}

Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē

Projekta nosaukums :Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē
Projekta numurs :5.6.1.0/17/I/001
Finansējuma saņēmējs :Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions""
Reģ.Nr.:50003140671
Jur. adrese: Augšiela 1, Rīga, LV-1009
Projekta sadarbības partneri :
Npk. Nosaukums Reg. Nr. Adrese
1. Rīgas pilsētas pašvaldība 90011524360 Rātslaukums 1, Rīga, LV-1050
2. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" 40003294758 Talejas iela 1, Rīga, LV-1026
Projekta īstenošanas vieta :
Npk. Vieta (adrese) Reģions
1. Augšiela 1, Rīga, LV-1009 Rīga
2. Ata iela, Rīga Rīga
3. Augšiela, Rīga Rīga
4. Jāņa Asara iela, Rīga Rīga
5. Augšiela, Rīga Rīga
6. Vagonu iela, Rīga Rīga
7. Matīsa iela, Rīga Rīga
8. Satekles iela, Rīga Rīga
9. Valmieras iela, Rīga Rīga
Specifiskā atbalsta mērķa (SAM) nosaukums un numurs :5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu
Projekta kopējais finansējums :67 560 868.06
Projektam piešķirtais ES fondu līdzfinansējums : ERAF: 39 931 548.49
Nacionālais publiskais finansējums* :7 046 744.82
Nacionālais privātais finansējums** :1 725 134.98
Kopējie atbilstīgie izdevumi :48 703 428.29
Atbildīgā iestāde :Kultūras ministrija
Projekta mērķa grupa :Projekta īstenošanas rezultātā tiks risinātas šādas problēmas: 1. Augsts degradēto teritoriju īpatsvars Saskaņā ar Darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1.SAM ietvaros atbalstāmas investīcijas teritorijās ar augstu degradēto objektu un teritoriju koncentrāciju un teritorijās, kurās novērojami slikti sociālekonomisko vidi raksturojoši parametri salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem pilsētā. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas degradēto objektu un teritoriju revitalizācijas programmu (http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/degradeto_teritoriju_revitaliz_pr_.pdf), Grīziņkalns atrodas A kategorijas zonā, t.i. apkaimē, kas atrodas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā un kam piešķirta augstākā prioritāte revitalizācijai, ņemot vērā tās potenciālo ietekmi uz pilsētas vides kvalitāti un attīstību. Grīziņkalnā degradēto teritoriju un objektu īpatsvars ir 4 %, un Grīziņkalns ir teritoriāli mazākā no apkaimēm A kategorijas zonā.. Degradēto teritoriju un objektu atrašanās vieta tieši korelē ar apkaimes sociālo vidi. Grīziņkalna un Avotu apkaimēs konstatēts par ~25 % lielāks noziedzīgu nodarījumu skaits uz katriem 1 000 apkaimes iedzīvotājiem, salīdzinot ar vidējo rādītāju Rīgas pilsētā kopumā (http://www.apkaimes.lv/stat/iedzivotaju_skaits/2014/ , http://www.ic.iem.gov.lv/gis/, www.pmlp.gov.lv). Ņemot vērā to, ka degradēta teritorija un sociālas vides aspekti veido tiešu, savstarpēju mijiedarbību, Grīziņkalna teritorijas revitalizācija dod iespēju uzlabot Grīziņkalna sociālo vidi, kā arī veicināt tam piegulošo teritoriju sociālās vides uzlabošanos, tostarp arī blakus esošās Avotu apkaimes funkcionālo aktivizēšanu, kas ir A kategorijas zonā esoša apkaime ar lielāko degradēto teritoriju un objektu īpatsvaru pret kopējo apkaimes teritorijas platību (19 %) (http://degradetasteritorijas.blog.com/files/2013/06/Rigas_degradeto_teritoriju_revitaliz_pr.pdf). Projekta ietvaros attīstāmais Kultūras un sporta kvartāls veicinās Grīziņkalna un tam piegulošo apkaimju iedzīvotāju aktīvu iesaisti kultūras un sporta norisēs, būtiski palielinot teritorijas apmeklētību un uzņēmējdarbības aktivitāti Daugavas stadiona un tam piegulošajā teritorijā. Sakārtojot pašreizējo Daugavas stadiona teritoriju un veicinot tās integrēšanu pilsētvidē, palielināsies Grīziņkalna apkaimes pievilcība Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un tūristiem. Minēto faktoru sinerģijas rezultātā tiks veicināta Grīziņkalna un tam piegulošo apkaimju revitalizācija, tādējādi samazinot degradēto teritoriju īpatsvaru Rīgas pilsētā. Neveicot mērķtiecīgu Grīziņkalna apkaimes funkcionālo aktivizēšanu un apkaimes “enkura objekta” izveidi, tajā saglabāsies zema apmeklētāju plūsma, ekonomiskā un sociālā aktivitāte, veicinot teritorijas turpmāku degradāciju un sociālekonomiskās vides pasliktināšanos. 