā gaisa temperatūra var sasniegt plus 65 grādus. Zvirbulis norāda, ka gaisa apmaiņa sasniedz aptuveni 20 tūkstošus kubikmetru stundā, tādēļ siltuma atgūšana dod būtisku efektu. Turklāt ar siltumu kas paliek pāri, iespējams apsildīt arī ražošanas ēku. Pateicoties efektīvākai sistēmai, šķeldas patēriņš žāvēšanas procesā samazinājies par aptuveni 30 %.

Saules paneļi kļuva par nākamo loģisko soli, un šajā gadījumā papildu stimuls bija arī tas, ka bija pieejams ALTUM uzņēmējdarbības zaļināšanas atbalsts ar kapitāla atlaidi. Puse no elektrostacijas jau uzstādīta uz esošās ražošanas ēkas jumta, bet otru pusi paredzēts izvietot uz jaunās ražošanas ēkas. Būtisks ieguvums – uzņēmumam nav jāaizņem aptuveni pushektārs zemes ar saules paneļiem. Tā vietā enerģijas ražošana tiek integrēta esošajā infrastruktūrā.

Foto: Viesturs Radovics/DELFI

Sākotnēji Zvirbulis bija plānojis uzstādīt saules paneļus bez akumulācijas sistēmas. Taču uzņēmuma specifika un vēlme samazināt riskus lika plānu mainīt. Ražotnē elektroenerģijas patēriņš ir liels, turklāt elektrības piegādes pārtraukumi var radīt nopietnas tehniskas problēmas. Šķeldas katls darbojas ar augstu temperatūru, un elektrības padeves traucējumu gadījumā var apstāties sūkņi un cirkulācija. Lai novērstu šādus riskus, būtu nepieciešams ļoti jaudīgs nepārtrauktās barošanas avots jeb UPS, kas izmaksātu desmitiem tūkstošu eiro. Zvirbulis izvēlējās citu ceļu – akumulatoru sistēmu, kas vienlaikus pilda enerģijas uzkrāšanas un drošības funkciju.

"Akumulatori manā gadījumā ir arī drošība. Ja tīklā pazūd elektrība, ražotne var turpināt strādāt ar savu iekšējo tīklu. Saules paneļi turpina ražot, akumulatori uzlādējas, un, ja ar sauli nepietiek, enerģija tiek ņemta no akumulatoriem. Kad tīklā spriegums atkal parādās, sistēma pieslēdzas atpakaļ. Tādējādi akumulatori nav tikai veids, kā izmantot dienas laikā saražoto elektrību vēlāk, – tie samazina arī tīkla traucējumu ietekmi uz ražotnes darbību. Šādas situācijas nenotiek bieži, taču stabila elektroapgāde ir kritiski svarīga ražošanas procesa nepārtrauktības nodrošināšanai. Tas ļauj naktī mierīgi gulēt un neuztraukties par neparedzamām situācijām," piebilst uzņēmējs.

Foto: Viesturs Radovics/DELFI

Investīciju atmaksāšanās jāvērtē ilgtermiņā

753 tūkstoši eiro uzņēmumam ir nozīmīga investīcija, tāpēc uz jautājumu, kāda būs atdeve, bija jāatbild ar konkrētiem aprēķiniem, nevis intuīciju. "Racionāla izvēle, kas balstīta uz aprēķiniem," savu pieeju īsi raksturo Zvirbulis. Viņš lēš, ka saules paneļi kopā ar akumulatoriem varētu atmaksāties aptuveni četru līdz sešu gadu laikā, taču vienlaikus uzsver, ka šādas investīcijas nedrīkst vērtēt tikai pēc tā, cik gadu laikā tās atmaksāsies.

Attiecībā uz uzņēmuma attīstību es nepieņemu īstermiņa lēmumus. Lai gan īstermiņa risinājumi ir būtiski, man daudz svarīgāk ir, kur es būšu pēc pieciem, desmit gadiem. Sākumā es veidoju ilgtermiņa plānu, kas paredz zināmu virzības vektoru, kur gribu būt pēc, piemēram, 20 gadiem, un tad tam tiek pakārtoti īstermiņa projekti, kas secīgi tiek realizēti un tādējādi mērķis tiek sasniegts.

Mārtiņš Zvirbulis, SIA "Timber Trade Development" vadītājs

Kā pats saka, šāds skatījums ļauj pieņemt arī lēmumus par lielām investīcijām. Piemēram, uzņēmuma jaunā katlumāja izmaksājusi aptuveni 1,2 miljonus eiro, kas ir ļoti liela investīcija attiecībā pret uzņēmuma apgrozījumu. Taču, raugoties uz 20 gadu periodu, tā kļūst daudz saprotamāka. Turklāt ieguvums nav tikai finansiāls. Automatizētā katlumāja būtiski samazinājusi nepieciešamību pēc cilvēkresursiem. Iepriekš apkures nodrošināšanai bija nepieciešami vairāki kurinātāji, tostarp nakts un brīvdienu maiņās. Tagad sistēma darbojas faktiski autonomi.

