z

ES fondi 2014 - 2020

 

 

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondu) finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Ja meklē informāciju, kā iesniegt savu projektu, apmeklē sadaļu “Projektu iesniedzējiem”!

 

Pēc garām un sarežģītām sarunām starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu tika panākta vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam. Pirmo reizi vēsturē ES daudzgadu budžets ir mazāks nekā iepriekšējais, tomēr Latvijai izdevās panākt labus nosacījumus būtiskākajās sarunu pozīcijās.

Saskaņā ar ES Padomes lēmumu par ES daudzgadu finanšu ietvaru 2014. – 2020. gadam, Latvija saņēmusi 4,4 miljardus eiro. (EUR 4 418 233 214) Kohēzijas politikas mērķu īstenošanai ar ES fondu (ERAF, ESF un KF) starpniecību. Tas nozīmē, ka šajā periodā Latvija būs ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām ES dalībvalstīm, un uz katru iedzīvotāju 2014. – 2020. gada periodā no ES budžeta saņemsim aptuveni 3000 eiro.

Lai arī šobrīd no ES budžeta saņemam 4 reizes vairāk, nekā tajā iemaksājām, ir ļoti svarīgi apzināties, ka tā ir arī Latvijas nodokļu maksātāju nauda, kas jāinvestē pārdomāti un efektīvi.

 

Latvijas izvēlētā ieguldījumu stratēģija radīta, ņemot vērā tautsaimniecības attīstību kavējošos faktorus un vajadzības, izaugsmes potenciālu, NAP 2020, NRP mērķus, EK pozīcijas dokumentā noteikto, Padomes rekomendācijas dalībvalstij un starptautisko saistību izvērtējumu. 2014. – 2020. gada plānošanas periodā Latvijai ERAF, ESF un KF ir viena darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība”, kas nosaka turpmāku efektīvu un pārdomātu ES fondu finansējuma ieguldīšanu izvirzītajos mērķos, lai palielinātu un saglabātu tā pozitīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību un Latvijas tautsaimniecību arī turpmākajos gados.

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros Latvijai izvirzīti deviņi savstarpēji saistīti un integrētas ES fondu ieguldījumu prioritārie virzieni:

1)      Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas;                                                         

2)      IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi;                        

3)      Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja;

4)      Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs;

5)      Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte;      

6)      Ilgtspējīga transporta sistēma ;

7)      Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte;

8)      Izglītība, prasmes un mūžizglītība;

9)      Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana.                      

                                        

 Papildus izvirzīti arī trīs tehniskās palīdzības prioritārie virzieni, ar kuru palīdzību tiks nodrošināta ES fondu investīciju administrācija.

Šaurāka prioritāro virzienu loka definēšana ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” sniegs iespēju vēl mērķtiecīgāk fokusēties uz konkrētu valstij un sabiedrībai būtisku problēmu risināšanu. No ES fondu finanšu ieguldīšanas šajā periodā orientācija ir uz izsvērtām un pamatotām investīcijām, tādējādi nodrošinot finanšu resursu efektīvu, ilgtspējīgu un lietderīgu ieguldījumu, kam galvenā mēraukla būs sasniegtie rezultāti. Tos izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs.

 

Prioritārais virziens

ES fondu finansējums

(EUR)

Mērķis

Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

467,5 milj.

Atbalsts pētniecība un attīstība (P&A)  inovāciju kapacitātes celšanai

IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

172,8 milj.

Atbalsts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, uzlabojot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi ar publiskā un privātā sektora integrētiem IKT risinājumiem un veicinot Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālā tirgū.

Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

314,3 milj.

Atbalsts jaunu komersantu izveidei, esošo komersantu izaugsmei un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumam

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

480,6 milj.

Atbalsts primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas, ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas dažādās nozarēs veicināšanai

Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

623,1 milj.

Atbalsts pasākumiem, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, un pasākumiem, kas nodrošina apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanos un dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas palielināšanos

Ilgtspējīga transporta sistēma

1159,8 milj.

Atbalsts komodālas, kvalitatīvas un konkurētspējīgas transporta infrastruktūras nodrošināšanai

Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

135,4 milj.

Atbalsts bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu, t.sk. jauniešu, konkurētspējas palielināšanai darba tirgū

Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

418,5 milj.

Atbalsts nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju aktivizēšana un šķēršļu mazināšana iesaistei darba tirgū un sabiedrībā

Izglītība, prasmes un mūžizglītība

516 milj.

Atbalsts kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības nodrošināšana personības attīstībai visos izglītības līmeņos

 

Faktu lapa - Īsumā par plānoto un padarīto ES fondu apguvē

Infografika: Reformēta Kohēzijas politika Eiropai

Infografika: ES fondi Latvijā

 

Izmaiņas ES fondu administrēšanas sistēmā

 Lai vienkāršotu ES fondu projektu iesniegumu iesniegšanas un projektu īstenošanas procesu finansējuma saņēmējam, 2014. – 2020. gada plānošanas periodā reorganizēta ES fondu administrēšanas sistēma. 2007. – 2013. gada plānošanas periodā sadarbības iestādes funkcijas pildīja sešas nozaru ministriju pakļautībā esošās aģentūras, savukārt ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir tikai viena sadarbības iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA), kas veic projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju tiešo apkalpošanu, veic projektu iesniegumu atlasi un nodrošina līgumu/vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu, konsultē par maksājumiem un citiem ar fondu finansējuma administrēšanu saistītiem jautājumiem.

ES fondu vadības reorganizācija veicina komunikāciju un informācijas pieejamību finansējuma saņēmējiem, kuri šajā plānošanas periodā visu nepieciešamo praktisko informāciju, tostarp par projektu atlasēm, kritērijiem, vērtēšanas kārtību, var iegūt vienā iestādē – CFLA. ES fondu vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija, un tās pienākums ir nodrošināt ES fondu vadību un īstenošanu. Vadošā iestāde, sadarbojoties ar atbildīgajām iestādēm un konsultējoties ar sociālajiem, nevalstiskā sektora un reģionālajiem partneriem, izstrādā plānošanas dokumentāciju, tādējādi nodrošinot partnerības principa ievērošanu plānošanas dokumentu sagatavošanā, kā arī nodrošinot ES fondu starpnozaru koordināciju. Tāpat vadošā iestāde nodrošina ES fondu vadības informācijas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, ES fondu izvērtēšanu un komunikācijas vadību.

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Pēdējo reizi informācija šajā sadaļā atjaunota 2015. gada 11. novembrī