2. Apdraudēta kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana Grīziņkalna apkaimei piemīt kultūrvēsturiskā nozīme, pateicoties UNESCO aizsargātajam piemineklim “Rīgas vēsturiskais centrs” un apkaimes vēsturiskajai apbūvei, kā arī vēsturiski Daugavas stadiona teritorijā organizētam nacionāla mēroga kultūras pasākumam – Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Pieļaujot turpmāku apkaimes degradāciju, var tikt apdraudēta ne vien apkaimes iedzīvotāju sociālā drošība, bet arī kultūrvēsturiskās nozīmes saglabāšana, zaudējot iespēju apkaimē piesaistīt apmeklētājus, attīstīt tūrismu un palielināt uzņēmējdarbības aktivitāti, kā arī organizēt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koncertus, kas atzīti par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu (http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/). Kultūras sporta kvartāla izveide ir kā līdzeklis Grīziņkalna revitalizācijai, palielinot vietējo iedzīvotāju iesaisti kultūras un sporta aktivitātēs un teritorijas apmeklējuma intensitāti, privāto investoru interesi un uzņēmējdarbības aktivitāti, tādējādi veicinot kopējo ekonomiskās aktivitātes palielināšanos apkaimē un sniedzot iespēju saglabāt un pilnveidot apkaimes kultūrvēsturisko nozīmi. 3. Sporta, kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespēju nepietiekamība Analizējot Grīziņkalna, Purvciema un Avotu apkaimes iedzīvotāju viedokli par sporta un kultūras aktivitāšu un brīvā laika pavadīšanas iespējām, secināms, ka vairāk kā trešdaļa Grīziņkalna, Purvciema un Avotu apkaimju iedzīvotāju uzskata, ka sporta, kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējas nav pieejamas pietiekamā apjomā un būtu nepieciešams uzlabot esošās iespējas vai nodrošināt jaunas iespējas (http://www.sus.lv/lv/petijumi/iedzivotaju-aptauja-par-dzivi-apkaime-purvciems; http://www.sus.lv/lv/petijumi/iedzivotaju-aptauja-par-dzivi-apkaime-grizinkalns; http://www.sus.lv/lv/petijumi/iedzivotaju-aptauja-par-dzivi-apkaime-avoti). Izvērtējot kultūras un sporta aktivitāšu pieejamību, vienlaikus ņemot vērā Grīziņkalna un tuvējo apkaimju iedzīvotāju viedokli, secināms, ka jaunu kultūras un sporta aktivitāšu izveidei ir ievērojams potenciāls šajā teritorijā. Kultūras un sporta kvartāls tiks veidots kā atvērts, sabiedrībai pieejams kvartāls aktīvai brīvā laika pavadīšanai un kā dažāda mēroga kultūras un sporta pasākumu norises vieta. Kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespēju pieejamība veicinās ne vien tuvējo apkaimju iedzīvotāju apmierinātību, nodrošinot tiem pieejamu kultūras un sporta infrastruktūru, bet arī nodrošinās pozitīvu ietekmi uz apkaimes sociālekonomisko vidi, attīstot uzņēmējdarbības vidi un palielinot ekonomisko aktivitāti Grīziņkalna apkaimē. 4. Daugavas stadiona teritorijas infrastruktūras tehniskais stāvoklis un nepietiekams sporta infrastruktūras nodrošinājums Daugavas stadions ir nacionālas un starptautiskas nozīmes daudzfunkcionāls sporta komplekss, kas dibināts 1927. gadā un 1992. gadā ieguvis Nacionālās sporta bāzes statusu. Pašreiz Daugavas stadiona teritorijā esošā ēku un būvju tehniskā stāvokļa dēļ netiek nodrošināta funkciju īstenošana Daugavas stadiona statusam atbilstošā līmenī, kā arī Daugavas stadiona teritorijas noslodze ir tikai 46 % (SIA “Numeri” izstrādātā projekta „VSIA Kultūras un sporta centrs “Daugavas Stadions” Sporta objektu īres noslodžu un rentabilitātes aprēķins”) no kopējās iespējamās teritorijas noslodzes. Izveidojot Kultūras un sporta kvartālu Daugavas