}

Dažādības veicināšana

Projekta nosaukums :Dažādības veicināšana
Projekta numurs :9.1.4.4/16/I/001
Finansējuma saņēmējs :Sabiedrības integrācijas fonds
Reģ.Nr.:90001237779
Jur. adrese: Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Projekta sadarbības partneri :
Npk. Nosaukums Reg. Nr. Adrese
1. Nodrošinājuma valsts aģentūra 90009112024 Čiekurkalna 1. līnija 1 k-1, Rīga, LV-1026
2. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 90000054163 Čiekurkalna 1. līnija 1 k-3, Rīga, LV-1026
Projekta īstenošanas vieta :
Npk. Vieta (adrese) Reģions
1. Visa Latvija Visa Latvija
Specifiskā atbalsta mērķa (SAM) nosaukums un numurs :9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū
Projekta kopējais finansējums :6 813 045.00
Projektam piešķirtais ES fondu līdzfinansējums : ESF: 5 791 088.00
Nacionālais publiskais finansējums* :1 021 957.00
Nacionālais privātais finansējums** :-
Kopējie atbilstīgie izdevumi :6 813 045.00
Atbildīgā iestāde :-
Projekta mērķa grupa :Ņemot vērā pastāvošās problēmas, pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts sekojošām mērķa grupām (mērķa grupa un tās raksturojums): 1) Personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskiem dzimuma dēļ, tai skaitā personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no vardarbības cietušas personas, personas, kuras kopj citu ģimenes locekli, viena vecāka ģimenes pārstāvji. Diskriminācijas riski, kas rodas dzimuma dēļ, joprojām ir izplatīti Latvijas sabiedrībā. Tā piemēram, lai gan sieviešu iegūtā izglītība ir augstāka nekā vīriešiem, un darba redzamības ziņā sieviešu pozīcijas ir stabilas un stipras, joprojām pastāv segregācija pa profesiju grupām un saimnieciskās darbības veidiem, kā arī sieviešu atalgojuma līmenis ir par 13-15% zemāks kā vīriešiem (12). Tāpat diskriminācijas riskam ir pakļautas personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, lielākoties sievietes. Atbilstoši NVA datiem, 2015.gada oktobrī 9,1% bezdarbnieku sastādīja personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Personas, kuras cietušas no vardarbības, ne tikai sastopas ar diskrimināciju, bet sabiedrībā ir arī vāja izpratne par situācijas problemātiskumu. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 15,8% aptaujas respondentu atzīst, ka vardarbība pret sievieti ģimenē ir attaisnojama. Joprojām sabiedrībā valda uzskats, ka vardarbība ģimenē ir šīs ģimenes iekšējā lieta, kurā neviens no malas nedrīkst iejaukties – tā uzskata 46,5% respondentu. Ļoti bieži vardarbība ģimenē netiek atpazīta. Par vienu no iemesliem ilgstošai atkarībai no varmākas tiek minēti finansiāli un mājokļa apsvērumi. Līdz ar to motivācija iesaistīties darba tirgū ir saistāma ar personas neatkarības veicināšanu. Visbeidzot, arī aprūpētāju vidū galvenokārt ir sievietes, un tikai daļa no aprūpes sniedzējiem spēj iesaistīties pilna laika darba attiecībās. Tāpēc sievietes biežāk nekā vīrieši saskaras ar profesionālās darbības pārtraukumiem, viņu karjeras un ienākumu izaugsmes iespējas ir ierobežotākas, un viņas vairāk nekā vīrieši strādā nepilnas slodzes darbu. 2) Personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskiem vecuma dēļ (personas pēc 50 gadu vecuma (50+)). Personas pirmspensijas vecumā gan pieredz diskrimināciju darba vietā, gan saskaras ar grūtībām darba attiecību nodibināšanā. 2015.gadā lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 37,5% un ilgstošie bezdarbnieki – 30,7%. Personas vecumā 50+ sastāda lielāko ilgstošo bezdarbnieku grupu. 2015.gada laikā ar diskrimināciju darbavietā paši ir saskārušies 9,7% strādājošo pirmspensijas vecuma cilvēku. Papildus, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nesaskata iespējas, ko sabiedrības attīstībai var sniegt personas pirmspensijas vai pensijas vecumā, un drīzāk skata sabiedrības novecošanos kā negatīvu parādību (13). 3) Personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskiem invaliditātes dēļ, tai skaitā bezdarbnieki ar invaliditāti, personas ar invaliditāti un zemu izglītības līmeni. Latvija ieņem trešo vietu pēc nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu ar invaliditāti īpatsvara (Latvijā tas ir 43%, ES vidējais līmenis - 30%) un sesto vietu pēc plaisas starp personām ar invaliditāti un pārējiem iedzīvotājiem pēc šī rādītāja (14 procentpunkti Latvijā un 8.5 procentpunkti vidēji ES). Darbspējas vecuma (15-64 gadi) personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis (16.2%) ir ļoti zems gan absolūtā izteiksmē, gan salīdzinājumā ar pārējo iedzīvotāju nodarbinātības līmeni (67.4%). Dati liecina par akūtu darbaspēka neizmantošanu. Minēto pastiprina arī joprojām pastāvošie pieejamības šķēršļi izglītībai, īpaši augstākajai izglītībai. Turklāt, sabiedrības attieksme nav atbalstoša personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai (14). 4) Personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskiem etniskās piederības dēļ, tai skaitā romu tautības pārstāvji un citas etniskās minoritātes. Gandrīz visi rādītāji, kas raksturo indivīdu situāciju darba tirgū, labklājību un veselību, kā arī daļa no izglītības jomas rādītājiem, liecina, ka personas, kas pieder nacionālajām minoritātēm situācija kopumā ir nelabvēlīgāka nekā latviešu situācija. Nodarbinātības plaisa starp latviešiem un personām, kuras pieder nacionālajām minoritātēm, 2013. gadā bija 5% Latvijas pilsoņu vidū un 8% starp latviešiem un personām bez Latvijas pilsonības. Turklāt, slēptā bezdarba līmenis darbspējas vecuma nelatviešu vidū ir par pusi augstāks nekā latviešu vidū, bet jauniešu grupā - divreiz augstāks (15). Romu tautības personas ES joprojām saskaras ar dziļu nabadzību, sociālo atstumtību, diskrimināciju un šķēršļiem viņu pamattiesību īstenošanā. Latvijas Fakti veiktajā aptaujā 2015.gadā (16) 74,8% aptaujas dalībnieki norādīja, ka viņi pašlaik nestrādā. No nestrādājošajiem romu tautības pārstāvjiem 44,5% ir reģistrētie bezdarbnieki, 25,6% - pensionāri, invalīdi; 17% - nereģistrētie bezdarbnieki, kas nestrādā īslaicīgi. Romu tautības pārstāvji atzīst, ka paši vai viņu tuvākie ģimenes locekļi ir saskārušies ar diskrimināciju darba vietā, izglītības iestādēs un valsts un pašvaldību institūcijās. 5) Darba devēji (komersanti, valsts un pašvaldību iestādes) un to darbinieki. Lai varētu veiksmīgi darboties pretdiskriminācijas jomā, atsevišķi valsts institūciju pārstāvji atzīst, ka viņiem ir nepieciešams regulārs atbalsts darbinieku izglītošanā par diskriminācijas jautājumiem, īpaši ņemot vērā augsto zemākā līmeņa darbinieku (kuri visbiežāk ir kontaktā ar iedzīvotājiem) rotāciju un mobilitāti valsts iestāžu struktūrās (17). Galvenais šķērslis ir iestādēm pieejamo budžeta līdzekļu trūkums šādiem mērķiem. Atsevišķu ministriju pārstāvji uzskata, ka situācija diskriminācijas jomā ir cieši saistīta ar plašākiem procesiem un pārmaiņām sabiedrībā, kuru ietekmē parādās jaunas diskriminācijas riskam pakļautās grupas, jaunas atšķirīgas attieksmes, izpausmes formas, un jaunas jomas, kurās cilvēki var tikt diskriminēti pēc dažādām pazīmēm. 6) Patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Kopš 1998.gada, kad Latvijā izveidota patvēruma pieteikšanas sistēma, patvērumu ir pieprasījušas 1 621 personas, bēgļa statuss piešķirts 65 personām, savukārt alternatīvais statuss – 137 personām. Saasinoties sociālekonomiskajiem apstākļiem un notikumiem pasaulē, arvien vairāk cilvēki no trešajām valstīm kā patvēruma meklētāji ierodas Eiropā. Saistībā ar to Latvija 2015.gada rudenī ir apņēmusies, sākot ar 2016.gadu, Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uzņemt daļu Eiropas patvēruma meklētāju (531 persona). Personu skaits, kuras ikgadēji ierodas Latvijā patstāvīgi (aptuveni 300 personas gadā). Ņemot vērā, ka patvēruma meklētāju skaits, kas tiks pārvietotas uz Latviju, kā arī personas, kas ierodas Latvijā patstāvīgi, ir augsts, tādējādi, ir nepieciešams stiprināt atbalsta pasākumus gan patvēruma meklētājiem, gan personām, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvā statusu, sociālekonomiskās iekļaušanas veicināšanai. Pastāv risks, ka personas, kuras pieder šai grupai, var saskarties ar diskrimināciju ne tikai to juridiskā statusa, bet arī etniskās piederības, reliģijas, ģimenes statusa, izglītības līmeņa, dzimuma un vecuma dēļ, ko pastiprina vājā Latvijas sabiedrības kompetence starpkultūru tolerances jomā. (12) Eirostat dati par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām, pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tsdsc340&plugin=1. (13) OECD