z

Biežāk uzdotie jautājumi

ES fondu vizuālo elementu ansamblis, ES emblēma, atsauce uz fondiem

Regulas Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2. sadaļas 2.2.1. punkts — kā interpretēt šos noteikumus, un uz kuru fondu ir jāatsaucas? Ja finansējums komunikācijas pasākumu īstenošanai ir no Eiropas Sociālā fonda, vai tas nozīmē, ka uz visiem materiāliem, kā arī visos pasākumos ir jābūt atsaucei tieši uz ESF? Arī tad, ja šo pasākumu saturs attiecas uz, piemēram, ERAF projektiem, un auditorija ir uzņēmēji?

Tehniskās palīdzības finansētas aktivitātes arī ir projektu ietvaros, tādēļ nepieciešams atsaukties gan uz fondu, kas atbalsta materiālā aprakstīto aktivitāti, gan arī uz fondu, kas finansējis materiāla izgatavošanu (ja tas atšķiras no pirmā). Šajā gadījumā materiālā ir jābūt norādei, ka tā izgatavošanu ir finansējis ESF, savukārt materiālā aprakstīto aktivitāti uzņēmējiem atbalsta ERAF.

Komisijas 2014. gada 28. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 821/2014 4. panta 5. punktā ir noteikts, ka “ja papildus Savienības emblēmai izvieto citus logotipus, Savienības emblēmai pēc augstuma vai platuma jābūt vismaz tikpat lielai kā lielākajam logotipam.” Kā šis noteikums ir interpretējams gadījumos, kad tiek īstenots komunikācijas pasākums, kuru atbalsta, piemēram, no Tehniskās palīdzības? Vai pasākuma, kuru reklamē, logotips var būt lielāks nekā ES emblēma?

Šī noteikuma mērķis bija nodrošināt, ka Eiropas Savienības ieguldījums darbībā vai komunikācijas pasākumi ir skaidri redzams. Tā nodoms ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības ieguldījums netiek noniecināts, izmantojot stipri samazinātu ES emblēmu blakus citu darbībā iesaistīto iestāžu vai reģionu logotipiem.
Logotips, kam nav skaidri redzamas saiknes ar kādu iestādi, politiku vai ekonomiku, kas ir tikai kā dizaina elements komunikācijas pasākumā, var būt lielāks nekā ES emblēma, ja Eiropas Savienības ieguldījums joprojām ir skaidri redzams un ja attiecībā uz citiem iestāžu/administratīvajiem logotipiem utt. ir ievēroti Īstenošanas regulas 821/2014 4. panta noteikumi.

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 821/2014 4. panta 5. punktā ir noteikts: “ja papildus Savienības emblēmai izvieto citus logotipus, Savienības emblēmai pēc augstuma vai platuma jābūt vismaz tikpat lielai kā lielākajam logotipam.” Vai tas nozīmē, ka uz informatīva materiāla nevar izmantot ministrijas logotipu, kas ir lielāks nekā ES emblēma, lai gan tas neatrodas vienā rindā ar ES emblēmu? Vai šis noteikums ir par to, ka nevar izmantot lielāku logotipu vienā rindā ar ES emblēmu vai vienā materiālā? Ja vienā materiālā, tad to ir grūti izdarīt, jo, piemēram, projektu gadagrāmatā (kas skaitāms kā viens materiāls) mēs liktu ES emblēmu uz vāka un īstenoto projektu logotipus citās grāmatas lapās.

Regulas doma ir tāda, ka ir jābūt atsaucei uz fondu(-iem,) un ES, lai apliecinātu atbalstu. Kopā ar šo atsauci ir jāizvieto ES emblēma. Ja papildus tai jūs izvietojat citus logotipus, ir jāņem vērā noteikums par izmēriem. Tas nenozīmē, ka nekad un nekur nekas nevar būt lielāks par ES emblēmu. Tikai gadījumos, kad ir atsauce uz fondiem.

Melnbalta Savienības emblēma: vai var izmantot melnbalto versiju uz ekoloģiskā papīra?

Jā.

Vai arī pašvaldības drīkst ES fondu vizuālo elementu ansambli papildināt ar savu logo?