stadiona teritorijā, tiks atjaunota un pilnveidota Nacionālās sporta bāzes infrastruktūra, nodrošinot tās funkcionalitātes paplašināšanu atbilstoši kultūras un sporta sabiedrības pārstāvju vajadzībām, kā arī pieejamību tuvējo apkaimju iedzīvotājiem. Kultūras un sporta kvartāls būs kā “enkura” objekts, kas ar savu darbību nodrošinās pilsētas iedzīvotāju un tūristu plūsmas palielināšanos apkaimē, tādējādi veicinot arī iepriekšminēto problēmu risināšanu. Apmeklētāju plūsmas pieaugums veicinās ekonomiskās aktivitātes palielināšanos un sociālekonomiskās vides uzlabošanos. Kultūras un sporta kvartāla izveide veicinās vismaz šādu projekta mērķu grupu problēmu risināšanu: 1. Rīgas iedzīvotāji. Kultūras un sporta kvartāla izveide sekmēs nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides uzlabošanos Grīziņkalna apkaimē, palielinot kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas gan Grīziņkalna, gan tuvējo apkaimju iedzīvotājiem. 2. Komersanti. Kultūras un sporta kvartāla izveide sekmēs apmeklētāju plūsmas un patēriņa apjoma pieaugumu Grīziņkalnā, tādējādi palielinot ekonomiskās vides aktivitāti un veicinot komersantu interese attīstīt uzņēmējdarbību Grīziņkalna un tam piegulošajās apkaimēs. 3. Tūristi. Kultūras un sporta kvartāla izveide veicinās liela mēroga kultūras un sporta pasākumu norisi Grīziņkalna apkaimē, tādējādi palielinot tūristu interesi apmeklēt Kultūras un sporta kvartālu. Līdz ar Grīziņkalna revitalizāciju, ko sekmēs Kultūras un sporta kvartāla izveide, arī Grīziņkalns, pateicoties tā vēsturiskajai apbūvei, būs kā vēl viens pievilcīgs tūrisma objekts Rīgas pilsētā. Daugavas stadiona teritorijā attīstāmo infrastruktūras vienību kopums ir definēts, pamatojoties uz kultūras un sporta sabiedrības vajadzībām, vienlaikus izvērtējot katras teritorijā plānotās infrastruktūras vienības dzīvotspēju, lai nodrošinātu attīstītās infrastruktūras pilnvērtīgu noslogojumu un pašfinansēšanos nākotnē. Katra infrastruktūras vienība nodrošina atsevišķas neatkarīgas funkciju īstenošanu, jo katru no tām var ekspluatēt neatkarīgi no citām infrastruktūras vienībām. Plānots, ka katru infrastruktūras vienību izmantos atšķirīgas lietotāju grupas. Ņemot vērā to, ka katra infrastruktūra vienība plānota dažādām pakalpojumu saņēmēju grupām un atšķirīgu vajadzību risināšanai, konkrēto vajadzību risināšanai nav nepieciešama citu infrastruktūras vienību izmantošana, un infrastruktūras vienības iespējams vienlaicīgi izmantot dažādām pakalpojumu saņēmēju grupām. Plānotās infrastruktūras vienības, to lietotāju grupas, to vajadzības, mērķis, funkcionalitāte un sasniedzamais rezultāts aprakstīts zemāk: Infrastruktūras vienība Nr.1: Stadiona centrālais laukums un stadiona tribīnes Galvenās lietotāju/pakalpojumu saņēmēju grupa • Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi (pasākumu apmeklētāji un dažādu interešu grupu pārstāvji) • Profesionālā un amatieru sporta pārstāvji • Latviešu vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki • Latvijas Futbola federācija • Latvijas Vieglatlētikas savienība • Latvijas Regbija federācija • Latvijas Paralimpiskā komiteja • Latvijas Sporta muzejs • Latvijas Tautas sporta asociācija • Kultūras un sporta interešu grupas Pakalpojumu saņēmēju grupas vajadzības Pakalpojumu saņēmēju grupu un to vajadzības var iedalīt trīs kategorijās: • Profesionālā sporta pārstāvji (t.sk. sporta federācijas). Pašlaik Rīgas pilsētā nav pieejama līdzvērtīga infrastruktūra vieglatlētikas un futbola treniņu un sacensību norisei, un pašreizējās Daugavas stadiona infrastruktūras tehniskais stāvoklis neatbilst profesionālā sporta sabiedrības prasībām. • Kultūras sabiedrība. Rīgas pilsētā nav pieejama līdzvērtīga infrastruktūras deju svētku lieluzvedumu organizēšanai. Arī Daugavas stadiona pašreizējā infrastruktūra ir novecojusi un pilnībā nenodrošina kultūras