Reviews of Labour Market and Social Policies: Latvia 2016. (14) Latvijas iedzīvotāju aptauja par personu ar invaliditāti tiesībām, Rīga: SIA FACTUM, 2014. (15) Hazans, Mihails, Evija Kļave, Brigita Zepa, Pētījums par pretdiskriminācijas politikas uzraudzības sistēmas izstrādi. Pētījuma rezultātu ziņojums, Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds, 2014. (16) Romi Latvijā, Pētījuma ziņojums 2015, Rīga: Sabiedrības integrācijas fonds/Tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas fakti”, 2015. (17) 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.4.pasākuma “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” sākotnējais novērtējums, Labklājības ministrija, 2015.gada decembris.
Projekta kopsavilkums :Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.4. pasākuma “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds īsteno projektu “Dažādības veicināšana”. Projektu īsteno: Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Nodrošinājuma valsts aģentūru. Projekta mērķis: Veicināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto personu nodarbinātību un sociālekonomisko iekļaušanos, vienlaikus sekmējot sabiedrības informētību un vispārējo izpratni par diskriminācijas novēršanu un iekļaujošu sabiedrību. Projekta ietvaros paredzēts īstenot šādas aktivitātes: 1) Diskriminācijas novēršanas un sociālās iekļaušanas pakalpojumu īstenošana sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem, tai skaitā: - mērķa grupas profilēšana; - motivācijas paaugstināšana un atbalsta pakalpojumu nodrošināšana; - vidusposma izvērtējuma veikšana. 2) Izmēģinājumprojekta "Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā" (gender budgeting) īstenošana un attiecīgu ieteikumu sniegšana; 3) Diskriminācijas novēršanas pasākumu īstenošana darba devējiem un to darbiniekiem, tai skaitā: - izglītojoši pasākumi par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem; - atbalsta pasākumi iekļaujošas darba vides veicināšanai un dažādības vadībai. 4) Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu; 5) Informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu; 6) Sabiedrības izpratnes un informētības pasākumu īstenošana par sociālās iekļaušanas veicināšanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem. Mērķa grupas: 1) sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto personu grupas: - personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskiem dzimuma dēļ, tai skaitā personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no vardarbības cietušas personas, personas, kuras kopj citu ģimenes locekli, viena vecāka ģimenes pārstāvji; - personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskiem vecuma dēļ (personas pēc 50 gadu vecuma (50+)); - personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskiem invaliditātes dēļ, tai skaitā bezdarbnieki ar invaliditāti, personas ar invaliditāti un zemu izglītības līmeni; - personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskiem etniskās piederības dēļ, tai skaitā romu tautības pārstāvji un citas etniskās minoritātes. 2) darba devēji un to darbinieki; 3) patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Projekta pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 813 045 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 5 791 088 euro un valsts budžeta finansējums – 1 021 957 euro. Projekta īstenošana paredzēta no 2016.gada 1.ceturkšņa līdz 2022.gada 4.ceturkšņa beigām.
Līguma noslēgšanas datums*** :05.08.2016
Projekta sākuma datums :04.01.2016
Projekta beigu datums**** :31.12.2022
Nozare***** :
Npk. Nosaukums Kods Procenti
1. Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību 109 -
ES līdzfinansējuma likme par katru prioritāro virzienu :85.00
Darbību saraksta pēdējās atjaunināšanas datums :15.08.2018
*     - Projekta nacionālā publiskā finansējuma apmērs
**    - Projekta nacionālā privātā finansējuma apmērs
***   - Civiltiesiskā līguma vai vienošanās noslēgšanas datums
****  - Paredzamais darbības fiziskās pabeigšanas vai pilnīgas īstenošanas datums
***** - Projekta intervences kategorijas nosaukums saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punktu

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Uz augšu