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda publicitātes vadlīniju 16.–17. lpp. ir noteikts, ka “uz informatīviem materiāliem, piemēram, prezentācijām, bukletiem, darba kārtībām, finansējuma saņēmējs var izmantot vizuālo elementu ansambli, kuru var papildināt ar savu logo”. Ja pašvaldība ir finansējuma saņēmējs, tad tās logo iekļaušana vizuālo elementu ansamblī ir akceptējama. Ja pašvaldība nav finansējuma saņēmējs, tad tās logo var novietot blakus vizuālo elementu ansamblim.
Tāpat jāņem vērā, ka ansambli var papildināt maksimāli ar vienu papildus logo. Pārējie logo, ja nepieciešams, izvietojami pēc finansējuma saņēmēja ieskatiem, piemēram, rindā blakus ansamblim.

Par Komisijas 2014. gada 28. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 821/2014 4. panta 5. punktā paredzēto noteikumu: “5. Ja papildus Savienības emblēmai izvieto citus logotipus, Savienības emblēmai pēc augstuma vai platuma jābūt vismaz tikpat lielai kā lielākajam logotipam.” 1) Vai šī prasība nozīmē, ka neviens logotips, ko izvieto blakus ES emblēmai, nedrīkst būt augstāks vai platāks par karogu? Citiem vārdiem sakot, ja tas nav augstāks, tas var būt platāks? 2) Mērot maksimālo augstumu, vai mēs saprotam pareizi, ka tiek ņemts vērā tikai karoga augstums, nevis karoga un teksta “Eiropas Savienība” augstums kopā?

Abas interpretācijas ir pareizas.

Informācijas izvietošana mājaslapās

Vai emblēmai vienmēr ir jābūt izvietotai atbalsta saņēmēja mājaslapā?

Nē. Jo īpaši gadījumos, kad līdzfinansētā darbība ir lielu organizāciju vai uzņēmumu viena no daudzām darbībām. Ir svarīgi, lai attiecīgajā lapā par šo darbību būtu nepieciešamās atsauces un logotipi. Savukārt mājaslapā, kas ir pilnībā veltīta vienai vai vairākām darbībām, jau sākuma lapā ir jābūt logotipam un atsaucēm.

Vai tīmekļa vietnē pietiek tikai ar to, ka ir izvietota Eiropas Savienības emblēma bez jebkāda teksta?

Eiropas Savienības emblēmai ir jābūt izvietotai kopā ar tekstuālu atsauci uz Eiropas Savienību. Īstenošanas regulas 4. pantā ir skaidri noteikts, ka “Eiropas Savienības nosaukumu vienmēr raksta nesaīsināti.”

Līdz kuram brīdim mums ir pienākums saglabāt pašreizējās programmas (2007.–2013. gada plānošanas periods) tīmekļa vietni? Vai šajā saistībā ir kādi noteikumi?

2007.–2013. gada plānošanas perioda programmu tīmekļa vietnes ir jāpublicē saskaņā ar Regulas Nr. 1083/2006 69. pantu. Šī regula ir atcelta ar Regulu Nr. 1303/2014, un jaunās regulas 152. pantā (Pārejas noteikumi) ir noteikts, ka Regulu Nr. 1083/2006 pēc 2013. gada 31. decembra minētajam atbalstam vai attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to noslēgumam. Tas attiecas arī uz programmas tīmekļa vietnēm: tās ir jāuztur vismaz līdz 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigām.

Vai pašvaldībām savās tīmekļa vietnēs jāizvieto īss projekta apraksts atbilstoši publicitātes vadlīnijām un to jāaktualizē ar jaunākajām ziņām? Vai šī prasība ir saistoša tikai finansējuma saņēmējam, piemēram, aģentūrai?

Prasība savā mājaslapā izvietot un aktualizēt informāciju par projektu ir saistoša arī projekta partneriem. Ja tā ir pašvaldība, tai ir saistošs šis noteikums. Pie tam, pašvaldības interesēs arī būtu popularizēt projektu un savu dalību tā īstenošanā.

