Socializācijas grupas bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Diagnostiskā un statistiskā psihisko traucējumu rokasgrāmatā (DSM-IV) minēts, ka AST izpaužas sociālās adaptācijas un uzvedības ierobežojumos. Atbilstoši DSM-IV autisma spektram ir raksturīgi galvenie simptomi no klasiskās triādes, respektīvi: kvalitatīvi pavājinātas sociālās mijiedarbībās spējas; kvalitatīvi pavājinātas komunikācijas spējas, ieskaitot valodas traucējumus; ierobežotas, atkārtojošas darbības un stereotipiskas uzvedības formas un intereses. Īpatnības, kas piemīt cilvēkiem ar AST - ar grūtībām saprot valodu, žestus, mīmiku; var izrādīt emocijas pretējas iekšējām emocijām; var teikt vārdus, bet nesaprast vārdu nozīmi vai nemācēt valodu izmantot komunikācijā; redz un perfekti atceras detaļas, bet nespēj salikt kopainu; nespēj apstrādāt informācijas lielu apjomu, nesaprot, kam ir jāpievērš uzmanība; tikai pamana, nevis saprot izmaiņas, kuras notiek mirkļa laikā; nelabprāt iesaistās sarunā, ar grūtībām ievēro sarunas rindas kārtību; bieži nesaprot jokus, līdzības, zemtekstus. Viņiem bieži vien rodas problēmas, nonākot kādā jaunā, nepazīstamā situācijā vai sociālā saskarsmē ar citiem. Ir traucētas sociālās prasmes – prasmes sadzīvot un sastrādāties ar citiem cilvēkiem; traucētas pastāvīgās funkcionēšanas spējas – tādas spējas un iemaņas, kas vajadzīgas pašapkalpošanās procesā. Viņiem ir vāja sociālo situāciju izpratne, jo ar grūtībām saprot, ko apkārtējie dara un kā pareizi jārīkojas. Tāpat viņiem ir grūtības iztēloties otra cilvēka emocionālo stāvokli, saskatīt lietas no cita cilvēka redzējuma un saprast viņa viedokli. Iztēles traucējumi padara pasauli par ļoti nenoteiktu vietu, tāpēc viņiem ir grūti tikt galā ar pārmaiņām, prognozēt citu atbildes reakciju un izprast citus. Tas viss rada grūtības veiksmīgai funkcionēšanai pastāvošajā sabiedrībā. Latvijā tikai nesen sāka veidoties informatīvais atbalsts autisko bērnu vecākiem. Kopš 2013.gada to sniedz Latvijas Autisma apvienība (LAA) un kopš 2018.gada BKUS Autisma kabinets. LAA organizē tematiskās tikšanās, apmācības seminārus, izdod informatīvos bukletus. Pēc ASV Nacionālā Veselības statistikas centra (NCHS) 2016.gada pētījuma rezultātiem no katriem 36 bērniem vecumā no 3 līdz 17 gadiem, vienam ir autiskā spektra traucējumi. Tie ir 2,76% no Amerikas bērniem. Šis ir visaugstākais rādītājs kāds jebkad ir reģistrēts ASV. Arī Eiropā šis rādītājs ir strauji paaugstinājies un Eiropas dati liecina, ka autisms skar vidēji 0,7–0,8% populācijas (https://www.cdc.gov/ncbddd/autism/data.html). Pēc Slimību profilakses un kontroles centra statistikas, Latvijā 2017.gadā ir reģistrēti 333 cilvēki ar AST un 30 ar Aspergera sindromu (Aspergera sindroms jau ir ietverts kā AST veids). No tiem: 345 bērni līdz 17 gadu vecumam, 144 no Rīgas, 68 no Pierīgas. Tomēr bērnu ar oficiālu korekti uzstādītu diagnozi ir daudz vairāk. Nav oficiālu statistikas datu, jo medicīnas iestādēm nav pienākums informēt par uzstādītajām diagnozēm. Bieži vecāki nevēlas bērnam noformēt invaliditāti, jo atbalsts ir minimāls un viņi raizējas, ka saņemot invalīda statusu, bērnam būs liegtas iespējas kā neirotipiskiem bērniem (piem. nostrādās stereotipi pieņemot PII vai skolā...). Latvijā varētu būt aptuveni 14 000 cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem, t.s. ar