ES ieguldījums zivsaimniecības un akvakultūras izaugsmē: mazjūras zveja

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis izstāsta biedrības veidošanās iemeslus un kā tā izauga no trim līdz vairāk nekā 70 biedriem, aptverot visu Latvijas piekrasti no Kuivižiem līdz Jūrmalciemam. Zvejnieki jau ir izgājuši pirmo projektu rakstīšanas skolu, un tagad droši startē konkuros uz ES fondu naudas atbalstu, kas jūtami atvieglo zvejnieku dzīvi.

Kvadrcikls, mājražošanas aprīkojums, mikroautobuss ar dzesētavu, laivas – daudz vajadzīgu lietu biedrība ir iegādājusi, investējot ES fondu līdzekļus. Piekrastes zvejnieks Ivars Cīrulis izstāsta projektu rakstīšanas pirmsākumus biedrībā, pastāsta par atbalsta komandu un ieskicē nākotnes nodomus.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš izstāsta par ES sniegtajām iespējām piekrastes zvejniekiem, kā arī par diskusijām Briselē, lai kopīgi ar citām jūras valstīm aizstāvētu piekrastes zvejnieku intereses.

Zvejnieku saimniecības “Zvīņas L” īpašnieks Andris Laukšteins atklāj, ka mazie zvejnieki lēš par savām zivju pārstrādes iespējām un kopdarbībā šādu projektu ar ES atbalsta naudu būtu vienkāršāk īstenot. Saimnieks arī izstāsta par savu ar ES fondu atbalstu būvēto zvejas laivu, kuru projektējis pats un kas velk bušu vadu, lai mazinātu smago roku darbu.

Zvejnieku saimniecības “Vilnis” īpašnieks Jurģis Elsons vērtē piekrastes zvejniecības attīstību, tajā skaitā progresu zvejas rīkos. Attīstību noteikti ir veicinājuši gan ES granti, gan ES fondu atbalsts projektiem, gan – nenoliedzami – biedrība “Mazjūras zvejnieki”, kura saliedēja mazos piekrastes zvejniekus darbam ar projektiem.

Raidījumā piedalās: Ansis Klintsons, Andris Cīrulis, Ivars Cīrulis, Ģirts Krūmiņš, Andris Laukšteins, Jurģis Elsons