Vai pietiek, ja, atspoguļojot informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru tīmekļa vietnēs, tiks norādīts specifiskā atbalsta mērķa, pasākuma nosaukums, nenorādot projekta nosaukumu, ja tas ir vienīgais finansējuma saņēmējs pasākuma ietvaros - piemēram, darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros” pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" projekts). Kas ir obligāti norādāmā informācija?

Neatkarīgi no finansējuma saņēmēju skaita pasākuma ietvaros, gan tīmekļa vietnē, gan cituviet, kur tas nepieciešams saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem un Publicitātes vadlīnijām, ir jānorāda arī projekta nosaukums.

Plakāti, stendi, plāksnes

Regulā ir teikts, ka atbalsta saņēmējs informē sabiedrību par atbalstu, kas saņemts no fondiem “sabiedrībai viegli redzamā vietā, piemēram, pie ēkas ieejas, izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par projektu (minimālais izmērs A3), tostarp par finansiālo atbalstu no Savienības”. Vai šo var interpretēt kā plakātu projekta biroja telpās? Vai tas būtu pietiekami redzams sabiedrībai? Vai arī tas ir jāizvieto uz ieejas durvīm?

Atkarībā no vietas ir jāņem vērā dažādi praktiski apsvērumi, un, ja mēs mēģinātu piemērot vienu vispārīgu definīciju, tā kaut kur varētu radīt problēmas. Svarīgākais ir “sabiedrībai viegli redzamā vietā” — tas ir jāinterpretē saprātīgi. Tas nozīmē, ka būs liela iespējamība, ka parasts apmeklētājs vietā, kur tiek īstenoti vai pārvaldīti līdzfinansētie pasākumi, redzēs plakātu (kuram ir jābūt vismaz A3 izmērā).

Regulā ir teikts, ka informatīvajā plakātā ir jābūt iekļautai informācijai par Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Vai tas nozīmē, ka vienā teikumā ir jāpiemin Eiropas Savienības ekonomiskais ieguldījums? Vai arī tas nozīmē, ka ir jānorāda precīza summa (skaitļos)?

Finansējuma saņēmējam nav pienākuma plakātā pieminēt ES finansiālā atbalsta summu. Protams, to var darīt. Lai izpildītu regulas prasības, plakātā ir jāizvieto Savienības emblēma un jāiekļauj atsauce uz Savienību un fondu vai fondiem, no kuriem atbalsta darbību (saskaņā ar XII pielikuma 2.2.1. punktu). Turklāt, sniedzot informāciju par projektu (saskaņā ar XII pielikuma 2.2.2. punktu), atbalsta saņēmējam ir jāpiemin projekta mērķis (t. i., ko ir plānots sasniegt ar projektu, lai veicinātu DP, no kuras tas ir atbalstīts, mērķus) un jānorāda, ka šo projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienība.

Kādiem jābūt A3 izmēra plakātiem, vai pietiek ar TV ekrānu pieņemšanas zālē utt.? Vai pareizi, ka informācijai ir jābūt rakstveidā un pastāvīgai, un tas nozīmē, ka der visu veidu papīra plakāti, satinami plakāti, transparenti, dēļi, ja vien to izmērs ir vismaz A3? Vai liels plazmas TV ekrāns pieņemšanas zālē arī varētu būt risinājums?

Plakāts ir plakāts, un informācijas izvietošana uz ekrāna, satinama plakāta vai transparenta būtu labs papildinājums, taču ar to nevar aizstāt plakātu, kas paredzēts regulā. Jāatzīmē, ka ir atļauts vienā informācijas stendā grupēt informāciju par vairākiem projektiem. Līdzīgi vienā plakātā var būt iekļauta informācija par vairākām darbībām, ko īsteno vienā vietā.

Vecās vēsturiskās ēkās, universitātēs, ministrijās u.c. vai pat mūsdienīgā interjerā nav tik viegli vienkārši pielikt pie sienas šo informatīvo plakātu – papīra gabalu, jo tas neizskatās labi. Dažās ēkās informācija pildītu savu uzdevumu arī tad, ja tā būtu izklāstīta nevis uz papīra, bet gan kādā labākā veidā. Tā varētu būt uz stikla vai aiz stikla, uz dēļa vai transparenta, līdzīgi kā fotogrāfijās. Vai ir iespējams izmantot citus materiālus ne tikai papīru (labākus materiālus) estētiskā nolūkā?