sabiedrības vajadzību izpildi deju svētku lieluzveduma organizēšanai, t.sk. nodrošinot vismaz 10 000 skatītāju vietu skaitu. • Amatieru sporta pārstāvji, Grīziņkalna un tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Pašlaik apkaimē netiek nodrošināta pietiekama sporta un kultūras pasākumu pieejamība kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai, t.sk. interešu pulciņi, izstādes, koncerti. Funkcionalitāte un izmantošanas mērķis • Latviešu vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki – deju lielkoncertu rīkošana • Kultūras pasākumi – koncerti, ekspozīcijas • Sporta sacensības – futbols, vieglatlētika, regbijs u.c. • Treniņprocess ārtelpās – futbols, vieglatlētika • Telpas interešu grupām (iekštelpās) • Ģērbtuves tautas sporta vajadzībām Sasniedzamais rezultāts Izveidots mūsdienu, t.sk. UEFA stadionu infrastruktūras prasībām un IIAF stadionu infrastruktūras prasībām atbilstošs stadions ar tribīnēm, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru liela mēroga kultūras un sporta pasākumu (t.sk. treniņu procesa) īstenošanai, sniedzot iespēju saglabāt teritorijā tradīciju organizēt Latviešu vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku uzvedumus un paredzot 10 000 skatītāju sēdvietas tribīnēs. Papildus infrastruktūras vienībā tiks nodrošinātas dažādas sabiedrībai pieejamas kultūras aktivitātes, piemēram, ekspozīcijas, interešu pulciņi, kā arī amatieru sporta aktivitātes tautas sporta vajadzībām. Infrastruktūras vienība Nr.2: Vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti, stāvparka "Park&Ride" (segtās platības), teritorijas apsaimniekošanas infrastruktūra Galvenās lietotāju/pakalpojumu saņēmēju grupas • Individuālā un komandu profesionālā sporta pārstāvji (t.sk. sporta federācijas); • Amatieru un tautas sporta pārstāvji; • Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi; • Kultūras sabiedrība; • Komersanti Pakalpojumu saņēmēju grupas vajadzības Pakalpojumu saņēmēju grupu un to vajadzības var iedalīt trīs kategorijās: • Profesionālā sporta pārstāvji (t.sk. sporta federācijas). Pašlaik Rīgas pilsētā nav pieejama līdzvērtīga infrastruktūra vieglatlētikas treniņu un sacensību procesa nodrošināšanai iekštelpās, nodrošinot visas nepieciešamās vieglatlētikas disciplīnas vienuviet. Daugavas stadiona teritorijā esošās vieglatlētikas manēžas funkcionālais un tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. • Komersanti. Daugavas stadiona teritorijā un Grīziņkalna apkaimē pastāv uzņēmējdarbības aktivitātes izaugsmes potenciāls, taču Daugavas stadiona teritorijā netiek nodrošināta uzņēmējdarbībai pievilcīga vide. • Tautas sporta pārstāvji, Grīziņkalna un tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Pašlaik apkaimē netiek nodrošināta pietiekama sporta aktivitāšu pieejamība kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai. Papildus Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāji norāda uz nepietiekamu ekonomisko aktivitāti apkaimē (http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/18_apkaime_grizinkalns_atskaite.pdf). Funkcionalitāte un izmantošanas mērķis • Vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti funkcija ir nodrošināt sporta infrastruktūru vieglatlētikas un komandu sporta spēļu vajadzībām. • Teritorijas apsaimniekošanas infrastruktūra paredzēta Kultūras un sporta kvartāla inventāra un aprīkojuma glabāšanai. • Stāvparks “Park&Ride” nodrošinās iespēju, iebraucot Rīgas centra apkaimē, novietot automašīnu segtā, apsargājamā autostāvvietā un tālāk izmantot blakus esošas sabiedriskā transporta iespējas. Sasniedzamais rezultāts Vieglatlētikas manēžā ar funkcionalitāti plānotais skatītāju vietu skaits ~ 500, paredzot iespēju pasākumu gadījumā izvietot teleskopiskās tribīnes sēdvietu skaita palielināšanai līdz ~ 1 500 skatītāju vietām. Papildus manēžā paredzēts izbūvēt