}

„VSIA NRC „Vaivari” infrastruktūras attīstība funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju apmaiņas fonda izveidei”

Projekta nosaukums :„VSIA NRC „Vaivari” infrastruktūras attīstība funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju apmaiņas fonda izveidei”
Projekta numurs :9.3.1.2/16/I/001
Finansējuma saņēmējs :Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""
Reģ.Nr.:40003273900
Jur. adrese: Asaru prospekts 61, Jūrmala, LV-2008
Projekta sadarbības partneri : -
Projekta īstenošanas vieta :
Npk. Vieta (adrese) Reģions
1. Visa Latvija Visa Latvija
Specifiskā atbalsta mērķa (SAM) nosaukums un numurs :9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā
Projekta kopējais finansējums :4 077 075.00
Projektam piešķirtais ES fondu līdzfinansējums : ERAF: 3 465 513.00
Nacionālais publiskais finansējums* :611 562.00
Nacionālais privātais finansējums** :-
Kopējie atbilstīgie izdevumi :4 077 075.00
Atbildīgā iestāde :Labklājības ministrija
Projekta mērķa grupa :Projekta mērķa grupa ir nelabvēlīgā situācijā esoši iedzīvotāji: 1. personas ar funkcionēšanas traucējumiem, tai skaitā personas ar invaliditāti un personas ar prognozējamu invaliditāti. 2. bērni un jaunieši no 7 līdz 25 gadiem ar funkcionēšanas traucējumiem, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Projekta ietvaros mērķa grupai tiks attīstīta infrastruktūra funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izveidei personām ar ārstniecības personu atzītiem funkcionēšanas traucējumiem. Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) kopā ar Pasaules banku veikto pētījumu par invaliditātes reālo izplatību pasaulē 2011. gadā tika apstiprināts PVO Pasaules invaliditātes ziņojums (WHO WRD-2011), kas pierādīja, ka reālais personu ar invaliditāti skaits dažādas pasaules daļās ir aptuvini vienāds neatkarīgi no valsts attīstības līmeņa u.c. apstākļiem un ir ap 15-16% no kopējā iedzīvotāju skaita – daudzās valstīs salīdzinoši vairāk nekā to parāda līdzšinējie šo valstu statistikas dati un dažādu pētījumu rezultāti. Latvijā pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas(VDEĀVK) datiem ir tikai ap 8,3 % cilvēku ar noteiktu invaliditāti(2014. gada dati), tai pašā laikā Igaunijā pēc invaliditātes noteikšanas sistēmas reformas un barjeru samazināšanas šajā procesā personu ar noteiktu invaliditāti skaits no 7-8% ir pieaudzis līdz aptuveni 14% un tuvojas PVO pētījumos noskaidrotajam līmenim. Šīs atšķirības starp reālo cilvēku ar invaliditāti skaitu rada grūtības nepieciešamā atbalsta asistīvo tehnoloģiju pakalpojumu finansējuma un citu resursu plānošanā, jo rada izkropļotu faktisko nepieciešamību atainojumu statistikas datos. 2014. gadā iesniegumu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai Vaivaru TPC iesniedza 9563 personas. Vaivaru TPC apkopotie dati liecina, ka vislielākais pieprasījums pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem koncentrējās Rīgas plānošanas reģionā - 60% no tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma saņēmēju skaita, bet pārējā Latvijas teritorijā pieprasījums pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem ir vienmērīgāks – Latgales plānošanas reģionā – 15%, Zemgales plānošanas reģionā – 10%, Kurzemes plānošanas reģionā – 9% un Vidzemes plānošanas reģionā – 6%. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) sniegtā informācija, lai gan izglītojamo ar speciālajām vajadzībām (funkcionēšanas traucējumiem) skaits, kas tiek integrēti vispārējās izglītības iestādēs, gan speciālajās izglītības programmās, gan vispārējās izglītības programmās ir nedaudz palielinājies - 2013./2014.mācību gadā mācījās 5.49% no kopējā skolēnu skaita dienas skolās, tomēr vispārizglītojošajās skolās, apgūstot vispārējās izglītības programmu, mācās tikai zem 1% šādu bērnu. Savukārt pēc speciālās izglītības programmas vispārizglītojošajās skolās 2013./2014.mācību gadā mācījās 31% skolēnu, kam diagnosticētas speciālās vajadzības. Latvijā 2013./2014.mācību gadā kopā ir 807 vispārizglītojošās dienas skolas, kurās mācās 197 863 skolēnu, no kurām 61 speciālās izglītības iestāde ar 5805 skolēniem. Turpina palielināties arī to izglītojamo skaits, kuri mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs - 2013./2014.mācību gadā 25 iestādēs, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, mācījās 387 audzēkņi ar speciālām vajadzībām. Lai ikviena persona, tai skaitā persona ar funkcionēšanas traucējumiem, spētu dzīvot neatkarīgu dzīvi, tai ir nepieciešams nodrošināt iespēju iekļauties darba tirgū. Kā priekšnosacījums nodarbinātībai ir izglītības pieejamība un kvalitāte atbilstoši personas ar funkcionēšanas traucējumiem spējām un vajadzībām. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras bērni un jaunieši ar funkcionēšanas traucējumiem izglītības sistēmā, ir nespēja nodrošināt bērnu ar speciālajām vajadzībām ar atbilstošiem un piemērotiem mācību līdzekļiem un tehniskajiem palīglīdzekļiem, kā arī medicīnisku aprūpi sakarā ar nepietiekamu finansējumu. Daudzi bērni mācās speciālās skolās, bet tie, kas apmeklē vispārējās izglītības iestādes, bieži vien nesaņem piemērotu atbalstu, līdz ar ko jānodrošina, lai kvalitatīva izglītība un atbalsts bērniem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamajā apjomā būtu pieejams visās Latvijas pašvaldībās. Tā kā tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju loku pamatā veido sociāli mazaizsargātas iedzīvotāju grupas – nestrādājošas personas ar invaliditāti, pensijas vecumu sasniegušās personas, bērni līdz 18 gadu vecumam, personas ar funkcionēšanas traucējumiem un anatomiskiem defektiem - to nepieejamība kavē šo personu integrāciju izglītības sistēmā, darba tirgū, sabiedrībā vai arī pilnībā liedz iespēju patstāvīgi funkcionēt.
Projekta kopsavilkums :Projekta mērķis ir attīstīt infrastruktūru funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izveidei personām ar ārstniecības personas atzītiem veselības stāvokļa izraisītiem funkcionēšanas traucējumiem. Projekta ietvaros plānots veikt ēku rekonstrukcija (pārbūve un atjaunošana) gan funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas (laboratorijas) izveidei, gan asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izveidei, kā arī teritorijas labiekārtošanu. Iegādāties funkcionēšanas novērtēšanas laboratorijai nepieciešamo aprīkojumu, iegādāties nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus apmaiņas fonda izveidei un izveidot sistēmu funkcionēšanas novērtēšanas informācijas apkopošanai. Pasākumu ieviešanas uzraudzību nodrošina Labklājības ministrijas uzraudzības padome. Projektu plānots uzsākt 2016. gada jūlijā. Plānotais projekta ilgums ir 78 mēnesis. Tā finansējums ir 4 077 075EUR, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (ERAF) - 3 465 513 EUR un valsts budžeta finansējums - 611 562EUR.
Līguma noslēgšanas datums*** :19.07.2016
Projekta sākuma datums :19.07.2016
Projekta beigu datums**** :31.12.2022
Nozare***** :
Npk. Nosaukums Kods Procenti
1. Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, projektu demonstrēšana un atbalsta pasākumi 013 7.00
2. Cita sociālā infrastruktūra, kas sekmē reģionālo un vietējo attīstību 055 -
ES līdzfinansējuma likme par katru prioritāro virzienu :85.00
Darbību saraksta pēdējās atjaunināšanas datums :15.08.2018
*     - Projekta nacionālā publiskā finansējuma apmērs
**    - Projekta nacionālā privātā finansējuma apmērs
***   - Civiltiesiskā līguma vai vienošanās noslēgšanas datums
****  - Paredzamais darbības fiziskās pabeigšanas vai pilnīgas īstenošanas datums
***** - Projekta intervences kategorijas nosaukums saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punktu

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Uz augšu