ES fondu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Ziņojums par horizontālās prioritātes „Makroekonomiskā stabilitāte” īstenošanu un sasniegto 2015.gadā

Ziņojums
1.-5.5.pielikums
5.6.pielikums

 

Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas ietvaros Latvija kā ES dalībvalsts iepriekšējos gados saņēma un turpinās saņemt ievērojamus līdzekļus, vērstus uz ražošanas potenciāla palielināšanu, sociālās nevienlīdzības samazināšanu un energoefektivitātes veicināšanu. Saņemtie līdzekļi tiek investēti dažādos tautsaimniecības segmentos, piemēram,  veselības, izglītības un transporta infrastruktūrā, jaunu tehnoloģiju attīstībā un nodarbinātības veicināšanā.

ES fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) finansējums 2007. – 2013.gadā Latvijā bija 4,530 mljrd. euro, kas ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un kopumā ES fondi veido aptuveni 70% no kopējā publiskajā finansējuma. 2014. – 2020.gada plānošanas periodā plānots finansēt no ES fondiem ieguldījumus tautsaimniecībā 4,418 mljrd. euro apmērā.

Attēlā redzamā ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) aprēķināta, ņemot visu saņemto ārvalstu publisko finansējumu laika periodā no 2004. līdz 2011.gadam (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF), Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments (ISPA)) un citi fondi. Šie ietekmes aprēķini veikti pētījumā  “Izvērtējums par ES fondu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību”.

Saskaņā ar 2016.gada janvārī Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto novērtējumu[1] par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ietekme uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi pēdējos piecos gados, tā bijusi vidēji 1 – 2% gadā. Minēto aprēķinu sagatavoja FM Tautsaimniecības analīzes departaments un šajā aprēķinā izmantoti dati par veiktajiem maksājumiem no ERAF, ESF, KF 2007. – 2013.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma.

 

IKP pieauguma temps un ES investīcijas laika posmā no 2009. līdz 2015.gadam

  

Veikto maksājumu sadalījums pa Latvijas statistikas reģioniem laika periodā no 2008. gada līdz 2015.gadam, % no kopējā saņemtā maksājumu apjoma

Pēdējos gados Rīga kā galvaspilsēta piesaista vislielāko finansējuma apjomu no ES fondiem (2015.gadā ES fondu finansējuma īpatsvars Rīgas statistikas reģionā bija aptuveni 32%). Jāpievērš uzmanība tam, ka veikto maksājumu īpatsvars ir nevienmērīgs, un atšķirības starp Rīgu un pārējiem reģioniem arī 2015.gadā turpināja palielināties. Vienlaikus jānorāda, ka maksājumus saņēmušo atrašanās vieta definēta ņemot vērā juridisko adresi nevis faktisko ieguldījumu veikšanas vietu, līdz ar to redzamā informācija ir nepilnīga un neatspoguļo faktisko ieguldījumu veikšanas vietu Latvijas teritorijā.

Avots: Ziņojums par horizontālās prioritātes “Makroekonomiskā stabilitāte” ieviešanu un paveikto 2015.gadā.

Izvērtējot ES fondu investīciju ietekmi uz tautsaimniecības nozaru attīstību, Latvijas ES fondu ietekmes novērtēšanas modelī visas tautsaimniecības nozares (atbilstoši nozaru klasifikatoram NACE 2.) ir apvienotas piecos tautsaimniecības sektoros: lauksaimniecība (A), rūpniecība (B-E), privātie pakalpojumi (G-N), būvniecība (F) un publiskie pakalpojumi (O-T). Atbilstoši modeļa metodoloģijai, dati par finansējuma apjomu ir apkopoti minētajos piecos sektoros.

 

ES fondu ietekme uz nozaru pievienotās vērtības pieauguma tempu, procentpunktos

 

Avots: FM aprēķins, 2016.gada maijā.

 

ES fondu maksājumu sadalījums pa nozarēm (NACE 2.), milj. euro.

 

Avots: FM aprēķins, 2016.gada maijā.

ES fondu ievērojamā ietekme uz būvniecības sektora pieauguma tempiem ir skaidrojama ar to, ka pēckrīzes periodā būvniecības nozarē realizētos projektus lielā mērā ir nodrošinājuši tieši ES fondu finansētie inženierbūvniecības un sabiedriskā sektora ēku būvniecības un renovācijas darbu pasūtījumi. Kopējā ES fondu ieguldījumu sabiedrisko pakalpojumu jomā ietekme uz sektora pievienotās vērtības izaugsmes tempu ir salīdzinoši zema. Tas ir skaidrojams ar to, ka publiskā sektora galvenais uzdevums ir radīt nosacījumus pārējo sektoru veiksmīgai attīstībai, kā arī ar realizēto projektu specifiku.

[1]  Novērtēšanas modeli 2011.gadā izveidoja Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) sadarbībā ar Baltijas Starptautisko Ekonomikas Politikas Studiju Centru (BICEPS) un “Ernst & Young Baltic”. Pilns ziņojums par modeļa izveidi un tajā iekļautajiem nosacījumiem pieejams šīs tīmekļa vietnes sadaļā “Izvērtējumi”.

 

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Pēdējo reizi informācija šajā sadaļā atjaunota 2016. gada 1. septembrī
Uz augšu