Aspergera sindromu. (http://arsts.lv/jaunumi/inese-bolmane-autiska-spektra-traucejumi; http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/promocijas-darbi). Biedrības redzes lokā ir ap 70 ģimenēm, kurās aug bērni un janieši ar AST. Konkrēti šajā pakalpojumā plānots iesaistīt 7 bērnus no redzes lokā esošām ģimenēm. Visiem viņiem ir noteikta invaliditāte un ir piedalījušies biedrības rīkotājos pasākumos. Šo bērnu vecāki ir ieinteresēti šāda pakalpojuma saņemšanā. Par sociālizācijas grupu pakalpojuma iespējām jau ir interesējušās ģimenes no Rīgas, Jūrmalas, Ķekavas un Mārupes. Kopumā projektā tiks iesaistīti 20 bērni no 10 līdz 17 gadiem ar AST, kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenē, kā arī viņu 20 vecāki vai likumiskie pārstāvji. Pakalpojuma īstenošanā tiks iesaistīti biedrības struktūrvienības "Solis augšup" speciālisti - sociālie rehabilitētāji un ABA terapeits. Šiem speciālistiem ir pieredze darbā ar bērniem ar AST. Viens no sociāliem rehabilitētājiem un ABA terapeits ir piedalījušies biedrības pilotprojektā socializācijas grupu vadīšanā bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam. Lai projektā neiesaistītu mērķa grupas personas, kuras vienlaikus saņem atbalstu 9.2.2.2.pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” 9.2.2.1. pasākuma “Deinstitucionalizācija” ietvaros, būs cieša sadarbība ar sociālajiem dienestiem, kuru redzeslokā ir projektā iesaistītās ģimenes. Kā arī līgumā tiks iekļauts punkts, kur vecāki apstiprina, ka projekta laikā nesaņem atbalstu no minētajiem pasākumiem.

Biedrības "Nepaliec viens" struktūrvienības Daudzfunkcionālā centra "Solis augšup" projekta mērķis ir veicināt 20 bērnu no 10 līdz 17 gadu vecumam ar invaliditāti ar autiskā spektra traucējumiem funkcionālo spēju uzlabošanu un integrāciju sabiedrībā, sniedzot viņiem socializācijas grupas pakalpojumu, kas iekļauj sevī sociālo prasmju un patstāvības veicināšanu, balstot pakalpojuma sniegšanu uz individuālu pieeju katram klientam un uz sociālās rehabilitācijas programmas pielāgošanu katrai konkrētai grupai. Pakalpojums paredz sociālās rehabilitācijas programmas izpildi, kas sevī iekļauj pakalpojumu kopumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no 10 līdz 17 gadu vecumam: sociālo prasmju un pašaprūpes veicināšanas aktivitātes, uzvedības analīzi un korekciju, produktīvās nodarbības, paralēlās un grupu spēles, grupu nodarbības ar kognitīvi biheviorālo terapeitu, noslēdzošo socializācijas pasākumu grupai, kā arī tematiskās lekcijas un informatīvo atbalstu iesaistīto bērnu vecākiem. Veicot minēto pakalpojumu, vēlamies mazināt projektā iesaistīto bērnu sociālās mijiedarbības un komunikācijas traucējumus, uzlabot pašaprūpes prasmes un patstāvību, lai viņi spētu veiksmīgi funkcionēt pastāvošajā sabiedrībā. Tāpat vēlamies izveidot drošu un attīstošu vidi, kur pusaudžiem ar autiskā spektra traucējumiem ir iespēja pavadīt brīvo laiku, būt kopā ar citiem jauniešiem un iegūt draugus, kur saprot un pieņem jauniešus ar autismu, lai viņi nebūtu nošķirti no sabiedrības. No 2019.gada aprīļa projekts sāksies ar intensīvu gatavošanās posmu: telpu ierīkošanu un komandas kapacitātes celšanu, iesaistīto bērnu izvērtēšanu un pakalpojuma programmas izveidi. Projekts noslēgsies 2020.gada maijā. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 68148,93.