telpas dažādu sporta veidu treniņu norisei, kā arī komercplatībām.Vieglatlētikas manēžas ar multifunkcionalitāti telpas paredzēts izmantot arī dažādu kultūras pasākumu vajadzībām, kā, piemēram, izstādēm un dažādu pasākumu organizēšanai, kā arī Dziesmu un deju svētku norises laikā svētku dalībnieku pulcēšanās vajadzībām. Papildus ēkā tiks izbūvēta teritorijas apsaimniekošanas, kā arī paredzēta fitnesa treniņu norises platību izbūve profesionālā un amatieru sporta pārstāvjiem un komercplatību izbūve, nodrošinot iespēju komersantiem attīstīt uzņēmējdarbību Kultūras un sporta kvartālā. Ēkas pirmajā līmenī tiks izbūvēts “Park & Ride” stāvparks, kas nodrošinās iespēju, iebraucot Rīgas centra apkaimē, novietot automašīnu apsargājamā autostāvvietā un izmantot blakus esošās sabiedriskā transporta iespējas. Infrastruktūras vienība Nr.3: teritorijas labiekārtošanas infrastruktūra, stāvparks "Park&Ride" (nesegtās platības) Galvenās lietotāju/pakalpojumu saņēmēju grupas • Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi; • Amatieru un tautas sporta pārstāvji; • Kultūras un sporta kvartāla apmeklētāji un pasākumu dalībnieki. Pakalpojumu saņēmēju grupas vajadzības Pašreizējā Daugavas stadiona teritorija ir degradēta, tās infrastruktūras tehniskais un funkcionālais stāvoklis ir neapmierinošs un teritorijas vide neveicina teritorijas apmeklētības pieaugumu. Neskatoties uz pārējo infrastruktūras vienību izbūvi un papildu neatkarīgas funkcionalitātes nodrošināšanu, kas piesaistīs teritorijā apmeklētājus, bez labiekārtošanas netiks sasniegta maksimālā atdeve no Kultūras un sporta kvartāla izveides un ietekmes uz Grīziņkalna apkaimes revitalizāciju. Funkcionalitāte un izmantošanas mērķis Teritorijas labiekārtošanas infrastruktūra kalpos kā Kultūras un sporta kvartāla reprezentatīvā teritorija, paredzot teritorijas centrālajā zonā pulcēšanās laukumu, kuru izmantos plašas apmeklētības pasākumu norises laikā. Vienlaikus tiek plānots, ka teritorijā atradīsies sporta laukums/-i komandu un individuālo sporta veidu vajadzībām. Papildus infrastruktūra paredz gājēju plūsmas risinājumu un teritorijas nožogojuma izveidi, vārtu pilonu restaurāciju un nepieciešamos labiekārtošanas darbus (t.sk. bobsleja starta estakādes ēkas demontāžu, privātajām investīcijām paredzētās teritorijas labiekārtošanu un citus labiekārtošanas darbus). Stāvparks “Park&Ride” nodrošinās iespēju, iebraucot Rīgas centra apkaimē, novietot automašīnu nesegtā, apsargājamā autostāvvietā un tālāk izmantot blakus esošas sabiedriskā transporta iespējas. Sasniedzamais rezultāts Labiekārtota teritorija, paredzot teritorijas centrālajā zonā pulcēšanās laukumu, kuru izmantos plašas apmeklētības pasākumu norises laikā. Vienlaikus tiek plānots, ka teritorijā atradīsies sporta laukums/-i komandu un individuālo sporta veidu vajadzībām. Teritorijā tiks izbūvēts “Park & Ride” stāvparks (nesegtās platības), kas nodrošinās iespēju, iebraucot Rīgas centra apkaimē, novietot automašīnu apsargājamā autostāvvietā un izmantot blakus esošās sabiedriskā transporta iespējas. Infrastruktūras vienība Nr.4: ledus halle ar diviem ledus laukumiem hokejam, daiļslidošanai, šorttrekam un kērlingam Galvenās lietotāju/pakalpojumu saņēmēju grupas • Individuālā un komandu profesionālā sporta pārstāvji (t.sk. sporta federācijas); • Amatieru un tautas sporta pārstāvji; • Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi; • Kultūras sabiedrība; • Komersanti. Pakalpojumu saņēmēju grupas vajadzības Pakalpojumu saņēmēju grupu un to vajadzības var iedalīt divās kategorijās: • Profesionālā sporta pārstāvji (t.sk. sporta federācijas). Pašlaik Rīgas pilsētā nav pieejama līdzvērtīga infrastruktūra. Rīgas pilsētā esošās ledus halles ir noslogotas, un Rīgā pašlaik nav nodrošināts pietiekams infrastruktūras alternatīvu daudzums kērlinga treniņu un sacensību procesa