Foto: Viesturs Radovics/DELFI

"Apgrozījums dara lepnu, peļņa – bagātu"

Zvirbulis uzskata, ka viens no lielākajiem uzņēmēju izaicinājumiem ir spēja neapstāties pie ātriem rezultātiem. Viņa pieredze rāda – sākumā izaugsme notiek lēni, un tas ir normāli. Viņš uzņēmuma attīstību salīdzina ar sniega pikas ripināšanu – sākumā sniegs pieķeras pamazām, kaut kas nobirst, bet ar laiku pika kļūst arvien lielāka un sniegs sāk labāk pielipt. Kad uzņēmums sasniedz noteiktu mērogu, arī lielus projektus īstenot kļūst vieglāk.

"Latvieši ir malači – mēs spējam ātri kaut ko izdarīt un ātri sasniegt labus rezultātus. Bet reizēm tas ir arī slikti, jo, koncentrējoties uz ātrajiem rezultātiem, mēs nevaram sasniegt labus ilgtermiņa rezultātus. Uzņēmējam ir jābūt gatavam tam, ka pirmie gadi pēc lielas investīcijas var nebūt tie spožākie. Iespējams, pirmajos gados jāstrādā ar mazāku peļņu vai pat nelieliem zaudējumiem, taču pēc tam investīcija sāk nest lielāku atdevi. Un arī tad, ja projekts neatmaksājas piecos gados, tas nenozīmē, ka viss ir slikti. Varbūt tas atmaksāsies septiņos gados. Un arī septiņi gadi ir ļoti labi. Jautājums ir – pēc pieciem gadiem mēs gribam būt turpat, kur esam šodien, vai tomēr labākā situācijā?" ar uzņēmējdarbības atziņām dalās Zvirbulis.

Energoefektivitātei, Zvirbuļa skatījumā, ir arī otra puse, kas nav izmērāma tikai naudas izteiksmē.

Es gribu, lai mani bērni aug tādā vidē, kādā es esmu uzaudzis, – kur ir zaļa zāle un zilas debesis. Ja kāds ražotājs strādā ar videi nedraudzīgām metodēm, tā ir viņa stratēģija, taču tas nemazina manu motivāciju turpināt mazināt dabas piesārņošanu. Es vienmēr saku – sāc ar sevi.

Mārtiņš Zvirbulis, SIA "Timber Trade Development" vadītājs

Šāda filozofija paša uzņēmumā izpaužas ļoti praktiski – saules paneļi, akumulatori, rekuperācijas sistēma, moderna un efektīva katlumāja un koksnes žāvēšanas kameras ar ļoti advancētu programmatūru un modernas ražošanas iekārtas vienlaikus samazina enerģijas patēriņu, izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi. Interesants aspekts: uzstādot saules paneļus uz ražošanas ēkas jumta, uzņēmējs pamanījis vēl vienu ieguvumu, ko sākotnēji nemaz nebija paredzējis. Vasarā paneļi aizsedz jumtu no tiešiem saules stariem, tādējādi ēka mazāk uzkarst. Savukārt ziemā starp paneļiem uzkrājas sniegs, kas darbojas kā papildu siltumizolācija.

Foto: Viesturs Radovics/DELFI

Saules enerģija pavērusi durvis arī nākamajiem soļiem uzņēmuma attīstībā – izmantot pašu saražoto elektrību, lai iekšdedzes dzinēju autopacēlājus aizstātu ar elektropacēlājiem. Uzņēmums ar ALTUM zaļināšanas programmas atbalstu trīs iekšdedzes dzinēju autopacēlājus nomainījis pret elektriskajiem autopacēlājiem. Tā kā lielāko daļu gada nepieciešamo elektrību iespējams saražot pašam, arī šo tehnikas vienību ekspluatācija kļūst ievērojami lētāka. Tas spilgti parāda, kāpēc uzņēmuma attīstība ir jāskatās ilgtermiņā, kur katrs projekts ir kā puzles gabaliņš, kas veido kopējo bildi.

"Viena investīcija rada iespēju nākamajai, un ar laiku veidojas sistēma, kurā enerģija un citi resursi tiek izmantoti arvien efektīvāk. Apgrozījums dara lepnu, peļņa – bagātu. Un efektivitāte ir tas instruments, ar kuru palielināt peļņas procentu no apgrozījuma," piebilst uzņēmuma īpašnieks.

Uzņēmumi var saņemt ALTUM finansējumu energoefektivitātes projektiem ar kapitāla atlaidi līdz 30 % no projekta finansējuma. Atbalsts pieejams investīcijām, kas palīdz samazināt enerģijas patēriņu, modernizēt ražošanu vai ieviest atjaunīgās enerģijas risinājumus. Kapitāla atlaide nozīmē, ka pēc projekta sekmīgas īstenošanas daļa aizdevuma tiek dzēsta, samazinot investīciju izmaksas uzņēmumam. Vairāk informācijas: altum.lv.