Latvijas uzņēmumiem arvien aktīvāk meklējot iespējas aizsardzības un duālā pielietojuma tirgū, “Lightspace Technologies” piemērs parāda, kā viena tehnoloģija var atrast pielietojumu gan civilajā, gan aizsardzības sektorā.
No aizsardzības pie medicīnas un atpakaļ pie aizsardzības
Papildinātās realitātes tehnoloģiju uzņēmums “Lightspace Technologies” radās, pirms 12 gadiem pārņemot ASV jaunuzņēmuma patentēto volumetrisko displeju tehnoloģiju aizsardzības nozarei. Taču “Lightspace Technologies” īpašnieks Ilmārs Osmanis saskatīja iespēju šo tehnoloģiju izmantot medicīnā, un pirmie produkti tapa jau 2019. gadā. Lai gan nozare tos novērtēja atzinīgi, tajā brīdī aktualitātes centrā bija virtuālās realitātes brilles, kas “nozaga” visu mediķu uzmanību. Tolaik visi bija pārliecināti, ka pavisam tuvu ir tā diena, kad ķirurgs ar šādām brillēm atradīsies vienā pasaules malā, bet ārstējamais pacients – otrā. Tiesa gan, kā rāda šīs dienas pieredze – tik strauja šī attīstība nav bijusi.
“Tad sapratām, ka mūsu tehnoloģija ir tikpat noderīga kā lielos ekrānos, tā brillēs, tāpēc nolēmām pievērsties brillēm. Pirmās papildinātās realitātes brilles tapa īsi pirms pandēmijas,” stāsta I. Osmanis.
Pēc pandēmijas “Lightspace Technologies” jau bija visai perspektīvas iestrādes ar dažādiem medicīnas tehnoloģiju uzņēmumiem, bet tad sākās Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā un lielās kompānijas iesaldēja savus jauno produktu projektus. “Mums nekas cits neatlika kā iet aizsardzības virzienā. Pagriezām stūri un sākām fokusēties uz aizsardzību,” teic I. Osmanis.
Ierauga daudzreiz vairāk
Tagad “Lightspace Technologies” ražo papildinātās realitātes brilles jeb uz galvas liekamus displejus, kas ir lielāki par parastām brillēm un nezinātājam vairāk atgādina ķiveri. Tās lietotājs, piemēram, bruņumašīnas operators, kas parasti pa mazu lodziņu redz vien daļu no ārpasaules, ar papildinātās realitātes brillēm redz daudz vairāk.
“Mēs uzlabojam redzamību un radām sajūtu, ka operators brauc vieglajā mašīnā un redz visu sev apkārt. Tikpat labi varam pievienot attēlus no drona, kas lido pa priekšu bruņumašīnai,” produkta īpašības ieskicē I. Osmanis.
Nereti cilvēki, kuri reiz ir pamēģinājuši virtuālās realitātes brilles, ir tik vīlušies, ka nevēlas tām dot otru iespēju. I. Osmanis uzsver, ka “Lightspace Technologies” ir izdevies radīt tādu attēlu, kas izskatās patiesi dabisks un nerada stresu acīm. “Mēs tik labi pārzinām attēlu veidošanas tehnoloģiju, ka varam uzkonstruēt brilles tā, lai bilde ir pareizajā vietā un labā izšķirtspējā. Līdz ar to šīs brilles var lietot stundām ilgi,” viņš apgalvo.
Šobrīd uzņēmums strādā tikai eksportā, sadarbojoties ar Lielbritāniju un Poliju. Tāpat drīzumā iecerēts eksportēt uz Vāciju.
Latvijas inovāciju novērtē arī “Rheinmetall”
“Lightspace Technologies” inovācijas potenciālu apliecina Eiropas Inovācijas padomes pilotshēmas “Accelerator” piešķirtais 2,3 miljonu grants.
Tāpat pirms pāris gadiem “Lightspace Technologies” noslēdza partnerības līgumu ar militārās rūpniecības kompānijas “Rheinmetall” grupas uzņēmumu “Rheinmetall Electronics UK”, kas paredz kopīgi attīstīt un ražot multifokālās papildinātās realitātes sistēmas militārajam pielietojumam. Sadarbības mērķis ir izmantot abu uzņēmumu stiprās puses, lai izveidotu papildinātās realitātes sistēmas un pielietojumus, kas ir īpaši pielāgoti aizsardzības un drošības nozares vajadzībām. Tiek plānots izstrādāt risinājumus, kas būtiski uzlabos militāro operāciju situācijas izpratni, lēmumu pieņemšanas procesu un darbības efektivitāti.
2024.gadā par “Lightspace Technologies” īpašnieku kļuva Somijas aizsardzības un drošības tehnoloģiju grupa “Summa Defence”. “Mēs joprojām saucamies “Lightspace Technologies” un turpinām darīt to pašu, ko iepriekš. Somi mūs vēlējās redzēt savā grupā, un šis attīstības solis mums dod iespēju piekļūt jauniem kontaktiem,” saka I. Osmanis.
Tikpat sarežģīti kā aizlidot uz Mēnesi
Vaicāts, cik sarežģīti ir sadarboties ar aizsardzības industriju, I. Osmanis teic: “Tikpat sarežģīti kā aizlidot uz Mēnesi. Aizsardzības industrija ir sarežģīta ekosistēma. Eiropā visi aizsardzības spēki ir valstu finansēti, līdz ar to ir jāsadarbojas ar valdībām. Tāpat jārēķinās, ka Eiropā aizsardzības sektors nav viens vienots tirgus.”
Kā aizklauvēties līdz šo lielo valstu Aizsardzības ministrijām? I. Osmanis uzsver, ka pats galvenais ir nodrošināties ar demonstrācijai gatavu produktu.
“Šajā nozarē bez demonstrācijas un izmēģinājumiem nekas nenotiek,” viņš norāda.
Nākamais solis – saprast, kam savu produktu demonstrēt. Uzreiz klauvēt pie ministrijas durvīm nebūs īstais variants. Tā vietā I. Osmanis iesaka atrast vietējo partneri, kas grib sadarboties un ieviest valstī jaunu tehnoloģiju. Taču šis process katrā valstī atšķiras un būs jādara no jauna.
Vēl viens izaicinājums – jaunām tehnoloģijām mazās valstīs ir grūti saņemt finansējumu. “Kopumā visiem patīk jaunas tehnoloģijas, bet mazās valstīs ir citas prioritātes – vispirms ir jāizrok grāvis gar robežu un jāiepērk lodes. Tāpēc objektīvi jaunās tehnoloģijas var pārdot tikai lielajām valstīm – Lielbritānijai, Vācijai un Francijai. Arī Polija ir gana atvērta šajos laikos, taču visi skatās komerciālā leņķī – vai to uzreiz var pārdot,” piebilst I. Osmanis.