Ja informācija tiek sniegta vismaz A3 izmēra formātā tādā veidā, kāds ir paredzēts regulā, šos materiālus var uzskatīt par līdzvērtīgiem plakātam. TV ekrāni var būt tikai kā papildinājumi, un tie nevar aizstāt papīra plakātu (vai līdzvērtīgu formātu).

Vai pastāvīga plāksne vai informācijas stendu ir jāuzstāda tikai tad, kad ir izpildīti abi XII pielikuma 2.2.5. punkta nosacījumi? Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2.2.5. punktu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc darbības pabeigšanas atbalsta saņēmējs sabiedrībai labi redzamā vietā izvieto ievērojama izmēra pastāvīgu plāksni vai informācijas stendu par katru darbību, kas atbilst šādiem kritērijiem: a) kopējais publiskais atbalsts darbībai pārsniedz EUR 500 000; b) darbība sastāv no fiziska objekta iepirkuma vai infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanas. Interpretējot šo regulu, var secināt, ka a) un b) apakšpunkts ir kumulatīvi. Ja ir izpildīts tikai viens no diviem punktiem, atbalsta saņēmējam nav jāuzstāda plāksne vai informācijas stends.

Tieši tā. Attiecīgi “katrai darbībai” ir jāatbilst “šādiem kritērijiem”. Turklāt to atbalsta sistemātiski argumenti: saskaņā ar iepriekšminēto 2.2.4. punktu atbalsta saņēmējs sabiedrībai labi redzamā vietā izvieto ievērojama izmēra pagaidu plāksni katrai darbībai, ja tā sastāv no infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanas, ja kopējais publiskais atbalsts darbībai pārsniedz EUR 500 000. Lai uzstādītu pagaidu informācijas stendu, ir jāizpilda divi nosacījumi (“infrastruktūras vai būvdarbu finansēšana” un “atbalsts darbībai pārsniedz EUR 500 000”). Tāpēc attiecībā uz pastāvīgas plāksnes vai informācijas stenda uzstādīšanu jāpiemēro ne mazāk stingras prasības.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2.2.5. punktā ir noteikts, ka: “Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc darbības pabeigšanas atbalsta saņēmējs sabiedrībai labi redzamā vietā izvieto ievērojama izmēra pastāvīgu plāksni vai informācijas stendu par katru darbību, kas atbilst šādiem kritērijiem: a) kopējais publiskais atbalsts darbībai pārsniedz EUR 500 000; b) darbība sastāv no fiziska objekta iepirkuma vai infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanas.” Kā šis ir interpretējams?

Visām darbībām, arī tām, ko atbalsta ESF, ir nepieciešama pastāvīga plāksne vai informācijas dēlis, ja darbība sastāv no fiziska objekta iepirkuma vai infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanas. Ja konkrētās darbības galvenais elements ir fiziska objekta iepirkums vai infrastruktūras vai būvdarbu finansēšana, tad ir jāuzstāda pastāvīga plāksne vai informācijas stends. Piemēram, ja ir apmācību projekts, ko atbalsta ESF, un ir iegādātas dažas burtnīcas, lai atvieglotu darbības pārvaldību, nav nepieciešams uzstādīt plāksni vai informācijas stendu. Jāskata darbības “galveno elementu” jeb darbības galveno mērķi.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2.2.2. punkta b) apakšpunktā kā atbalsta saņēmēju pienākums ir minēts: “attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas 4. un 5. punkts, sabiedrībai viegli redzamā vietā, piemēram, pie ēkas ieejas, izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par projektu (minimālais izmērs A3), tostarp par finansiālo atbalstu no Savienības”. Ir jautājums par plakāta izvietošanas vietu. Vai tam ir jābūt atbalsta saņēmēja galvenajam birojam vai arī vietai, kur pastāvīgi tiek īstenots projekts? Vai šis noteikums attiecas arī uz ESF atbalstīto mācību kursu, konferenču vai atbalstīto darbavietu atrašanās vietām?

