}

FM: Latvija turpinās savu interešu aizstāvību ES fondu sadalījumā pēc 2020. gada

Šī gada 29. un 30. maijā Eiropas Komisija izplatīja normatīvo aktu priekšlikumus par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai, kā arī ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās. Šie priekšlikumi ir sākums diskusijām par ieviešanas nosacījumiem ES struktūrfondu - Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm un atbalsta programmām. Līdz ar priekšlikumu publicēšanu kļūst zināma Eiropas Komisijas nostāja, un dalībvalstīm ir iespējams virzīt daudz praktiskākas sarunas par nepieciešamo atbalstu.

Pēc Eiropas Komisijas izplatītā priekšlikuma par ES fondu sadalījumu, varam jau ļoti konkrēti apspriest detaļas un piedāvāt risinājumus, kas Latvijai ļaus sasniegt vislabākos izaugsmes rezultātus. Visās jomās, kur redzam nepieciešamību tālākām reformām, kohēzijas līdzekļi ir būtisks stimuls mērķu sasniegšanai, tādēļ turpināsim savu interešu aizstāvību ES fondu sadalījumam pēc 2020. gada. Tāpat līdz šim jau esam iestājušies par ES fondu ieviešanas vienkāršošanu, brīvību dalībvalstīm noteikt savas prioritārās ieguldījumu jomas un katra fonda apjomu,” norāda Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Publicētie normatīvo aktu priekšlikumi paredz saglabāt līdzšinējo ES dalībvalstu reģionu iedalījumu trīs kategorijās (mazāk attīstītie, pārejas, vairāk attīstītie) un Latvija joprojām kvalificēsies ES fondu atbalstam kā Mazāk attīstītais reģions. Lai arī vienošanās par finansējuma sadalījumu starp ES dalībvalstīm tiks panākta diskusiju gaitā, tomēr, veicot sākotnējo priekšlikuma analīzi, nevaram atbalstīt EK piedāvājumu, kas Latvijai paredz 13 % Kohēzijas politikas atbalsta samazinājumu, kas ir lielāks par Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi. Kā valstij, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir ~65% no ES vidējā līmeņa, Kohēzijas politikas atbalsts joprojām ir svarīgs. Šajā kontekstā nav pieņemams arī piedāvātais ES fondu līdzfinansējuma daļas samazinājums no 85% uz 70 % mazāk attīstīto reģionu kategorijai.

Kā iepriekš ziņots, Latvijas interesēs ir nodrošināt resursietilpīgas infrastruktūras attīstību, kas citādi no valsts budžeta negūtu pietiekamu atbalstu. Efektīvai pilsētvides un reģionu attīstībai par vērtīgu atzīstamas integrētās teritoriālās investīcijas, kas ir mūsdienīga pieeja ES fondu ieviešanā. Pēc 2020. gada pilsētvides attīstībai ir jābūt vieglāk īstenojamai, paplašinot iespējas katrai no pašvaldībām piemeklēt un savstarpēji kombinēt nepieciešamos risinājumus tās attīstībai. Tāpat jāturpina sarunas ar Eiropas Komisiju par finansējuma pieejamību ES kopējās infrastruktūras projektiem, kur Latvijai īpaši svarīgs ir atbalsts Rail Baltica projektam.

Prognozējams, ka sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu starp dalībvalstīm un ES institūcijām, kā arī ES fondu sadales un ieviešanas nosacījumiem varētu ilgt divus vai vairāk gadus un galīgais kopapjoms un sadalījums pa programmām būs atkarīgs no šajās sarunās pieņemtajiem lēmumiem.

Regulas priekšlikums par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā

Regulas priekšlikums par ES atbalstu ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā

Informācijas sagatavotājs:

Ieva Raboviča

Komunikācijas departamenta vecākā eksperte

Tālr.: 67083880, 28301482

E-pasts: ieva.rabovica@fm.gov.lv

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Pēdējo reizi informācija šajā sadaļā atjaunota 2018. gada 30. maijā
Uz augšu