nodrošināšanai. Papildus jānorāda, ka, lai gan arī pašreizējā Daugavas stadiona teritorijā esošā ledus halle ir noslogota, tās funkcionālais un tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. • Amatieru sporta pārstāvji, Grīziņkalna un tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Pašlaik apkaimē netiek nodrošināta pietiekama sporta un kultūras aktivitāšu pieejamība kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai, t.sk. publiskā slidotava un kvalitatīva infrastruktūra amatieru hokejam. Funkcionalitāte un izmantošanas mērķis • Hokeja un daiļslidošanas treniņu un sacensību norises vieta • Publiskā slidotava • Kērlinga treniņprocesa un sacensību norises vieta • Šorttreka sporta treniņu norises vieta • Tūrisma un izklaides pasākumu norises vieta Sasniedzamais rezultāts Uzbūvēta ledus halle ar diviem ledus laukumiem nodrošinās infrastruktūru ne tikai hokeja, daiļslidošanas, šorttreka, kērlinga un publiskās slidošanas vajadzībām, bet arī kultūras vajadzībām – koncertu, izstāžu un citu pasākumu norisei. Ledus hallē vienā no laukumiem paredzētas ~ 500 skatītāju vietas, papildus paredzot iespēju uzstādīt teleskopiskās tribīnes sēdvietu skaita palielināšanai līdz ~ 1 000 skatītāju vietām. Papildus ledus halli paredzēts izmantot arī dažādu kultūras pasākumu vajadzībām, kā, piemēram, izstāžu un dažādu pasākumu organizēšanai, kā arī Dziesmu un deju svētku norises laikā dalībnieku pulcēšanās vajadzībām. Infrastruktūras vienība Nr.5: Vieglatlētikas treniņu laukums Galvenās lietotāju/pakalpojumu saņēmēju grupas • Rīgas pilsētas iedzīvotāji • Profesionālā un amatieru sporta pārstāvji • Latviešu vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki • Latvijas Futbola federācija • Latvijas Vieglatlētikas savienība • Latvijas Paralimpiskā komiteja • Latvijas Tautas sporta asociācija Pakalpojumu saņēmēju grupas vajadzības Pakalpojumu saņēmēju grupu un to vajadzības var iedalīt trīs kategorijās: • Profesionālā sporta pārstāvji (t.sk. sporta federācijas). Pašlaik Daugavas stadiona teritorijā esošais vieglatlētikas treniņu laukums nav labiekārtots atbilstoši vieglatlētikas treniņu procesa vajadzībām, tas neatbilst futbola treniņu procesa vajadzībām, un tajā nav nodrošināts apgaismojums. • Kultūras sabiedrība. Pašlaik Daugavas stadiona teritorijā nav nodrošināta pietiekama un vajadzībām atbilstoša infrastruktūra mēģinājumu vajadzību nodrošināšanai Latviešu vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā. • Tautas sporta pārstāvji, Grīziņkalna un tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Pašlaik apkaimē netiek nodrošināta pietiekama sporta un kultūras aktivitāšu pieejamība kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai, t.sk. vieglatlētikas treniņiem un āra futbolam, kā arī distanču slēpošanai ziemā. Funkcionalitāte un izmantošanas mērķis • Amatieru sporta treniņu norises vieta • Vieglatlētikas un futbola treniņu norises vieta • Mēģinājumu laukums Latviešu vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laikā Sasniedzamais rezultāts Veikta vieglatlētikas treniņu laukuma renovācija un izveidots multifunkcionāls treniņu laukums, kur atkarībā no sezonalitātes tiks nodrošinātas profesionālā sporta (futbola un vieglatlētikas treniņi) un tautas sporta (skriešana, nūjošana un distanču slēpošana) funkcijas. Papildus vieglatlētikas treniņu laukums nodrošinās nepieciešamo funkcionalitāti Latviešu vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mēģinājumu vajadzībām. Infrastruktūras vienība Nr.6: Teritorijas inženierkomunikāciju koridors, esošo inženierkomunikāciju tīklu atjaunošana/pārbūve un virszemes inženierbūvju būvniecība. Galvenās lietotāju/pakalpojumu saņēmēju grupas • Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi; • Kultūras un sporta pasākumu dalībnieki; • Citu infrastruktūras vienību lietotāju grupas, ņemot