}

ES fondi 2021 - 2027

2018. gada 29. un 30. maijā Eiropas Komisija izplatīja normatīvo aktu priekšlikumus par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai, kā arī ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās. Šie priekšlikumi bija sākums dalībvalstu diskusijām par ieviešanas nosacījumiem ES struktūrfondu - Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm un atbalsta programmām.

Regulas priekšlikums par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā.

Regulas priekšlikums par ES atbalstu ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā.

 

Ko Eiropas Komisijas priekšlikums nozīmē Latvijai?

Publicētie normatīvo aktu priekšlikumi paredz saglabāt līdzšinējo ES dalībvalstu reģionu iedalījumu trīs kategorijās (mazāk attīstītie, pārejas, vairāk attīstītie) un Latvija joprojām kvalificēsies ES fondu atbalstam kā Mazāk attīstītais reģions. Lai arī vienošanās par finansējuma sadalījumu starp ES dalībvalstīm tiks panākta diskusiju gaitā, tomēr, veicot priekšlikuma analīzi, Latvija neatbalsta EK piedāvājumu, kas Latvijai paredz 13% Kohēzijas politikas atbalsta samazinājumu, kas ir lielāks par Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi. Kā valstij, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir ~65% no ES vidējā līmeņa, Kohēzijas politikas atbalsts joprojām ir svarīgs. Šajā kontekstā nav pieņemams arī piedāvātais ES fondu līdzfinansējuma daļas samazinājums no 85% uz 70% mazāk attīstīto reģionu kategorijai, kā arī izmaiņas PVN attiecināmības kārtībā.

 

Eiropas Komisijas priekšlikuma Kohēzijas politikai 2021.-2027. gada ietekme uz Latviju

Kohēzijas politikas regulējuma izskatīšana Eiropas Savienībā

Pēc Eiropas Komisijas regulu priekšlikumu publicēšanas darbs ar Kohēzijas politikas regulējuma izstrādi tiek turpināts ES Padomē, kur dalībvalstis diskusijās ar Eiropas Komisiju izstrādā nostājas par nepieciešamajām izmaiņām regulējumā. Ņemot vērā Kohēzijas politikas kopējo nozīmi ES budžetā, tad lielākā daļa no elementiem ar finanšu ietekmi tiek skatīti ES daudzgadu budžeta darba grupā, kur lēmumi tiek panākti pēc vienbalsības principa. Savukārt, Kohēzijas politikas ieguldījumu mērķi, ieviešanas sistēma, kā arī citi saturiski regulējuma aspekti tiek skatīti ES Padomes Strukturālo pasākumu darba grupā. Pēc Padomes nostājas apstiprināšanas regulējuma priekšlikumi tiek virzīti izskatīšanai trialogu procesā, kur notiek diskusijas starp Eiropas Komisiju, ES Padomi un Eiropas Parlamentu par regulējuma gala redakcijām.

 

Viedokļu koordinācija Latvijā

Lai aizstāvētu Latvijas intereses attiecībā uz ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada ir izveidotas starpinstitucionālas ekspertu darba grupas, kurās tiek formulētas Latvijas intereses un pozīcijas par Eiropas Komisijas priekšlikumiem ES budžeta ietvaram un sektorālajiem tiesību aktiem. Viedokļa formulēšanai par kopējo budžeta ietvaru ir izveidota darba grupa Latvijas nacionālo pozīciju izstrādei par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020. gada, kuru koordinē Ārlietu ministrija. Savukārt, darbs ar Kohēzijas politikas regulējuma saturiskajiem elementiem tiek veikts Finanšu ministrijas izveidotajā Kohēzijas politikas nākotnes darba grupā. Abās darba grupās ir iesaistīti nozaru ministriju pārstāvji, kā arī sociālie partneri un pašvaldību organizācijas.

 

Kopējais laika ietvars Kohēzijas politikas regulējuma izstrādei

Nākošā ES fondu plānošanas perioda laicīga uzsākšana ir augsta politiska prioritāte gan ES līmenī, gan Latvijā. Par to liecina laicīga regulējuma priekšlikumu publicēšana un sarunu uzsākšana par darbības programmu saturu. Vienlaikus darbības ES fondu programmu izstrādes ātrumu ietekmēs vairāki paralēli procesi – vienošanās ātrums par kopējo ES budžeta ietvaru un sektorālo regulējumu, sarunu process starp Eiropas Komisiju un Latviju par ieguldījumu prioritātēm, kā arī nacionālo plānošanas dokumentu izstrāde, kas būs pamats ES fondu ieguldījumiem 2021.-2027. gada plānošanas periodā. Visu iesaistīto pušu mērķis ir panākt, ka 2021. gada sākumā ir apstiprināts normatīvais regulējums un dalībvalstis var uzsākt ES fondu ieguldījumus izvairoties no nozīmīgiem investīciju pārrāvumiem.

Jāatzīmē, ka 2019. gada 27. februārī Eiropas Komisija publicēja 2019. gada ziņojumu par Latviju , kas tiek izstrādāts Eiropas Semestra ietvaros. Gatavojoties 2021.-2027. gada plānošanas periodam ziņojumā ir iekļauts jauns pielikums(D pielikums), kurā tiek sniegts Eiropas Komisijas redzējums par Latvijas investīciju vajadzībām Kohēzijas politikā. Pielikumā sniegtā analīze un priekšlikumi kalpos kā Eiropas Komisijas sākotnējā pozīcija sarunām ar Latviju par Kohēzijas politikas darbības programmas saturu.

 

Kohēzijas politikas regulējuma un programmu satura izstrādei

 

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Pēdējo reizi informācija šajā sadaļā atjaunota 2019. gada 1. aprīlī
Uz augšu