EK: No Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem Eiropas reālajā ekonomikā nonākuši jau 278 miljardi eiro

Šodien publicētajā jaunajā ziņojumā izklāstīts, kas ir panākts ar pieciem ES fondiem kopš finansēšanas perioda sākuma, ņemot vērā to, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana šobrīd darbojas ar pilnu jaudu.

Līdz 2017. gada oktobrim gandrīz puse no Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu budžeta 2014.–2020. gadam bija piesaistīti konkrētiem projektiem. Līdz 2016. gada beigām gandrīz 793 500 uzņēmumu bija saņēmuši fondu atbalstu, radot aptuveni 154 000 jaunas darbvietas.

7,8 miljoni cilvēku jau ir izmantojuši palīdzību darba meklējumos vai prasmju pilnveidošanā, un ir uzlabota 23,5 miljonu hektāru lauksaimniecības zemes bioloģiskā daudzveidība. Kopumā līdz 2016. gada beigām bija atlasīti 2 miljoni ES finansētu projektu, kas ir par 1 miljonu vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens“Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir izšķiroša nozīme mūsu vienotā tirgus stiprināšanā. Tie palīdz mūsu ekonomikai augt un stimulē jaunu darbvietu izveidi un inovācijas Eiropā. Kombinējot struktūrfondu finansējumu ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējuma iespējām, ir iespējams finansēt riskantākus, tomēr daudzsološus projektus. Tādēļ aicinu projektu virzītājus apsvērt šo iespēju.”

Par reģionālo politiku atbildīgā Komisijas locekle Korina Krecu“ES finansēto projektu skaits viena gada laikā ir divkāršojies; tas liecina, ka esam sasnieguši īstenošanas optimālo tempu. Eiropas strukturālie un investīciju fondi darbojas pilnībā un nākamajos desmit gados nodrošinās turpmāku attīstību.”

Papildus ES finansētajiem digitālajiem, sociālās iekļaušanas un vides projektiem, kas tagad sāk darboties, ziņojumā norādīts, ka 2014.–2020. gada finansēšanas periodā ieviestie jauninājumi tiešām ir atmaksājušies.

Jauni priekšnosacījumi ir uzlabojuši investīciju vidi

2017. gada martā publicētais sākotnējais novērtējums par jauniem veiksmīgu ieguldījumu priekšnosacījumiem (jeb ex ante nosacījumiem) liecināja, ka tie ir bijuši spēcīgs dzenulis veikt reformas visdažādākajās jomās – vai tā būtu atbilstība energoefektivitātes prasībām, vai publiskā iepirkuma tiesību akti un investīciju plānošana inovācijā, transportā un digitālajās tehnoloģijās.

Saskaņā ar Komisijas pagājušajā nedēļā publicētajiem dokumentiem – Komisijas pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni un Komisijas priekšlikumiem par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu – finansēšanas periodā pēc 2020. gada plānots turpināt stiprināt saikni starp ES ieguldījumiem un atbalstu strukturālajām reformām dalībvalstīs.

Mazāka birokrātija fondu līdzekļu saņēmējiem

Ziņojumā minēts, ka dalībvalstis arvien vairāk izmanto vienkāršošanas iespējas, ko piedāvā 2014.–2020. gada kohēzijas politikas satvars, jo īpaši tiešsaistes procedūras līdzekļu pārvaldībā (“e-kohēzija”), vienkāršākas pieteikšanās procedūras uzņēmumiem (“vienotie kontaktpunkti”) un vienkāršākas procedūras saņēmējiem, lai pieprasītu atmaksājumus no ES.

Vienkāršošana ir arī uzmanības centrā, pārdomājot turpmākās kohēzijas politikas uzbūvi, kur vērtīgu ieguldījumu nodrošina Komisijas izveidotā augsta līmeņa darba grupa vienkāršošanas jautājumos.

Viedāka pieejamo resursu izmantošana ir piesaistījusi vairāk privātā finansējuma

Atbilstīgi Investīciju plāna mērķim piesaistīt vairāk ieguldījumu 2014.–2020. gada satvaru izveidoja, lai atbalstītu plašāku finanšu instrumentu izmantošanu. Līdz 2016. gada beigām saskaņā ar ESI fondu programmām šādiem instrumentiem bija piesaistīti 13,3 miljardi eiro, galvenokārt MVU atbalstam, pētniecībai un inovācijai, kā arī mazoglekļa ekonomikai.

Izmantojot finanšu instrumentus, ar ESI fondiem pašlaik tiek atbalstīti vairāk nekā 76 000 uzņēmumu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros līdz šim izvēlētie MVU atbalsta projekti ir piesaistījuši privāto finansējumu 11,5 miljardu eiro apmērā no 42 miljardu eiro mērķa. 

Papildu informācija

Faktu lapa – Eiropas strukturālie un investīciju fondi darbībā

2017. gada stratēģiskais ziņojums par Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanu

Kohēzijas atklāto datu platforma

 

Informācijas avots:
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
ec.europa.eu/latvia 

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Pēdējo reizi informācija šajā sadaļā atjaunota 2017. gada 13. decembrī
Uz augšu