Kohēzijas politika

 

Kohēzijas politika ir svarīgākā ES ieguldījumu politika. Tā ir vērsta uz visiem Eiropas Savienības reģioniem un pilsētām, lai palīdzētu radīt darbavietas, atbalstītu uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Jēdziens "Kohēzijas politika" izsaka politisko regulējumu Eiropas līmeņa solidaritātei, kas izpaužas simtiem tūkstošos projektu, kurus visā Eiropā finansē no diviem struktūrfondiem, t.i. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF), kā arī no Kohēzijas fonda.

 Ekonomiskās un sociālās kohēzijas princips, ko dalībvalstis iekļāva 1986. gada Vienotajā Eiropas aktā, paredz "mazināt atšķirības starp dažādiem reģioniem un mazattīstīto reģionu atpalicību".

 Plānotajā jaunajā līgumā par Eiropas Savienību šai koncepcijai pievienots trešais elements, jo runa jau ir par "ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politiku".

 Tas nozīmē, ka Kohēzijas politika jāveido tā, lai veicinātu līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku attīstību, ievērojot dažādu teritoriju īpašas iezīmes, kā ģeogrāfiskie un ģeopolitiskie izaicinājumi.

 Kāda ir Kohēzijas politikas ietekme?

Kohēzijas politikai ir nozīmīga ietekme, dažās valstīs ES fondu ieguldījumi sasniedz pat 4% no iekšzemes kopprodukta. Sākot plānošanu, dalībvalstis (valstu stratēģiskajos ietvardokumentos) nosaka kvantitatīvus sasniedzamos mērķus.

Dalībvalstis un Eiropas Komisija novērtē programmas, lai noteiktu, kāda ir to ietekme. Reizi trijos gados Komisija publicē ekonomiskās un sociālās kohēzijas ziņojumu, kur aprakstīta reģionu attīstība un politikas rezultāti. Tā arī reizi gadā nāk klajā ar progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju.

 Kā ES skatījumā definē reģionu?

ES dalībvalstu teritoriālais sadalījums ir ļoti daudzveidīgs. Lai būtu vieglāk pārvaldīt programmas un salīdzināt statistikas datus, ir ieviesta t.s. NUTS (teritoriālo statistisko vienību nomenklatūra) klasifikācija. Katra valsts ir iedalīta statistiskajās vienībās, bet Eiropas Savienībā NUTS 2 līmenī atbilstoši Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) definīcijai ir pavisam 271 vienība.

NUTS ir trīs līmeņu hierarhiska klasifikācija, kas iedala dalībvalstis noteiktā skaitā NUTS 1. līmeņa reģionu. Katrs no tiem sīkāk iedalās NUTS 2. līmeņa reģionos, kuri savukārt pāriet NUTS 3. līmeņa reģionos.

NUTS nomenklatūra tiek izmantota Eiropas Kopienas reģionālās politikas strukturēšanā, nosakot reģionus, kas kvalificējas ES struktūrfondu atbalstam.

Plašāku informāciju iespējams skatīt  Eiropas Kopienu Statistikas biroja mājaslapā.

Lai noteiktu NUTS reģiona vidējo lielumu NUTS regula nosaka iedzīvotāju skaita minimālo un maksimālo robežu, kas atsevišķos gadījumos var tikt nebūtiski pārsniegta.

Līmenis

Minimums 

Maksimums 

NUTS 1

3 miljoni 

7 miljoni 

NUTS 2

800 000 

3 miljoni 

NUTS 3

150 000 

800 000 

 

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Pēdējo reizi informācija šajā sadaļā atjaunota 2016. gada 2. septembrī
Uz augšu