vērā, ka šī infrastruktūra ir būtiska citu infrastruktūras vienību un teritorijas darbības nodrošināšanai. Pakalpojumu saņēmēju grupas vajadzības Pašreizējā Daugavas stadiona teritorija ir degradēta, tās infrastruktūras tehniskais un funkcionālais stāvoklis ir neapmierinošs un teritorijas vide neveicina teritorijas apmeklētības pieaugumu. Neskatoties uz pārējo infrastruktūras vienību izbūvi un papildu neatkarīgas funkcionalitātes nodrošināšanu, kas piesaistīs teritorijā apmeklētājus, bez inženierkomunikāciju un inženierbūvju sakārtošanas netiks sasniegta maksimālā atdeve no Kultūras un sporta kvartāla izveides un ietekmes uz Grīziņkalna apkaimes revitalizāciju. Funkcionalitāte un izmantošanas mērķis • Teritorijas un objektu inženiertehniskais nodrošinājums • Kultūras un sporta kvartāla reprezentatīvā funkcija Sasniedzamais rezultāts Projekta ietvaros paredzēta ūdensapgādes, siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras izbūve un pārbūve Kultūras un sporta kvartāla teritorijā. Īstenošanas ietvaros paredzēts arī pazemes inženierkomunikāciju izvietojums vienotos inženierkomunikāciju kanālos zem plānotajiem ceļiem un laukumiem, paredzot pieslēgumu vietas pie ēkām/būvēm tā, lai pieslēgumi iekšējiem inženierapgādes tīkliem tiktu veidoti moduļu veidu komunikāciju telpās. Infrastruktūras vienība Nr.7 (Rīgas pilsētas pašvaldības īstenota projekta aktivitāte – Ārpusteritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves. Infrastruktūras vienības ietvaros plānoti 4 posmi (objekti)): Vagonu ielas sakārtošana (Vagonu ielas atvēršana), Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, lietus ūdens kanalizācijas kolektora un tā pieslēguma izbūve, krustojumu pārbūve un satiksmes organizācijas pārkārtošana Daugavas stadiona pievedceļos Galvenās lietotāju/pakalpojumu saņēmēju grupas • Rīgas pilsētas iedzīvotāji un viesi • Kultūras un sporta kvartāla apmeklētāji Pakalpojumu saņēmēju grupas vajadzības Kultūras un sporta kvartāla izveide veicinās teritorijas apmeklētības pieaugumu, tādējādi veicinot satiksmes un apmeklētāju plūsmas pieaugumu kvartāla teritorijā un Grīziņkalna apkaimē. Turklāt, Daugavas stadiona teritorijai blakus esošā Deglava ielas pārvada funkcionālais un tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, tādējādi palielinot satiksmes organizācijas risku, palielinoties satiksmes plūsmai kvartālam piegulošajās teritorijās. Papildus tam, līdz ar Kultūras un sporta kvartāla izveidi, tiek palielināta cita veida inženierinfrastruktūras noslodze kvartālam piegulošajās teritorijās, t.sk. slodze krustojumos un kvartāla pievedceļos, lietus ūdens kanalizācijas izmantošana u.c. Funkcionalitāte un izmantošanas mērķis • Transporta un gājēju plūsmas nodrošinājums Kultūras un sporta kvartālā un teritorijai piegulošajās ielās • Teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošinājums Sasniedzamais rezultāts Veikti transporta un gājēju plūsmas uzlabojumi, un papildu inženierkomunikāciju izbūve, nodrošinot atbilstību apkaimes iedzīvotāju un Kultūras un sporta kvartāla apmeklētāju vajadzībām ar mērķi ne vien saglabāt apstākļus esošajā līmenī, bet uzlabot tos, tādējādi arī veicinot Grīziņkalna apkaimes revitalizāciju. Infrastruktūras vienības un to funkcionalitāte attēlo pašreiz plānoto Kultūras un sporta kvartāla objektu funkcionalitāti, taču lēmums par konkrētu infrastruktūras vienību izbūvi tiks pieņemts Kultūras un sporta kvartāla apbūves minimālā būvprojekta izstrādes laikā, kad projektētājs sagatavos minimālā būvprojekta risinājumu priekšlikumu būvniecības izmaksu aplēses. Kultūras un sporta kvartāla attīstībai plānota finansējuma piesaiste Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" ietvaros, vienlaikus nodrošinot, ka katra projekta ietvaros īstenotās aktivitātes un ieguldījumi nepārklājas ar izmaksām un darbībām otrā projektā.
