2004.-2006. gada plānošanas periodā Latvija izmantoja Eiropas Savienības (ES) sniegto finanšu palīdzību ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai un stabilitātei, saņemot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finanšu palīdzību, kā arī platības maksājumu un papildus valsts tiešo maksājumu veidā lauksaimniekiem (papildu informācija - Zemkopības ministrijas mājaslapā), kā arī ar Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG starpniecību un uz individuālo projektu pieteikumu pamata.
No ES struktūrfondiem ieguldījumi veikti šādās nozarēs:
sabiedriskajā sektorā (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) – ūdenssaimniecība; ekotūrisms; dzelzceļa pasažieru pārvadājumu modernizācija; interneta pieejas punktu izveide un attīstīšana; aprīkojums valsts pētniecības iestādēs un augstskolās; veselības aprūpe u.c.
izglītībā (Eiropas Sociālais fonds) - bezdarbnieku pārkvalifikācija; tālākizglītība; konkurētspējas paaugstināšana; apmācību nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām; dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetu programmu uzlabošana; atbalsts doktorantūras programmu īstenošanai un pēcdoktorantūras pētījumiem; mūžizglītības ieviešana u.c.
lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstīšanā (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds, Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenti) - lauksaimnieku konsultāciju dienestu izveidošana un pakalpojumu sniegšana; lauksaimnieku; mežsaimnieku profesionālo iemaņu uzlabošana u.c.
Sākotnēji Kohēzijas fonds tika izveidots kā kompensācijas mehānisms Eiropas Savienības dalībvalstīm ar salīdzinoši zemiem ienākumiem saistībā ar Eiropas Monetārās Savienības izveidi, kas tika paredzēta 1992.gadā Māstrihtas līgumā. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā visu projektu finansējums, ko Latvija saņēma no ISPA, kļuva par Kohēzijas fonda finansējumu. Kopumā veiktas investīcijas:
transporta jomā - autoceļiem un dzelzceļam, ostām, lidostai un sabiedriskajam transportam; Trans – Eiropas transporta tīkliem, kombinētajam transportam; multimodālo sistēmu attīstībai un satiksmes vadīšanas sistēmu uzlabošanai; satiksmes drošības uzlabošanai; videi nekaitīgu transporta sistēmu attīstībai.
vides jomā - dzeramā ūdens apgādei reģionos, kuros iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000 cilvēkus; notekūdeņu attīrīšanai, sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanai; gaisa piesārņojuma samazināšanai.