Plakāti ir jāizvieto (vismaz) darbības vietā. Tas attiecas arī uz mācību centriem utt.

ERAF projektu partneriem ir pienākums izvietot sava projekta plakātu labi redzamā vietā birojā. Šis pienākums attiecas arī uz ESF projektiem. Kā rīkoties, ja viena organizācija īsteno vairākus projektus, ko finansē no dažādiem fondiem? Tādā gadījumā šīs organizācijas birojs būtu pilns ar plakātiem. Vai šai problēmai ir kāds radošs risinājums?

Jūs varat apvienot informāciju par vairākiem projektiem vienā plakātā, ja vien ir izpildīti vispārīgie noteikumi par plakātā iekļaujamo informāciju (tostarp projekta mērķis un izmantotā finansējuma summa).

Ņemot vērā, ka vienai iestādei var būt līdz 3 TP projekti, vai vienai iestādei par trīs projektiem jānodrošina trīs informatīvie plakāti vai pietiks, ja būs viens plakāts? Ja uz viena plakāta būs nodrošināta informācija par trīs projektiem, vai tas ir pieļaujams saskaņā ar plakāta noformējuma nosacījumiem?

Jā, var izvietot informāciju par 3 projektiem uz viena plakāta. Savukārt attiecībā uz plakāta noformējumu – Publicitātes vadlīnijās ir noteikti plakāta minimālie izmēri, bet ikviens finansējuma saņēmējs var pēc saviem ieskatiem šo plakātu veidot lielāku, iekļaujot papildus nepieciešamo informāciju.

Ar ko atšķiras informatīvais plakāts un pastāvīgā plāksne. Saskaņā ar publicitātes vadlīniju nosacījumiem, pastāvīgā plāksne jāizvieto pēc projekta pabeigšanas, tādējādi saprotam, ka uz TP projektiem nosacījums par plāksnes izvietošanu neattiecas. Vai tomēr attiecas? Ja attiecas, kurā brīdī plāksne būtu izvietojama?

Saskaņā ar Publicitātes vadlīniju 4.1.2. punktu - projekta īstenošanas laikā jāizvieto informatīvais plakāts, savukārt 4.1.3. punkts nosaka, ka pastāvīga plāksne ir jāizvieto tikai gadījumos, kad projekta ietvaros ir iegādātas iekārtas vai veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi vai būvniecības darbi un projektam piešķirtais publiskais finansējums pārsniedz 500 000 eiro. Visos citos gadījumos, projektam noslēdzoties, nav obligāti jāizvieto ne informatīvs stends, ne plāksne.

Vai plakāta dizains drīkst būt finansējuma saņēmēju pašu noteikts, ņemot vērā jau līdz šim izstrādātos materiālus mērķgrupai? Vai uz šī plakāta drīkst papildus obligāti prasītajai informācijai norādīt arī mērķgrupai būtisku informāciju - t.i. "labumus" un priekšrocības, ko tā iegūst?

Jā. Publicitātes vadlīnijās attēlots ieteicamais informācijas izkārtojums. Tomēr jāņem vērā, ka neatkarīgi no plakāta dizaina, uz tā jāatrodas visai obligāti attēlojamai informācijai. Uz plakāta drīkst izvietot arī citu mērķa grupai būtisku informāciju.
Plakāta maketu atbilstoši publicitātes vadlīniju ieteicamajam izkārtojumam iespējams izgatavot šeit: http://www.esfondi.lv/maketu-riks 

Regulas Nr. 821/2014 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “apmeklējot tīmekļa vietni, Savienības emblēmai un atsaucei uz Savienību jābūt redzamai, digitālās ierīces skata laukumā tā, lai lietotājam tīmekļa vietnes lapa nebūtu jāritina uz leju”. Kā rīkoties gadījumos, kad viss ir kārtībā ar atbalsta saņēmēju tīmekļa vietnēm personālajos datoros, taču nav tehniski iespējams izpildīt šo prasību mobilajās ierīcēs, neizstrādājot mobilo tīmekļa vietni, jo adaptīvajās tīmekļa vietnēs mobilajās ierīcēs vispirms kreisajā pusē parādās izvēlne un pēc tam saturs? Vai šiem atbalsta saņēmējiem ir jāmaina savas tīmekļa vietnes emblēmas dēļ? Un vai šīs izmaksas ir attiecināmas?