Projekta kopsavilkums :Projekta īstenotājs: VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” (VSIA). Projekta partneri: Rīgas pilsētas pašvaldība, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Projekta mērķis: izveidot mūsdienīgu Kultūras un sporta kvartālu ar daudzveidīgu kultūras un sporta aktivitāšu piedāvājumu, kas veicina Grīziņkalna un tam piegulošo apkaimju iedzīvotāju aktīvu iesaisti kultūras un sporta aktivitātēs un uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumu, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz tuvējo apkaimju sociālekonomiskās vides uzlabošanos un teritorijas revitalizāciju. Galvenās darbības projekta mērķu sasniegšanai: • Projekta vadības nodrošināšana; • Projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošana; • Autoruzraudzība; • Būvprojekta izstrādes un būvniecības procesu vadība un būvuzraudzība; • Jaunu būvju būvniecība, esošu būvju pārbūve, atjaunošana vai restaurācija; • Revitalizējamās teritorijas labiekārtošana; • Iekārtu un stacionārā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana infrastruktūras vienībās; • Informatīvo un publicitātes pasākumu plānošana; • Projekta darbības nodrošināšanas ekspertu piesaiste. Projekta kopējās izmaksas: 67 560 868,06 EUR, t.sk.: • Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums: 39 931 548,49 EUR • Attiecināmais valsts budžeta finansējums: 5 546 744,82 EUR • Attiecināmais pašvaldības finansējums: 1 500 000,00 EUR • Privātās attiecināmās izmaksas: 1 725 134,98 EUR • Publiskās neattiecināmās izmaksas: 7 963 812,74 EUR • Privātās neattiecināmās izmaksas: 10 893 627,03 EUR. Projekta īstenošanas laiks: 2017.gada 5.jūnijs – 2022.gada 31.decembris, neiekļaujot projekta atbalstāmās darbības, kas veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas. Projekta rezultātā būs īstenotas darbības saistībā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto sabiedriski nozīmīgu kultūras un sporta objektu izveidi un pārbūvi un Rīgas attīstības programmā 2014.-2020.gadam un tās Investīciju plānā atbalstāmu degradēto teritoriju revitalizēšanu, t.sk.: • Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto, lai Rīga varētu veiksmīgi tuvināties citām Eiropas metropolēm, pilsētai, sadarbojoties ar valsti un privātajām iniciatīvām, līdz 2030.gadam ir nepieciešams uzbūvēt tādus sabiedriski nozīmīgus objektus kā Zinātniski tehnoloģiskais parks, koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, starptautiskais kongresu centrs un multifunkcionāls pilsētas stadions. • Projekta īstenošana veicina vismaz šādu Rīgas attīstības programmā 2014.-2020.gadam noteikto rīcības virzienu īstenošanu: o Rīcības virziens Nr.3 “Atpazīstama un iesaistoša kultūrvide”; o Rīcības virziens Nr.5 “Daudzveidīgas sporta iespējas”; o Prioritārais rīcības virziens Nr.11 “Līdzsvarota satiksmes infrastruktūra un organizācija”. • Projekta īstenošana ir noteikta Rīgas attīstības programmā 2014.-2020.gadam Investīciju plānā 2016. – 2018.gadam.
Līguma noslēgšanas datums*** :05.06.2017
Projekta sākuma datums :05.06.2017
Projekta beigu datums**** :31.12.2022
Nozare***** :
Npk. Nosaukums Kods Procenti
1. Rūpniecībā izmantotās un piesārņotās zemes rehabilitācija 089 -
ES līdzfinansējuma likme par katru prioritāro virzienu :85.00
Darbību saraksta pēdējās atjaunināšanas datums :19.12.2020
*     - Projekta nacionālā publiskā finansējuma apmērs
**    - Projekta nacionālā privātā finansējuma apmērs
***   - Civiltiesiskā līguma vai vienošanās noslēgšanas datums
****  - Paredzamais darbības fiziskās pabeigšanas vai pilnīgas īstenošanas datums
***** - Projekta intervences kategorijas nosaukums saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punktu

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Uz augšu