Prasību uzlabot ES emblēmas un atsauces uz Eiropas Savienību redzamību tīmekļa vietnēs “digitālās ierīces skata laukumā tā, lai lietotājam tīmekļa vietnes lapa nebūtu jāritina uz leju” ieviesa īstenošanas regulā, lai izvairītos no situācijām, kādas bija iepriekš, kad šī informācija tika “noslēpta” tīmekļa vietnes pašā apakšā. Tomēr likumdevēja iecere nav radīt nesamērīgas izmaksas atbalsta saņēmējam, lai tas varētu izpildīt šo prasību visās digitālajās ierīcēs. Vadošajām ierīcēm ir
jāpārliecinās, vai atbalsta saņēmēji pilda šo prasību vismaz uz vietas digitālās ierīces (piemēram, personālā datora ekrāna). Atbalsta saņēmēji, kuri veido jaunu tīmekļa vietni, ir jāmudina to veidot tā, lai arī mobilajās ierīcēs tiktu izpildīta šī prasība.

Publicitātes vadlīnijās norādīts, ka uz informatīvā plakāta jānorāda projekta Nr. Mūsu gadījumā tas ir vienošanās Nr. ar CFLA. Vai arī šajā gadījumā šis Nr. uz plakāta un citos dokumentos jāsauc par Projekta Nr. vai par Vienošanās Nr.?

Šajā plānošanas periodā projekta numurs sakrīt ar vienošanās/līguma numuru. Pēc vienošanās/līguma noslēgšanas netiek piešķirti jauni numuri vai papildinājumi projekta numuram.
Tā kā ES fondu Publicitātes vadlīnijās prasīts norādīt tieši projekta numuru, tad tā arī lūdzam darīt, norādot to pašu vienošanās numuru.

Atbilstoši projekta Ministru kabineta noteikumiem finansējuma saņēmējs ir aģentūra, tomēr arī pašvaldības projekta ietvaros īstenos daudz darbību un saņems finansējumu par to, tāpēc vēlētos precizēt, kādas obligātās publicitātes un vizuālās identitātes prasības pašvaldībām būtu jāīsteno un jāievēro? Ņemot vērā, ka mūsu projekts ir ESF finansēts, tad pašvaldībām būs jāizvieto mūsu sagatavotais informatīvais plakāts, bet vai pastāv kādas citas obligātās publicitātes un vizuālās identitātes prasības, par kurām mums jāinformē pašvaldības?

Gadījumos, kad arī pašvaldības projekta ietvaros īsteno kādas darbības un saņem par to finansējumu, nepieciešamība pašvaldībai ievērot obligātās publicitātes un vizuālās prasībās ir vērtējama atkarībā no iesaistes – ja tā nav maznozīmīga, tad pašvaldībām ir jāievēro publicitātes un vizuālās identitātes prasības, kas šajā gadījumā izpaužas gan kā informatīvā plakāta izvietošana, gan arī citas prasības atbilstoši publicitātes vadlīnijām. Publicitātes prasību izpilde ir arī pašu sadarbības partneru interesēs – tiek izvietota informācija, ka sadarbības partneris ir līdzdarbojies projektā un projekts finansēts par ESF līdzekļiem.
Tāpat vienmēr jāpārliecinās, vai par partneru pienākumiem nav minēts attiecīgajos SAM MK noteikumos.

Plakāta minimālais izmērs ir A3. Ja mēs vēlamies lielāku – A2, lai tas būtu labāk redzams īstenošanas vietās, vai mēs varam to brīvi pasūtīt vai mums tas kaut kā īpaši jāpamato?

A3 ir pats minimums, Jūs noteikti varat pasūtīt lielāku izmēru.

Ar ko īsti atšķiras plakāts no plāksnes? Tā kā plakātu veidosim no putukartona, lai tas ir izturīgāks un ilgāk kalpo, rodas jautājums, vai pārbaudē kādam nevarētu rasties priekšstats, ka tas, ko esam izveidojuši, patiesībā ir plāksne, nevis plakāts?

Plakāts – izvietojams projekta īstenošanas laikā, ja projekta kopējais finansējums nepārsniedz 500 000 eiro un nav iegādātas iekārtas vai veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi vai būvniecība. Plakāts būs atbilstošs teju visiem ESF projektiem.
Stends – to izvieto projekta īstenošanas laikā, ja projekta kopējais finansējums pārsniedz 500 000 eiro un/vai ir iegādātas iekārtas vai veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi vai būvniecība. Stends būs jāizvieto visos ERAF projektos, lielākajā daļā KF.
Plāksne – tā jāizvieto tikai pēc projekta pabeigšanas gadījumos, kad projekta kopējais finansējums pārsniedz 500 000 eiro un/vai ir iegādātas iekārtas vai veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi vai būvniecība. Arī visbiežāk ERAF vai KF projektos.
Būtiskā atšķirība ir nevis šo rīku parametros un noformējumā, bet gadījumos, kuros nepieciešams kādu no šiem obligātās publicitātes rīkiem pielietot. Jūsu plakātu ar plāksni noteikti nevarēs sajaukt, pat ja tas būs veidots no putukartona.

Vai, gatavojot plakātu, būtu nepieciešams norādīts projekta nosaukumu tādu, kāds tas ir ierakstīts projekta iesniegumā?

Projekta nosaukumam ir jāatbilst apstiprinātajā projekta iesniegumā norādītajam. Tāpat arī projekta mērķi jānorāda atbilstoši projekta iesniegumam – ieteicams izmantot projekta kopsavilkuma informāciju atbilstoši MK noteikumu Nr. 784 1. pielikuma 1.1. sadaļai.

Vizuālā identitāte publicitātes materiālos

Komisijas 2014. gada 28. jūlija Regulā (ES) Nr. 821/2014 nav precizēts, kā rīkoties ar audio informāciju. Lūdzu, iesakiet, kā atzīmēt radio/audio paziņojumus, lai norādītu, ka raidījumu/programmu līdzfinansē Eiropas Savienība? Lūdzu, izskatiet šādus formātus:’’ īss paziņojums (tā dēvētais radio informācijas stends, lai norādītu uz iestādi, kas finansē konkrēto programmu, tieši pirms vai pēc konkrētās programmas) un 15’, 30’’ līdz 60” radio paziņojumi. Mēs piedāvājam uzskatīt radio paziņojumus par īso formātu (maziem reklāmas priekšmetiem atbilstoši iepriekš minētās regulas 4. panta 2. punktam). Tādējādi paziņojums varētu būt “Programmu līdzfinansē Eiropas Savienība”. Garāku formātu gadījumā, piemēram, radio programmu gadījumā, paziņojums būtu “Programmu līdzfinansē Eiropas Savienība no Eiropas Reģionālās attīstības fonda” (vai cita fonda).

Ieteiktā interpretācija ir pieņemama. Ideālā gadījumā ikvienā paziņojumā būtu jāpiemin tīmekļa vietne, kurā ir pieejama plašāka informācija. Tomēr, ja paziņojums ir ilgāks par 30 sekundēm, tajā ir jāatsaucas gan uz Eiropas Savienību, gan fondu.

Dažādi

Darbību saraksts / darbības sākuma datums: tas ir nevis plānošanas sākuma datums, bet gan projekta sākuma datums (kas var būt agrāk nekā plānotais laiks)?

Projekta sākuma datums.

Atbalsta saņēmēju pienākumi: atsauce uz tīmekļa vietni: vai šis pienākums attiecas tikai uz galveno atbalsta saņēmēju vai visiem projekta partneriem?

Vismaz uz galveno partneri, kas ir atbalsta saņēmējs. Laba prakse būtu, ja visi partneri rīkotos tāpat.

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Uz augšu